Kurzemes Vārds

23:21 Svētdiena, 27. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Bioloģiskie lauksaimnieki cerēto atbalstu nesaņem

Aizputes pagasta "Kūdrāji" šobrīd ir viena no aktīvākajām bioloģiskās lauksaimniecības virzienā strādājošajām zemnieku saimniecībām mūsu rajonā. Katru nedēļu piektdienās un sestdienās tās īpašnieki dodas uz Rīgu, kur savu audzējumu cenšas realizēt Zaļajā tirgū.

"Tas nav tik vienkārši, kā bija cerēts. Ceļš uz Rīgu ir tāls, un nav arī nekādas garantijas, ka aizvesto katru reizi izdosies pārdot. Nereti preci nākas vest atpakaļ. Tāpēc daļa zemnieku ir vīlušies. No Liepājas rajona uz Zaļajiem tirgiem bez mums šoruden vēl brauc otanķnieks Eglons Brūns un durbenieks Jānis Pakalns," pastāstīja "Kūdrāju" saimniece Ināra Jansone. Viņa uzskata, ka ar neveiksmēm esot jārēķinās, jo Zaļais tirgus no Vecrīgas ir pārvietots uz Centrāltirgus teritoriju, kur lauksaimniecības preču piedāvājums ir ļoti liels. Ne katrs pircējs spēj tādā burzmā orientēties. Bez tam liela nozīme ir arī cenai. Reti kurš no rīdziniekiem palikšot uzticīgs saviem principiem un iegādāsies veselībai drošus produktus, kas maksā ievērojami dārgāk, ja turpat blakus viņam piedāvā acij tīkamus kartupeļus, kas maksā tikai no 3 līdz 5 santīmiem kilogramā. Kāda ir lēto tupeņu izcelsme, to neviens neatklājot, taču par to, ka tie nav izaudzēti Latvijā, šaubu neesot.

Labi vismaz tas, ka bioloģiskie lauksaimnieki tagad ir ievēroti. Aizvien biežāk tos uzaicinot piedalīties dažādos sarīkojumos. Tā pirms kādām nedēļām Doma laukumā notikušas "Melnā balzama" dienas. Jansoni turp aicināti tirgoties ar vārītiem pelēkajiem zirņiem. Kaut gan neviens nav varējis pasacīt, kāds būs pieprasījums, viņi riskējuši, izvārījuši vairākus katlus zirņu un aizbraukuši. Panākumi bijuši pārsteidzoši. "Todien mēs nopelnījām 100 latus," teica Ināra Jansone. Taču nupat aizvadītajā nedēļā Zaķu salā, piedaloties Baltijas valstu sarīkojumā, nācies piedzīvot villšanos un ciest arīdzan zaudējumus. Tāpēc, ka pāris katlu vārīto zirņu pārveduši mājās un izbarojuši govīm.

Ināra Jansone teica, ka nenoteikta joprojām esot valdības attieksme pret bioloģisko lauksaimniecību. Par to aizvadītajā svētdienā aktīvākie zemnieki sprieduši savas apvienības sanāksmē Madlienā. Līdz šim ekoloģiski nekaitīgi strādājošajām saimniecībām samaksāti tikai 80 procentu no subsīdijās paredzētās naudas. Tā noticis, jo iedalīto 1000 tūkstošu latu izrādījies par maz. Reālais pieprasījums sasniedzis gandrīs 277 tūkstošus latu. Šajā sakarībā jau 28.augustā parakstīti grozījumi nolikumā "Lauksaimniecības pārstrukturizācijas atbalsts". Saskaņā ar tiem nepieciešamie līdzekļi videi draudzīgi saimniekošajiem ieskaitīti no citām programmām. Taču drīz vien noskaidrojies, ka arī šī nauda ir nepieciešama citiem mērķiem. Tā atdota sausuma nodarīto zaudējumu kompensēšanai, un bioloģiskie atkal palikuši neziņā, vai viņi šogad saņems to, kas tiem pienākas, vai atkal paliks tukšā.