Kurzemes Vārds

13:06 Piektdiena, 10. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Ar sportisku akcentu par sportiskām bāzēm

Edgars Džiguns

Nevienam nav noslēpums, ka Liepājā ir, bija un, ja vien nenotiks nekas iespaidīgs, tuvākā un tālākā nākotnē būs sports. Daudzus gadu desmitus pilsētā spēlēts futbols, basketbols, ir skriets, mests un lekts. Sabiedrība ar tādām tradīcijām neapšaubāmi laiku pa laikam uzdod jautājumu: ko mēs ar to vēlamies sasniegt vai apliecināt? Sporta pasauli var iedalīt divās daļās: uz spožiem panākumiem un sportiskiem augstumiem vērstais – profesionālais un tautas jeb brīvā laika pavadīšana un veselīga dzīvesveida kultivēšana. Kopīgais abiem ir nepieciešamība pēc atbilstošas vides un infrastruktūras, citiem vārdiem sakot, sporta bāzēm.

Grūti pat nosaukt un apzināties visas celtnes un vietas, kurās Liepājā sporto. No stadioniem, sporta zālēm, fitnesa klubiem, peldbaseiniem un hokeja laukumu līdz pat pludmales smiltīm, pļavām parkos un laukumiem namu un skolu pagalmos. Šajā reizē par dažiem, kurus ÆKurzemes Vārdsæ uzskatīja par vajadzīgiem parādīt, lai daudzmaz raksturotu kopējo ainu.

Lai dzīvo futbols jeb Saules mūžu ÆLiepājas metalurgamæ

Kopš viens no lielākajiem un stabilākajiem pilsētas uzņēmumiem futbolu ir pasludinājis par savu sporta veidu, var redzēt un ar sajūsmu sekot līdzi, kā tiek sakārtotas aizvien jaunas un jaunas vietas, kur spēlēt kājasbumbu. Pirmais un redzamākais bija ÆDaugavasæ stadions. Tika uzceltas jaunas tribīnes, tam sekoja ģērbtuves, sakārtoja celiņus un izbūvēja jaunu ieeju. Turklāt priecē tas, ka ir pārliecība – tas nav viss. Šobrīd tiek mainīts zāles segums ÆDaugavasæ stadionā. Vecā zālīte, kā zināms, turpmāk augs un zels ÆLiepājas metalurgaæ stadionā Raiņa parkā.

ÆLiepājas dome ir iznomājusi stadionu ÆLiepājas metalurgamæ uz divdesmit gadiem. Līgums paredz stadiona labiekārtošanu, bet konkrētas lietas tajā nav minētas. Es domāju, ka tas arī nav vajadzīgs. Ir uzskatāmi redzams, kas izdarīts pirmajos piecos gados, un darbus plānojam turpināt. Piemēram, attīstām domu par segtām tribīnēm un citiem uzlabojumiem. Uz spēli ar Austrijas komandu FC "Karnten" atbraukušajam dāņu komisāram nebija nekādu pretenziju ne pret ģērbtuvēm, ne stadionu, ne pret ko citu, un tas rāda, ka viss ir kārtībā,æ stāsta FHK ÆLiepājas metalurgsæ izpilddirektora vietnieks Ilgvars Šēns, kura vadībā norisinās darbi stadionā.

Faktiski gatavs ir pavisam jauns augstas kvalitātes laukums ÆOlimpijasæ stadionā, kurā tuvākajā nākotnē taps vēl viens.

ÆStadions bija nolaists līdz pēdējam. Vecie liepājnieki atcerējās, ka pēc kara tas esot bijis labākā stāvoklī. Tur darba pietiks vēl ilgi. Visu uzreiz izdarīt nevar, bet jau tagad tiek darīts, un tiks strādāts arī turpmāk – domājam par ģērbtuvēm, tiesnešu telpām u.c.,æ situāciju raksturo I.Šēns.

Tuvākajā nākotnē Liepājā varētu būt četri kārtīgi futbola laukumi, kas ir pamats apgalvojumam, ka futbols ir vislabākajā situācijā no sporta bāžu viedokļa. Arī salīdzinājumā ar citām Latvijas pilsētām Liepāja ir līderpozīcijās.

Tas acīmredzot ir pozitīvākais piemērs, kā tiek sakārtotas esošās un celtas jaunas bāzes sporta veidam, kura attīstībā tiek ieguldītas vienīgi eņģeļiem zināmas naudas summas.

Profesionālā futbola komanda nebūt nav vienīgais FHK ÆLiepājas metalurgsæ interešu objekts. Futbols tiek attīstīts jau no pašiem pamatiem – trenējas daudzas jauniešu komandas, kurām visām vajag kur spēlēt. Jāmin, ka jaunieši nereti spēlē ar labākiem panākumiem, nekā Latvijas čempionāta virslīgā spēlējošā futbola komanda, tātad šim sporta veidam ir nākotne.

