Kurzemes Vārds

10:03 Svētdiena, 18. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Šās nedēļas norises

Kā divas nedēļas saglabāt vēsu prātu?

Andžils Remess

Cik droši var apgalvot, ka uzmanību visvairāk piesaistošie notikumi Latvijā un pasaulē arī šonedēļ paliks tie paši – attiecīgi Saeimas vēlēšanas un ASV turpināšana pārliecināt pasauli par nepieciešamību uzbrukt Irākai, tik droši var teikt, ka abās norisēs būs jauni pavērsieni, kas situācijas sakaitēs arvien vairāk.

Ar savstarpējiem kodieniem bruģētais ceļš uz konkurentu panākumiem

Attiecībā uz vēlēšanām pašreiz visprātīgākais (un arī visgrūtākais) ir saglabāt vēsu prātu, jo turpmākajās divās nedēļās politiķi būs arvien saskrūvētāki, un šajā saduļķotajā priekšvēlēšanu ūdenī vēlētājiem pavisam viegli nomaldīties, ne tikai izdarot savu izvēli, bet būtiskākā ziņā – attieksmē pret vēlēšanām kā tādām.

Ja vēlētāju izvēli lielākoties noteiks tautība, tad vēlēšanu iznākumu – vēlētāju aktivitāte, piedaloties vēlēšanās. Un te nu gudrāku taktiku izvēlējusies apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", gan pasakot skaidri un gaiši, ka tās galvenā atšķirība no labējām partijām ir orientācija uz Austrumiem, gan liekot saprast, ka tās galvenā priekšrocība ir radītais tēls, proti, ka tā ir krievu partija.

Protams, tā ir Rubika un Jurkāna vadīto spēku tukša dižošanās, ka viņiem, lūk, priekšvēlēšanu cīņā neesot pienācīgu konkurentu. Tas ir pretrunā ar apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" pašas uzsvērto lielo interesi, lai sociāldemokrāti savāc pēc iespējas vairāk latviešu vēlētāju balsu, jo tad šie abi politiskie spēki Saeimā var izveidot kopēju bloku.

Taču nenoliedzami, ka rubikieši–jurkānieši ļoti prasmīgi vieno savus potenciālos vēlētājus, spēlējot uz nacionālām jūtām un nostaļgiju par PSRS laikiem, kamēr centriskās un labējās partijas, ar kodieniem cita citai mēģinot atņemt konkurentiem piekritējus un piesaistīt tos sev, pašas to negribot, bruģē kreisajiem ceļu uz panākumiem.

Nē, ne jau tādā ziņā, ka liktu vēlētājiem mainīt savu atbalstu un pārmesties uz kreisajiem. Taču, dzirdot šo savstarpējo blusu meklēšanu – cik tā pie varas esošā partija ir negodīga, cik tā iejaukta mahinācijās un cik tā korumpēta, – cilvēkiem var rasties skepse, sak, ja jau visapkārt visi tādi blēži, tad vispār nav ko iet balsot. Bet tas ir pats bīstamākais. Jo ies tie, kuriem tiek radīta pārliecība, ka jāiet.

Nevajadzētu pārprast, ar bīstamību nav domāta kreiso spēku uzvara, bet gan jezga, veidojot valdību. Diez vai kreisie spēki kopā iegūs vairāk par trešo daļu vietu parlamentā, taču pārējās divās trešdaļās būs pārstāvētas četras, piecas partijas, un nav pārliecības, ka tās cerībā iegūt lielāku varu būs tik vienotas, lai bez plēšanās izdotos izveidot stabilu valdību. Ja arī potenciālie uzvarētāji "Jaunais laiks" un Tautas partija atradīs kopīgu valodu, tad maz ticams, ka tiem kopā būs vairākums, jo vēlētāju balsis būs izkaisītas tām partijām, kurām iekļūt Saeimā nav reālu cerību. Sāksies lielā tirgošanās, un tur nu var gadīties daždažādi pavērsieni, šobrīd pat neiedomājami, un pie varas izspraukties tie, kuri vēlēšanās nebūt neuzvarēja.

Tieši tāpēc arī tagad prātīgākais ir saglabāt vēsu prātu, nepievērst uzmanību ne partiju solījumiem, ne citai citas kompromitēšanai, bet pirms savas izvēles izdarīšanas skatīties tālāk, uz galveno mērķi – pēc iespējas objektīvāku vēlēšanu iznākumu. Jo vairāk būs balsotāju, jo objektīvāks tas būs.

