Kurzemes Vārds

04:32 Pirmdiena, 16. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

Aktīvāk jādarbojas valsts iestādēm!

Ināra Freidenfelde, Liepājas domes deputāte, zvērināta advokāte

Kā Liepājas domes Vides konsultatīvās padomes locekle un arī juriste esmu rūpīgi iedziļinājusies tā sauktajā smirdēšanas jautājumā un meklējusi iespējas tā risināšanai. Papildus centos iepazīties ar visu spēkā esošo likumdošanu, kas uz šādām situācijām attiecas.

Diemžēl likumdevējs likumā par pašvaldībām ir uzlicis tām veselu virkni pienākumu, ir devis veselu virkni tiesību, bet bieži vien tas izpaužas deklaratīvās formās – sekot, konsultēt, veidot programmas, vērsties ar ierosinājumiem utt. Bet sviras, kā konkrētu situāciju ietekmēt, likumdevējs pašvaldībai ne vienmēr ir paredzējis.

Kam tad ir šīs sviras? Rūpīgi izpētot visus normatīvos dokumentus, manā skatījumā, visatbildīgākās ir četras valsts iestādes. Tā noteikti ir Reģionālā vides pārvalde, Sabiedrības veselības aģentūra, kura pagaidām vispār nogājusi malā, un meteoroloģiskais dienests, kurš arī neliekas ne zinis. Bez tam sava teikšana te ir arī Valsts darba inspekcijai.

No visām šīm institūcijām reāli līdz šim mēģinājušas kaut ko darīt un savas kompetences ietvaros pieņēmušas mērus pret firmu "DG Termināls" tikai Valsts darba inspekcija un Reģionālā vides pārvalde, bet nav gājušas līdz galam. Likuma "Par uzņēmumu, iestāžu, organizāciju darbības apturēšanas kārtību" 8.pantā teikts, ka uzņēmuma darbību var apturēt, ja vides aizsardzības, dabas resursu lietošanas normatīvu pārkāpumu dēļ ir nodarīts vai var tikt nodarīts kaitējums videi, vai rodas draudi cilvēku veselībai vai dzīvībai. Ja mums lielā pilsētas daļā nevar elpot, vai tas nav uzskatāms par draudu cilvēku veselībai? Uz šā punkta pamata, uzskatu, Reģionālajai vides pārvaldei bija tiesības apturēt termināla darbību.

Bet ir arī valsts institūcijas, kas pilnīgi norobežojas no šī jautājuma. Proti, Sabiedrības veselības aģentūra pastāv uz to, ka tā nekā nevar darīt, jo tās nolikums to neliek. Bet es izpētīju šīs iestādes nolikumu, un tur mēs lasām, ka tai bez sabiedrības veselības problēmas apzināšanas, efektīvi šīs problēmas arī jārisina. Var, protams, to darīt kabinetā, izstrādājot kaut kādus metodiskos norādījumus vai programmas, bet nolikuma 5.16 punktā paredzēts, ka aģentūrai jānodrošina ķīmisko, mikrobioloģisko, virusuloģisko paraugu laboratoriskie izmeklējumi. Skaidri un gaiši. Taču, kad dome vēršas ar lūgumu veikt šos pētījumus un analīzes, tad aģentūrai ir tikai divas atbildes: vai nu maksājiet mums, vai arī – mums nav aparatūra. Bez tam noteikumi par gaisa kvalitāti visnotaļ attiecas arī uz Hidrometeoroloģisko pārvaldi, kam jākonstatē ne tikai kritiskas situācijas, bet pat trauksmes līmenis gaisā, kas varētu apdraudēt cilvēku veselību. Diemžēl arī šis dienests nedara neko, tikai mēra gaisa temperatūru.

Minētajos likumos noteikts arī atbildīgais – Labklājības ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās kontroles iestādes (kā Sabiedrības veselības aģentūra) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (pakļautībā – Reģionālās vides pārvaldes un meteoroloģiskie dienesti). Lūk, atkal atgriežamies pie šīm trim iestādēm.

Šobrīd varu apgalvot – ja kāds patiešām nopietni mēģina risināt šo jautājumu, tad tā ir tikai pašvaldība (esam panākuši vienošanos ar firmu, meklējuši arī radikālākus līdzekļus), tomēr nevaram privātstruktūrai uzlikt veto un pārtraukt tās darbību.

Bet iedzīvotājiem varu ieteikt vērsties ar protestiem tieši pie tām iestādēm, kurām likumdevējs ir uzlicis par pienākumu rūpēties par vidi un cilvēku veselību – pie Labklājības ministrijas, VARAM, Hidrometeoroloģiskās pārvaldes, un prasīt atbildību no tām. Dome, cik varēs, palīdzēs!