Kurzemes Vārds

04:58 Sestdiena, 30. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Ministrs iesaistās diskusijās par subsidēšanas pamatnostādnēm

Pēteris Jaunzems

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomē notiek diskusijas par to, kādai būtu jābūt nākamā gada valsts atbalsta programmai. Aizvakar notikušajā sēdē piedalījās arī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

Būtiskas domstarpības lauksaimnieku vidū izraisījušās jautājumā par tirgus veicināšanu. Kā ziņojusi aģentūra LETA, vairāki sadarbības padomes pārstāvji nav piekrituši Valsts agrārās ekonomikas institūta ieteikumiem par nepieciešamā finansējuma virzieniem. Tā, piemēram, Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas vadītājs Jūlijs Beļavnieks kategoriski iebildis pret vairāk nekā 25 tūkstošu latu finansējuma piešķiršanu pārtikas informatīvā portāla veidošanai, kaut arī vēlme to darīt pamatota ar nepieciešamību vairāk reklamēt un izcelt vietējo produkciju. Aizvakar domu apmaiņa šajā jautājumā turpinājusies. Zemkopības ministrs piekritis viedoklim, ka no subsīdiju programmas līdzekļiem nevajadzētu turpināt finansēt valsts pārvaldes funkciju veikšanu. Tajā pašā laikā Mārtiņš Roze atzinis, ka gadījumā, ja lauku saimniecību uzskaites datu tīkla, piena ražotāju reģistra, kā arī dzīvnieku un ganāmpulka reģistra uzturēšanai un citām vajadzībām no valsts budžeta nauda nebūs paredzēta, ministrija nedrīkstot tās atstāt bez līdzekļiem.

Tāpat turpinājušās diskusijas par to, kādas summas nākamgad atvēlamas lauku apsaimniekotājiem par katru ganāmpulka govi un vai nepieciešams turpināt viņus rosināt apstrādāt zemes platības? Kā zināms, lauksaimnieki ir pauduši ierosinājumu atbalstu pienkopībai divkāršot, līdzšinējo 60 latu vietā izmaksājot 120 latus par reģistrā iekļauto govi. Ministrs izteicies, ka nākamgad subsidēšanas programmā, iespējams, tiks atcelts govju ganāmpulka skaitliskais ierobežojums, taču saglabāsies nostādne par pārraudzību un strīdīgs vēl esot jautājums par izslaukumu apmēriem. Mārtiņš Roze skaidrojis, ka arī augkopības programmas atbalstam izstrādāti vairāki varianti, sākot ar samaksu par viena hektāra apsēšanu, kā arī citi piedāvājumi. Vienošanās vēl neesot panākta, vai subsīdijas piešķirs par sējumiem, kas apsēti ar nesertificētu sēklu.

Ministrs mudinājis lauksaimniekus visnotaļ sekmēt nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības programmu, jo, ja to izdošoties iedarbināt, lauku ļaudīm zudīšot vajadzība pēc vienas govs un valsts atbalsta. Taču šobrīd, kamēr tas nav noticis, nevar nerēķināties ar cilvēku iespējām un nedrīkst tos "izstumt no lauksaimniecības".