Vēlēšanu tuvošanās aizēnos citus Latvijas un ar Latviju saistītus notikumus. Gan skandalozus – Valsts ieņēmuma dienesta amatpersonu un Iekšlietu ministrijas darbinieku līdzdalību gaļas kontrabandā, juristu kukuļņemšana. Gan arī nozīmīgus. Piemēram, NATO paziņojums, ka alianses paplašināšanas pamatā būs galvenokārt politiski motīvi, nevis valsts militārais potenciāls. Vai arī šās nedēļas vidū Briselē paredzētā Eiropas savienības vadītāju apspriede, lai apstiprinātu to valstu sarakstu, kuras gada beigās paredzēts uzaicināt šajā savienībā.

ASV steidzas karot

Irākas piekrišana atļaut savā valstī ielaist ANO ieroču inspektorus tikai sašķēla šās organizācijas Drošības padomi, vieniem uzskatot, ka Bagdādei vairs nav nepieciešamības draudēt, bet otriem paliekot pie nepieciešamības lietot spēku, taču šī Sadama Huseina it kā piekāpšanās konfliktu neatrisināja. Acīmredzot Savienotās Valstis ir stingri apņēmušās karot, jo uzstāj ANO Drošības padomei jau šajā nedēļā izstrādāt tādu rezolūciju, kas nozīmētu starptautisku piekrišanu uzbrukumam.

Baltā nama pakļautībā tiek veidota speciāla pārvalde, kas sāks plašu informācijas kampaņu pret Sadama Huseina režīmu, pārliecinot pasauli par nepieciešamību šo režīmu gāzt. Ir jāpārliecina arābu valstu pretamerikāniski noskaņotie iedzīvotāji, lai kara gadījumā šajās valstīs nesāktos dumpošanās pret savām valdībām, ja tās atbalsta Vašingtonu. Bet vispirms jāpanāk Krievijas, Vācijas, Francijas, citu valstu vadītāju piekrišana, citam solot ekonomiskus labumus, citam solot piekāpties tā interesēs. Jo pagājušā gada 11.septembra traģēdijas radītā solidaritāte un uzticība lielvalstu starpā zudusi, un virsroku atkal gūst katras valsts pašas intereses.

Skaidrs, ka Sadama Huseina piekrišana atļaut kontrolēt savu bruņojumu ir tikai imitācija, tikai laika novilcināšana, jo, kaut arī inspektori Irākā varētu ierasties jau oktobra vidū, agrāk par pavasari īsta kontrolēšana nevarētu sākties.

Taču vai ASV tikai tāpēc tā steidzas karot, lai neļautu Bagdādei attīstīt savu masu iznīcināšanas ieroču programmu un tikt pie atombumbas? Vai tikai tāpēc Savienotās Valstis gandrīz vai ultimatīvā formā pieprasa ANO Drošības padomei piekrist militārai kampaņai, kas varētu izmaksāt no 100 līdz 200 miljardu dolāru, lai aizsargātu savu valsti no Irākas iespējamiem raķešu triecieniem?

Šķiet, ka iemesli ir arī citi. Viens – izveidot paklausīgu valdību Irākā, kurai ir otri lielākie naftas krājumi pasaulē, un tādējādi iegūt kontroli pār Persijas līča naftu. Otrs – nostiprināt savu vadošo lomu pasaulē, jo ASV jaunā militārā doktrīna tā arī paredz: uz visiem laikiem saglabāt globālo militāro pārākumu. Doktrīna pieļauj Savienotajām Valstīm pirmajām izdarīt uzbrukumu, arī lietot kodolieročus, ja jūt masu iznīcināšanas ieroču draudus, un šīs doktrīnas pirmais praktiskais solis varētu būt ASV Kongresa oktobra sākumā izstrādātais likumprojekts, kas ļauj amerikāņiem uzbrukt Bagdādei vieniem pašiem, bez ANO piekrišanas.

To visu var saukt arī par jaunas kārtības radīšanu pasaulē, un intriģējoši būs vērot, ko citas lielvalstis savās interesēs būs panākušas uz tā rēķina, lai atļautu ASV vēl pārliecinošāk noteikt toni pasaulē.

Pret kaujiniekiem vai pret prezidentu?

Šķiet, ka visvairāk izprasīs Krievija, un tā varētu būt iekļaušana Pasaules tirdzniecības organizācijā, investīcijas ekonomikā, solījums atgūt parādu no Irākas iespējamās jaunās valdības, un tagad jau skaidrs, ka ar ietekmes atjaunošanu Dienvidkaukāzā, kas izpaužas Vašingtonas piekrišanā Krievijai sākt militāru operāciju Gruzijā pret tur esošajiem čečenu kaujiniekiem.