ÆLaukumu nekad nebūs par daudz. Mums ir daudz bērnu un jauniešu grupu, kurām visām kaut kur ir jātrenējas un jāspēlē,æ saka I.Šēns.

Iepriekš minēto faktiski varētu atkārtot, tikai vārda futbols vietā lietojot hokejs. Kopš 1998.gada Liepājā ir ledushalle, kurā iespējas slidot un spēlēt hokeju ir visdažādākā līmeņa hokejistiem, tāpēc pilsēta var lepoties ar stabili spēlējošu profesionālu hokeja komandu, kā arī būt pārliecināta, ka atlikuši kādi 6–7 gadi, kad valsts izlases sastāvā varēsim redzēt ne vienu vien Liepājā dzimušu un augušu hokejistu, jo ar panākumiem dažādu līmeņu sacensībās piedalās ÆLiepājas metalurgaæ jaunā paaudze.

Mēs gribam arī skriet, lēkt un šķēpu mest

Paralēli futbolam ÆDaugavasæ stadionā nodarbojas arī ar vieglatlētiku. Trenējas gan sporta skolas ÆDaugavaæ sportisti – kopskaitā apmēram 150, gan tuvumā esošo vispārizglītojošo skolu skolēni. Skolēniem un vietējiem sportistiem tiek rīkotas sacensības. Bet, jau labu laiku Liepājā nenotiek lielas sacensības, jo Latvija ir pārāk maza, lai valsts vadošie sportisti nevarētu doties daudzu citu (mazāku) pilsētu virzienā, kurās jau ir mūsdienīgi apstākļi, lai piedalītos sacensībās un aizvadītu treniņnometnes.

No sportā iesaistītajiem nereti izskan viedoklis, ka Liepāja atrodas fantastiskā vietā vides ziņā, jo stadions ir gandrīz vai jūras krastā, pludmale daudzās citās pilsētās nav pieejama ekstra, un ļoti daudzus treniņus vieglatlēti var aizvadīt arī kāpās, lai dažādotu treniņprogrammu, taču acīmredzot ar to ir par maz. Laikam jau diezgan utopiski būtu domāt, ka rīta treniņu kāds aizvadīs Liepājas pludmalē, bet vakarā dosies, teiksim, uz Aizputi, lai skrietu pa sakārtotu skrejceliņu. Turklāt mūsdienīga skrejceliņa izmaksas lēšamas vairākos simtos tūkstošos latu.

ÆVarbūt, rekonstruējot zāles segumu un neskaitāmas reizes braukājot pa skrejceliņu ar smagajām automašīnām, piebeigs celiņu pavisam un kāds sāks par to runāt, citādi rodas iespaids, ka man vienam pašam to vajag,æ spriež sporta skolas ÆDaugavaæ direktors Andris Valdmanis, piebilstot, ka citus variantus neredz. ÆViena pati pilsēta šo lietu nepacels, jāpiesaista valsts un olimpiskā nauda, bet neviens to nedara. Privātkapitāls, kā tas ir futbolā, vieglatlētikā nekad neienāks. Bet gaušanās jau arī neko nelīdzēs – pilsētā jau diezgan daudz tiek sakārtots, gan jau pienāks laiks arī stadiona skrejceliņam.æ

ÆTā ir liela nauda, un Metalurgs saucas futbola un hokeja klubs. Līgumā ir paredzēts, ka ir jābūt skrejceļam un vieglatlētiem ir jātrenējas, bet rekonstruēt skrejceļu nav Metalurga interesēs. Skaidrs, ka skrejceļš ir novecojis un ir laiks to mainīt, bet domāju, ka mēs to nedarīsim,æ uzskata I.Šēns.

Ziemā vieglatlēti un futbolisti trenējas sporta manēžā. Šī bāze ir pilsētas objekts, bet uz valsts zemes. Šo lietu nevar atrisināt, kamēr zemes gabals netiks atdots pilsētai.

ÆEsam gandrīz panākuši vienošanos ar ÆLiepājas metalurguæ, ka manēžā varētu saimniekot, savstarpēji sadarbojoties. Manēža faktiski būtu sporta skolai, bet «Liepājas metalurgs» veiktu remontdarbus un komunālos maksājumus, tādējādi tur darbotos arī futbolisti. Vieglatlētiem ar kādām septiņām, deviņām stundām nedēļā pietiek, visu pārējo laiku tur varētu spēlēt futbolu. Nevar salīdzināt ar Ventspili vai Klaipēdu, vai ar ko citu – tā ir vienkārša metāla būda, bet ir, æ stāsta A.Valdmanis.

