Kurzemes Vārds

11:21 Sestdiena, 15. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Saeimas deputāta krēslā

Valērijs Agešins vēlas lauzt stereotipus par kreisajiem

Edgars Lūsēns

2.vidusskolas skolotāja, trīs augstāko izglītību īpašnieka Valērija Agešina ievēlēšanu parlamentā vienlaikus var uzskatīt gan par veiksmīgu apstākļu sakritību, gan arī par likumsakarību, taču vēl un vēlreiz patinot atpakaļ politiskās dzīves ritējumu pēdējo divu gadu laikā, šķiet, ka pēdējā tomēr dominēs pār pirmo. Jā, Agešins veicis politiķim debitantam tik augstu lēcienu, kas daudziem krietni pieredzējušākiem censoņiem palicis nesasniegts mērķis. Jā, viņš spējis pacelties no visnotaļ maz perspektīvās pozīcijas, kuru viņam bija atvēlējusi apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" līdz otrai vietai Liepājā, kas viņam nodrošināja "PCTVL" vienīgo mandātu Kurzemes vēlēšanu apgabalā.

Un tomēr šos panākumus grūti nosaukt par aklu nejaušību. Grūti vispirms jau tāpēc, ka svaigā atmiņā Agešina pārliecinošā debija lokālajā politikā, kad viņš par mata tiesu palika no pašvaldības deputāta mandāta, gluži tāpat, kā nupat notikušajās Saeimas vēlēšanās paliekot otrajā pozīcijā, kas tolaik bija pirmā aiz svītras. Un varbūt šis fakts arī būtu paslīdējis, mazāk pamanīts, ja ne Agešina pārdomātā, nosvērtā un pārliecinošā uzstāšanās "Kurzemes Vārda" rīkotajās debatēs. Toreiz 2.vidusskolas pedagogs demonstrēja ne tikai apskaužamu savaldību, nereaģējot uz ne visai korektām politisko konkurentu piezīmēm par viņa pārliecību, bet arī pārliecinoši parādīja savu pozīciju, tādējādi iemantodams ne tikai diskusijas vadītāju, bet, domājams, arī psiholoģiski nosvērtāko politisko pretinieku cieņu. Šo rindu autors atceras arī vienu no pirmajiem mēģinājumiem veidot publiskus dialogus starp latviski un krieviski runājošo jauno paaudzi – arī toreiz Agešins neslēpās aiz frāzēm, lai gan tas būtu bijis vieglākais ceļš, bet gan mēģināja pierādīt, kāpēc viņa pozīcija ir tāda un nevis savādāka.

Tos labēji noskaņotos, kas pieraduši kreisajos spēkos saskatīt tikai un vienīgi destruktīvas darbības iezīmes Valērijs Agešins varētu pārsteigt ar savu apdomāto konstruktīvismu, kamēr no Liepājas skatupunkta, manuprāt, būs interesanti vērot, kā jaunais ideālists, par kādu Agešinu, šķiet, uzskatīs ikviens, kas viņu uzklausīs, ielocīsies parlamenta dzīves rutīnā, kur viņam, visticamāk, vajadzēs meklēt kompromisus ar savu pārliecību un vēlēšanos strādāt, par kuru jaunais politiķis tik pārliecināti runā tagad.

"Es vēlos palīdzēt cilvēkiem, kas par mani balsojuši," aicināts paust viedokli par saviem mērķiem politikā, saka Agešins. "Jo ar savu darbību vēlos cīnīties pret ierēdņu negodīgumu un solos kontrolēt, lai ierēdņi pildītu likumdošanas aktus. Iedzīvotājiem savukārt būtu vairāk jāzina savas tiesības, lai spētu pretoties šobrīd bieži vien vērojamajai patvaļai. Tāpēc mans ceļš un izvēle bija pilnīgi apzināta. Tāpat arī mūsu apvienība apzināti izvirzīja mani kā vienīgo liepājnieku startam vēlēšanās Kurzemes apgabalā, jo bijām pārliecināti, ka ar šādu taktiku varu iekļūt parlamentā, un tagad redzam, ka mūsu stratēģija bija pareiza."

Taujāts par kreiso spēku bieži piesauktajiem integrācijas procesiem un aicināts šajā sakarībā paskaidrot gan "PCTVL" ideoloģiju šajā jomā, gan to, kāpēc, viņaprāt, nepilsoņi tomēr tik kūtri izmanto savas tiesības, Valērijs Agešins necenšas laipot, bet atbild: arī viņam ir smagi vērot, ka Latvijā ir tik daudz nepilsoņu, taču tam ir arī vairāki iemesli. Deputāts uzsver, ka, pēc viņa vērojumiem, daudzi cilvēki joprojām jūtas aizvainoti par to, ka viņiem atņemta pilsonība, kaut arī viņi dzīvo tajā pašā pilsētā, kur dzīvojuši kādreiz. "Šie cilvēki nesaprot, kāpēc viņiem kaut kas jāpierāda, kāpēc jākārto valsts eksāmens, jāmaksā valsts nodeva. Citiem gluži vienkārši nav naudas šim eksāmenam," pārliecinoši pauž deputāts. Agešins arī nenoliedz, ka liela ietekme ir paralēlās informācijas telpas eksistencei, kur šī pilsonība neesot prioritāte.