Nav šaubu, ka šāda kampaņa ir tikai iegansts, lai ar savu militāro klātbūtni liktu Maskavai ne visai tīkamajam Gruzijas prezidentam Eduardam Ševardnadzem kļūt paklausīgākam vai pat radīt tādu situāciju, ka Gruzijā pie teikšanas nāk citi politiski spēki un citi vadītāji. Jo vispārzināms, ka čečenu kaujinieki uzturas arī Azerbaidžānā, bet par to Krievija nesatraucas.

Taču nu vairs nav jāšaubās par to, ka Maskava ieguvusi Vašingtonas piekrišanu rīkoties Gruzijā. Ja vēl pirms dažām nedēļām ASV visai skarbi brīdināja Krieviju likt mierā Gruziju, tad tagad valoda ir cita – amerikāņiem un krieviem kopā jācīnās pret terorismu dažādās pasaules daļās, Savienotajām Valstīm tas jādara Jemenā, kur noslēpušies Osamas bin Ladena kaujinieki, bet Krievijai jāpalīdz gruzīniem tikt galā ar Gruzijas teritorijā esošajiem teroristiem, kas faktiski nozīmē Krievijas spēku ieiešanu Gruzijā.

Ka galvenais mērķis nav vis čečenu kaujinieki, bet varas maiņa Gruzijā, liek domāt Maskavas propagandas kampaņa, pārliecinot, ka Gruzijas vadītāji atbalsta starptautiskos teroristus, Ševardnadzes zākāšana par zema līmeņa cilvēku, viņa salīdzināšana ar teroristu grupējumu kādreizējiem līderiem Afganistānā un iespaida radīšana, ka Ševardnadzes laiks jau sen pagājis.

Jautājums tikai, kā uz to visu reaģēs Gruzijas sabiedrība, kura pēc Krievijas izteiktajiem draudiem kļuva saliedētāka ap savu prezidentu, un vai Gruzijas pielīdzināšana starptautisku teroristu perēklim veicinās uzticību Krievijai. Tā ir veca patiesība, ka karaspēkam vienkāršāk ieiet kādā valstī, nekā no tās iziet.

Šī ASV un Krievijas vienošanās par citas valsts militāru iejaukšanos suverēnā valstī var sarežģīt arī Eiropas savienības attiecības ar Maskavu un Vašingtonu, jo Eiropas savienība tikko nosodīja Izraēlas jauno militāro kampaņu palestīniešu apdzīvotajās teritorijās, uzsverot, ka spēku nevar uzvarēt ar spēku. Un saprotams, ka Izraēlai tagad būs attaisnojums par palestīniešu līdera Jasira Arafata rezidences apšaudi un postīšanu, jo tā taču ir vēršanās pret visīstākiem teroristiem. Arafatam gan vairs nav pār viņiem nekādas teikšanas, bet tā jau ir cita lieta.

Ja vēl nesen pavīdēja kāds cerības stariņš, ka stāvokli Tuvajos Austrumos izdosies normalizēt vai nu Eiropas savienības plānam, vai ANO, Eiropas savienības, ASV un Krievijas pārstāvju grupai, vai ANO iniciatīvai, tad pēc sešu nedēļu nosacītā klusuma divi izdarītie terora akti atkal šo cerības stariņu apdzēsa.

Katrā ziņā viss pēdējā laikā notiekošais jūtami iedragā ANO kā pasaules kārtības uzturētājas ne visai pārliecinošo lomu, jo tie, kam pieder spēks, šā vai tā dara, kā grib. Ja vēl ASV bez starptautiskas piekrišanas sāks karu pret Irāku, tad ANO var mierīgu prātu savu darbību beigt.

Latvijā

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

Eiropas savienības komisāra Franča Fišlera vizīte.

Mediķu streiks.

VID amatpersonas un Iekšlietu ministrijas darbiniekus tur aizdomās par līdzdalību vērienīgā kontrabandā.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

Neapmierināta ar Latvijas televīzijas jaunā ģenerāldirektora reformām, no televīzijas aiziet populārā žurnāliste Baiba Strautmane.

Pasaulē

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

ASV turpina pārliecināt par nepieciešamību uzbrukt Irākai.

Jauns saasinājums Izraēlas un palestīniešu konfliktā.

Parlamenta vēlēšanas Vācijā.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

Irākas diktators Sadams Huseins piekrīt ielaist savā valstī ANO ieroču inspektorus.