Kurzemes Vārds

01:29 Sestdiena, 26. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Pārpu saimniekam rūp visa pagasta lauksaimniecība

Pēteris Jaunzems

Bijušais Nīcas valsts saimniecības, bet vēlāk paju sabiedrības un arī pagasta pašvaldības vadītajs Jānis Vilsons pēc aiziešanas pelnītā atpūtā nav rimis, bet kopīgi ar dzīvesbiedri Rutu dūšīgi raujas savā zemnieku saimniecībā "Pārpas", kas Bārtas upes krastā izveidota pirms deviņiem gadiem.

Aizņemtība cenšas norobežot no ārpasaules

Abi pensionāri nodarbojas ar lopkopību. "Ja vēlamies kaut ko nopelnīt, jāstrādā ir dikti daudz. No rīta abi ar vīru ceļamies jau pusčetros. Bet mēs par to nesūdzamies. Dzīvnieku mums liels pulks – septiņas slaucamas govis, teles un 17 cūkas. Lai tās apkoptu ar mīlestību, slinkošanai vienkārši laika neiznāk. Arī barību tiem izaudzējam paši. Toties, ja kādudien izdodas izrauties un uz kādu stundu aizskriet līdz pilsētai, tad varu atļauties sapirkties sev visādus gardumus, ko vien sirds kāro, neskatoties, cik tas maksā," ciemiņu no "Kurzemes Vārda" sagaidot, pastāstīja saimniece. Vēlāk, kundzi papildinot, arī saimnieks pasūrojās, ka aizņemtība viņu nogurdinot visvairāk. Īpaši jau Rutai strādāt iznākot bez atpūtas dienām, jo viņš, kaut arī savulaik pabeidzis Lauksaimniecības akadēmiju, govis slaukt tomēr neesot iemācījies. Arī kādu citu aizvietotāju tuvākajā apkārtnē neesot iespējams atrast, bet tas nozīmējot, ka viņiem nav iespējams kaut kur tālāk doties, lai palūkotos, kas citur Latvijā notiek un kā tur cilvēki dzīvo. Bet tieši tas joprojām ļoti interesē bijušo lielsaimniecības vadītāju, jo viņš neprot noslēgties savas sētas ietvaros, viņam rūp, lai lauksaimniecība uzplauktu ne tikai "Pārpās", bet visā pagastā un valstī. "Naktīs nevaru aizmigt, par to domājot," viņš atzinās un piebilda, ka savu rūpi neesot noskaņots arī glabāt pagultē.

Tieši tādēļ par to Jānis Vilsons šopavasar izgādājis sev tikšanos ar tolaik vēl valdības koalīcijā ietilpstošās Tautas partijas līderi Andri Šķēli. "Sacīju viņam, ka pienācis pēdējais laiks domāt ne tikai par lielsaimniecībām un auglīgo Zemgali, bet arī visiem pārējiem Latvijas novadiem, lai laukus sakārtotu kopumā. Citādi, nonākuši Eiropas savienībā, mūsu lauksaimnieki neizturēs konkurenci un izputēs."

Jaunie atsvešinās no mūsu laukiem

"Kā, bet vai tad mēs to nedarām?" brīnījies uzrunātais. Tad Jānis Vilsons izklāstījis savu viedokli, par to, kā mērķtiecīgāk izmantot lauku attīstībai atvēlētos valsts budžeta līdzekļus. Viņaprāt, lauksaimniecībai paredzētā nauda proporcionāli jāsadala pagastu pašvaldībām. Tad finansējums nonāks tur, kur vajadzīgs, un sekmēs visu reģionu attīstību, jo pašreiz ir tā, ka nedaudz vairāk attīstās Dobeles un Jelgavas rajoni, bet Latgalē un Lejaskurzemē vidēji pagastā kaut cik sekmīgi darbojas tikai pieci vai seši zemnieki. Pārējie ir spiesti nīkuļot vai nolemti izputēšanai.