Pedagogs gan netieši uzsver, ka savā ziņā ne jau tikai viena puse veicina šo atšķirīgo informācijas telpu veidošanos. Viņš bilst, ka ar izbrīnu latviešu presē lasījis, ka kādreiz šie nepilsoņi esot baudījuši kaut kādas īpašas privilēģijas. "Bet es taču labi atceros, ka vairumam, neskatoties uz tautību, nekādu privilēģiju nebija, jo tās bija tikai augstākajiem ierēdņiem. Gluži tāpat taču ir tagad," klāsta Agešins. Viņam pašam visgrūtāk esot saprast, kāpēc gadījumos, ja tēvs un bērns esot pilsoņi, par pilsoni automātiski nevar uzskatīt šā bērna māti, kura devusi dzīvību Latvijas pilsonim. Viņš gan saprotot arī to, ka salīdzinājumā ar vairākām citām Eiropas valstīm Latvijā pilsonības likums esot visnotaļ liberāls, taču viņam esot nepieņemami tik lielu cilvēku daļu uzskatīt par ārzemniekiem. V.Agešins gan saka, ka risinājums naturalizācijas paātrināšanai jāmeklē pavisam ātri, jo Latvija taču saskarsies ar šo problēmu pēc iestāšanās Eiropas savienībā, kura nebūs sajūsmā par to, ka tās teritorijā dzīvo tik daudz šās savienības nepilsoņu. "Ja jautāsit, kāda ir mana personiskā attieksme, tad es vienmēr aicinu naturalizēties, jo likumi ir jāpilda katrā valstī pat tad, ja šķiet, ka tajos būtu kas iebilstams vai diskutējams," uzsver Agešins.

Aicināts runāt par jomu, kurā viņš Saeimā pats varētu pielietot savas zināšanas, Valērijs Agešins ne brīdi nešaubās, ka viņš spēs lietderīgi strādāt likumdošanas jomā, uzsverot savu pieredzi pašvaldības komisijas darbā un paužot pārliecību, ka savas zināšanas spēs likt lietā, jo viņam pa spēkam būtu darbs gan Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, gan Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisijā, gan Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, gan Pilsonības likuma izpildes komisijā. "Saprotu, ka nevarēšu strādāt visās šajās jomās, bet tas, kur varētu būt visnoderīgākais, ir jālemj apvienības vadītājiem," saka Agešins. "Zinu tikai to, ka politikā esmu gājis, jo mani kā skolotāju neapmierināja bērnu sociālais stāvoklis, man neizprotama bija rūpniecības krīze un privatizācijas kļūdas, un es esmu pārliecināts, ka iespējams veikt uzlabojumus sociālajā sfērā, it īpaši jau medicīnā."

Iztaujāts par viņam vistuvāko sfēru – izglītību un to, kāpēc "PCTVL" tik aktīvi pretojas labējo spēku uzstādījumam par latviešu valodas kā mācībvalodas ieviešanu mazākumtautību skolās no 2004.gada, Valērijs Agešins noteikti bilst, ka viņam kā pedagogam vienmēr šķitis, ka šaubu gadījumos jārīkojas tā, lai bērniem ir labāk, un viņš nav pārliecināts, ka šis būtībā politiskais lēmums uzlabos izglītības kvalitāti. Aicināts paust savu recepti, deputāts uzsver, ka, viņaprāt, ir jādod iespēja skolām pašām izvēlēties, kad viņas būtu gatavas pāriet uz latviešu mācību valodu, jo varmācīga valodas uztiepšana nedos nekādu efektu. Uz iebildi, vai tādā gadījumā šajās skolās, kas mācīsies citā valodā, nezudīs konkurētspēja pirms stāšanās augstskolā, deputāts bilst, ka tā būšot nosacīta tirgus situācija, kur izdzīvos stiprākais, un tad jau dzīve pati pierādīs, kurš variants ir optimāls.

Vaicājām Valērijam Agešinam arī to, vai viņš patiešām tic, ka spēs izpildīt visus "PCTVL" dotos solījumus un kur viņš domā atrast resursus, lai tos izpildītu. Deputāts atbild jau pirms vēlēšanām sacīto, ka nevar atļauties tērēt 2 procentus no kopprodukta, lai iestātos NATO. Uz intervētāja iebildi, ka, lai arī kāda būtu "PCTVL" programma, ir taču saprotams, ka vēlēšanās uzvarējušie labējie neapturēs ceļu uz NATO, bet gan to veicinās, un vai tādā gadījumā "PCTVL" solījums nav vienkārši populistisks, Agešins bilst, ka daudz sakārtotāka varētu būt nodokļu iekasēšana un nepilnīgi strādā muitas sistēma, turklāt "PCTVL" iesaka ieviest valsts monopolu tabakai un alkoholam, un šīs būtu tās jomas, kur varētu rast papildu resursus.