Halles vietā uzpūš aizvien jaunus argumentus

Kopumā sportiskajā Jūrmalas parkā ilgus gadus atrodas arī tenisa laukumi – sakopti ar saimnieka roku, taču modernizēšana pēc savas būtības ir nebeidzams process, un uzskatīt, ka tenisa sporta bāze ir gatava, nav nekāda pamata.

ÆEs šaubos, vai kāds varētu teikt, ka tenisa laukumi ir nolaisti. Protams, to uzturēšana un attīstīšana prasa naudu. Šopavasar Pilsētas dome piešķīra 5000 latu sakarā ar Deivisa kausa spēlēm. Visa nauda aizgāja remontdarbiem – izremontēja vīriešu ģērbtuves, pagarināja laukumu un nobetonēja celiņu ēkas priekšpusē. Tikpat ir vajadzīgs, lai izremontētu sieviešu ģērbtuves un veiktu citus darbus, bet pēdējā laikā tendence ir tāda, ka no pilsētas budžeta kārtējiem remontdarbiem tiek iedalīts arvien mazāk,æ stāsta Tenisa sporta skolas direktors Imants Andersons.

Vasarā tenisistiem pieejami septiņi laukumi, kurus izmanto desmit stundu dienā. Joprojām nav atrisināts jautājums par piepūšamo tenisa halli, ko varētu uzstādīt pāri trim laukumiem ziemā, tādējādi atrisinot problēmas ar treniņu vietu.

ÆMēs esam turpat, kur pirms vairākiem gadiem, ja ne sliktākā stāvoklī, jo ir kļuvis vairāk cilvēku, kuri spēlē tenisu. Daudzus gadus ziemā trenējāmies bijušajā RET zālē, kurā tagad saimnieko Pedagoģijas akadēmija, esam trenējušies arī 15.vidusskolas sporta zālē. Šobrīd mētājamies no vienas vietas uz citu. Ziemā trenējamies kopā nedaudz vairāk nekā simt stundu. Par bargu naudu īrējam Celtnieku kluba un «Hidrolata» zāles. Man nav nekādu pretenziju, ja Izglītības pārvalde vai pašvaldība dod naudu šim mērķim, tad Tenisa sporta skola var turpināt īrēt privātās zāles. Varbūt, ka tā ir pareizi,æ pauž I.Andersons.

Pirms kāda laika arhitekta Andra Kokina birojs izstrādāja parka attīstības plānu, kas diemžēl neparedzēja, ka parkā varētu atrasties piepūšama tenisa halle.

ÆTas ir viens no arhitektu argumentiem – ģenerālplānā nav paredzēts un tāpēc nevar būvēt. Es domāju, ka, kamēr šo plānu realizēs dzīvē... diez vai mēs to sagaidīsim. Acīmredzot, pilsētai ir citas prioritātes. Daudzi cilvēki pateiks, ka tāda halle pilsētai šobrīd būtu labākais variants,æ uzskata I.Andersons.

Domas šajā jautājumā joprojām dalās, taču visticamāk, ka tāda piepūšama būve tiešām atrisinātu tenisistiem ziemas sporta bāzes problēmu, turklāt arī no profesionālā viedokļa ziemā tomēr nevajadzētu spēlēt uz dēļu grīdas, ko faktiski nevar nosaukt par tenisu.

Tikai palestīniešiem nav māju

Līdzīgā situācijā, kā tenisisti ziemā, ir Liepājas Basketbola skola, kas spiesta īrēt basketbola zāles, lai varētu aizvadīt treniņus. Domājams, ka Basketbola skola ir viena no piecām sporta skolām, kurai sava zāle šobrīd būtu nepieciešama visvairāk, ja vien tiek atbalstīts viedoklis, ka katrai sporta skolai vajadzētu savu vietu, kur darboties.

Kāpēc atdot un pēc tam maksāt?

Kompleksās sporta skolas darbība lielākoties norisinās sporta bāzē Bāriņu ielā. Sporta spēļu zālē no rīta līdz pusdienām darbojas vispārizglītojošās skolas, pēc tam zāli izmanto Basketbola skola. Zālē darbojas arī volejbolisti. Iespēju robežās zāle tiek izīrēta privātām organizācijām un dažādu sporta pasākumu rīkošanai. Tādā veidā zāle tiek noslogota visu dienu. Savu sportistu vajadzībām Kompleksā sporta skola izmanto vispārizglītojošo skolu sporta zāles, kuras tā aprīkojusi ar atbilstošu inventāru un dažās skolās ierīkojusi mīkstās zāles cīņas sporta veidu vajadzībām.

ÆSporta zāle tiek uzturēta par pilsētas naudu, tāpēc tai ir jābūt pieejamai pilsētas iedzīvotājiem par saprātīgu cenu,æ ir pārliecināts Kompleksās sporta skolas direktors Naums Vorobeičiks.