Taujāts, kādas reālas sadarbības formas viņš saskata Saeimā, kur "PCTVL" no labējo puses tiek paredzēta mūžīgo opozicionāru loma un dažkārt tiek runāts pat par apvienības izolāciju, Valērijs Agešins pauž jau dzirdētu savējo līderu pozīciju, ka nesaprotot, kāpēc labējie spēki uzskata, ka kategoriski būtu ignorējamas tik lielas vēlētāju daļas viedoklis, kas balsojuši par "PCTVL". "Es brīnos, kā pieredzējis politiķis varēja nupat jūsu laikrakstā (saruna notika neilgi pēc tam, kad par "Nedēļas cilvēku" izvirzījām Jāni Lagzdiņu. – E.L.) izteikties tik iznīcinoši kritiski par mums. Mēs neesam pat diskutējuši par pieņemamām vai nepieņemamām pozīcijām, mūsu frakcija nav pat uzsākusi darbu 8.Saeimā, bet jau izskan šis noliegums."

Aicināts pārdomāt, vai šo pārējo partiju atturību pret sadarbības iespējām ar "PCTVL" neveicina pati apvienības līderu darbība, piemēram, pastāvīgi veidojot attiecības ar Krievijas amatpersonām, Valērijs Agešins bilst, ka, viņaprāt, tā esot vienkārši skaudība par to, ka "PCTVL" spēj to, ko nespēj citi. "Neviens taču ne reizi nav aicinājis Jurkāna kungu izmantot savus sakarus Krievijā – vienmēr ikviena viņa iniciatīva tiek uztverta ar nepamatotām aizdomām," savu viedokli skaidro deputāts. Agešins lūdz laikraksta slejās publiski uzsvērt, ka "mēs esam gatavi sadarboties ar ikvienu partiju, atskaitot tēvzemiešus, taču atsevišķu sociālo problēmu risinājumā būtu gatavi meklēt kopsaucēju pat ar viņiem. Mēs gribam un esam gatavi strādāt, tāpēc aicinu atbrīvoties labējās partijas un arī par tām balsojošos cilvēkus no stereotipiem par kreisajiem. Es neesmu demagogs – man ir trīs augstākās izglītības, esmu skolotājs un izjūtu atbildību pret cilvēkiem, kas mani ievēlējuši. Tāpēc mēs veidojam savu ēnu kabinetu, kas uzmanīs opozīciju un strādās pats. Tā ir demokrātiskai valstij ierasta parādība. Paskatieties kaut vai to pašu Angliju – tur pozīcijas līdera pienākums ir informēt opozīcijas līderi par saviem mērķiem un darāmajiem darbiem."

Kad saku Agešinam paldies par atklātajām un visbiežāk tiešajām atbildēm, viņš smiedamies saka: es taču redzot, ka viņš ir konstruktīvs cilvēks, ar kuru nav jābaida bērni, un mēs labsirdīgi pasmejamies, ka ļausim to izvērtēt lasītājam.

Savukārt jau vēlāk noklausoties intervijas ierakstu, pieķeru sevi pie domas, ka vilinoši būtu pagriezt laika mašīnu četrus gadus uz priekšu, lai ieraudzītu, kas īsti notiks ar šo politiskai darbībai gados jauno debitantu, proti, vai "PCTVL" ideoloģijas mašīna viņu pārvērtīs par vienu no savas ideoloģijas zobratiem vai arī Valērijs Agešins paliks par Donkihotu, kuram ar ideālisma rūdītu entuziasma zobenu vajadzēs cīnīties ar politiskajām dzirnavām, kur vienā katlā kopā ar aktivitātēm likumdošanā sadzīvo intrigu pārpilna, nežēlīga un asa cīņa par varu un ietekmi. Šobrīd atbildi uz šo jautājumu zina tikai laiks.

Curriculum vitae

VALĒRIJS AGEŠINS

Dzimis 1972.gada 23.jūnijā.

1994.gadā saņēmis vēsturnieka un vēstures pasniedzēja diplomu Kaļiņingradas Valsts universitātē.

1996.gadā ieguvis pedagoģijas maģistra grādu Latvijas Universitātē

2002.gadā kļūst par Baltijas Krievu institūta jurista diploma īpašnieku.

Kopš 1994.gada strādā par vēstures pedagogu Liepājas 2.vidusskolā, kur bijis arī Vēstures, ģeogrāfijas un ekonomikas metodiskās apvienības vadītājs.

Kopš 1999.gada ir Baltijas Krievu institūta Liepājas nodaļas konstitucionālisma teorijas un tiesību pamatu pasniedzējs.

Bijis vairāku vēstures mācību līdzekļu autors un bilingvālo mācību kursu vadītājs.

Kopš 2001.gada Liepājas pašvaldībā strādājis Sabiedriskās saskaņas komisijas priekšsēdētāja vietnieka postenī un Nodarbinātības komisijā.