Beidzot ir atrisināts jautājums (vismaz uz kādu laiku) par 8.vidusskolas peldbaseina apsaimniekošanu, pašvaldības rīkotajā konkursā ir uzvarējusi Kompleksā sporta skola.

ÆStāvoklis baseinā ir ļoti bēdīgs. Sākumā jāatrod nauda elementārai baseina sakārtošanai, lai tas varētu sākt darboties, pēc tam varēs plānot nopietnāku remontu, tomēr uzskatu, ka no 1.oktobra baseins darbosies. Ceru, ka Pilsētas dome nākamajā gadā būs atsaucīga un baseina remontam piešķirs kredītu, kura apjoms varētu būt 60 līdz 80 tūkstoši latu, kurus varētu atdot 3–5 gadu laikā.æ

Kā sola N.Vorobeičiks, arī baseins būs pieejams gan skolēniem, gan sportistiem, gan cilvēkiem, kas tikai vēlēsies peldēt, lai uzturētu sevi sportiskā formā.

Zināms, ka pēdējos gados, lielākā vai mazākā mērā iesaistoties N.Vorobeičikam, ir sakārtotas vairākas sporta bāzes, piemēram, bijusī ÆDaugavasæ zāle un sporta bāze Graudu ielā. Tas ļauj cerēt, ka arī vienīgais pilsētas pārziņā esošais baseins tuvākajā nākotnē varētu tikt sakārtots.

ÆNezinu, kāpēc mūsu pilsētā ir tendence sporta bāzes atdot privātās rokās. Vairākas sporta skolas ir apliecinājušas, ka var sakārtot bāzes, un to arī dara. Ļoti labā stāvoklī, uzskatu, ir tenisa laukumi, arī Vingrošanas sporta skolai ir labi aprīkota treniņzāle. Kāpēc atdot zāles privātām firmām un pēc tam maksāt, lai varētu tās izmantot?æ

Ar ko vajadzētu sākt?

Atkal no jauna aizsvilusies ideja par modernas multifunkcionālas sporta halles celtniecību Liepājā. Versijas par tās atrašanās vietu, kā arī apjomiem un funkcijām ir bijušas visdažādākās – sākot no fantastiskiem plāniem par milzīgām, 6000 skatītāju vietām paredzētām būvēm, līdz piezemētākām un reālākām. Tomēr līdz šim neviens no projektiem tā arī nav materializēts. Sarunās ar vairākiem sporta speciālistiem izkristalizējas dažādas versijas par šādas sporta citadeles nepieciešamību un lomu pilsētas dzīvē.

Viena versija ir sportiskā – proti, vieni domā, ka no sākuma jābūt sasniegumiem sportā un tikai tad hallei, otri, ka neko nevar sasniegt, ja nav mūsdienīgas vietas, kur pilnveidot meistarību. Domājams, ka ideja pati par sevi nav nemaz tik absurda, bet pašreiz svarīgākais jautājums, uz ko vajadzētu atbildēt, ir – kas šajā sporta hallē notiks, jo celt tikai celšanas un tamlīdzīgu mērķu dēļ diezvai vajadzētu.

Epilogs

Kopumā var teikt, ka pilsētā ir pietiekami daudz dažādiem sporta veidiem paredzētu sporta bāzu, kas tiek izmantotas atbilstošiem mērķiem. Viena otra tiek arī atjaunota, un, ja skatās ilgākā laikposmā, tad varētu pat teikt: pilsētā regulāri top jaunas zāles un laukumi. Pēdējo var nosaukt nupat kā darbību uzsākušo Jūrnieku centru. Vienojošā iezīme sportošanas vietu celšanā un atjaunošanā ir tāda, ka ar ļoti retiem izņēmumiem to veic lielāki un mazāki privātie uzņēmumi. Pareizi tas ir vai nav – par to viedokļi ir diametrāli pretēji. Vieni uzskata, ka nē – pašvaldībai pašai vajadzētu investēt sporta būvju attīstīšanā, jo ne jau visi sporta veidi ir tik iecienīti un populāri, lai ieinteresētu privāto biznesu. Otri ir pārliecināti, ka, ja reiz šis sporta veids interesē tikai nelielu daļu sabiedrības, tad nevajag mākslīgi censties to uzturēt pie dzīvības. Laiks rādīs, kurai pusei izrādīsies taisnība.

Virziens, kuru patiešām (un to atzīst daudzi parastā tautas sporta cienītāji) varētu attīstīt, ir publiski pieejamu laukumu ierīkošana dažādos pilsētas rajonos. Droši vien nemaz tik dārgi nebūtu, ja kādas parka nomaļākas pļaviņas abos galos uzstādītu futbola vārtus un kādā no Ezerkrasta namu pagalmiem noasfaltētu laukumu un iestādītu basketbola grozus.