Ja 150 tūkstošus latu saņemtu Nīcas pagasts, tā priekšsēdētājs Agris Petermanis gan zinātu, kā šo naudu likt lietā, bet, ja nezinātu, tad paši zemnieki viņam to pateiktu priekšā. Tie nāktu un dibinātu kooperatīvu vai arī krājaizdevu sabiedrību, lai visnotaļ palīdzētu lauku apsaimniekotājiem, kas patiesi vēlas strādāt. Tādu strādātgribētāju pagastā netrūkstot. Prieks esot, ka visi bijušie lauksaimniecības speciālisti atraduši sev darbu. Ar vērienu pagastā darbojoties Zenta Frema, Rasma Kalna, Dainis Skrodis, arī zemnieki Andris Ķuņķis, Gunārs Lanka, jaunais Paipa un citi. Taču jāpalīdz atsperties arī citiem. Jo ir vērojams, ka jaunie cilvēki no laukiem aiziet. Daudzi dodoties strādāt uz Īriju vai Dāniju. Arī nīcenieki neesot izņēmums. Gadu ārzemēs lauku saimniecībā nostrādājis Jāņa un Rutas vecākais mazdēls. Viņš vairs neesot pierunājams atgriezties "Pārpās". "Pagasta pašvaldībai nav iespējams kaut kādas stipendijas studentiem maksāt. Tā tie jaunie atsvešinās no laukiem. Ko mēs varam puisim solīt?" paraustīja plecus Jānis Vilsons.

Viņš novērojis, ka pēdējos gados zemkopības ministri par finansējuma sadalīšanu atbildību no sevis esot paraduši novelt uz Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi. Tāpat Andris Šķēle, uzstājīgo nīcenieku atvairot, teicis, ka sadarbības padome visu nosakot. Taču rezultāts ir tāds, ka lauvas tiesu aizvien paņem Zemgale un Rīgai tuvie rajoni un dažas lielsaimniecības. Ja atbrauc kādi ārzemnieki, tad viņus ved izrādīt mūsu laukus tur, sak, redz, kā mēs dūšīgi strādājam, bet ar pārējiem rajoniem, lai notiek, kas notikdams.

Vai polderus naksies appludināt?

"Tā mēs arī nespējām vienoties," savu sarunu ar ekspremjeru rezumēja mazās "Pārpu" zemnieku saimniecības īpašnieks. Īpaši viņu sarūgtinot Nīcas polderu liktenis. Auglīgie lauki tur privatizācijas iespaidā ir ne tikai sadrumstaloti, bet, gadu no gada tur sējot tikai vienas un tās pašas lauksaimniecības kultūras, tiekot arī noplicināti. Ja tā turpināšoties, pēc desmit gadiem, bet varbūt pat drīzāk, nākšoties visas tās platības atkal appludināt. Jānis Vilsons pastāstīja, ka mazās zemnieku saimniecības šogad palikušas bez solītajām subsīdijām par apsētajiem hektāriem, jo priekš tiem, kas atradušies tā sauktajā otrajā rindā, neesot pieticis naudas. "Es domāju, ka mūsu zemnieki spēj izaudzēt lētāku produkciju nekā viņu Rietumvalstu kolēģi. Pirmkārt, jau tāpēc, ka šeit ir lēts darbaspēks. Taču nepieciešams līdzvētīgs atbalsts," atzina Jānis Vilsons.

"Es izslēdzu televizoru, kad pārstrādātāji sūdzas par to, ka mūsu zemnieki Latvijas vajadzībām nespējot izaudzēt cūkas, ka divas trešdaļas patēriņam nepieciešamās cūkgaļas ir jāieved. Tā ir klaja demagoģija. Jo ko gan tie pārstrādātāji ir darījuši, lai zemnieki cūkas audzētu?" vaicāja Jānis Vilsons. Tiklīdz zemnieki saņemās un sāk pievērsties cūkkopībai, tūdaļ iepirkuma cenas krītas, un audzētāji cieš zaudējumus. Arī šobrīd par kilogramu nesola daudz vairāk par puslatnieku. Sivēnmāšu kopēji jau samazina vai pat likvidē pavisam savus ganāmpulkus, kā tas notika Kurzemes ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacijas Liepājas rajona nodaļā. "Cik ilgi tā var turpināties? Kopš reformas uzsākšanas pagājuši vairāk nekā desmit gadi. Vai tad šajā laikā nevarēja sakārtot lauksaimniecību?"

Lauksaimniecībā novērojamas dīvainības

Līdzīgus piemērus varot minēt vēl un vēl. Dīvainības risinās pienkopībā. Zemniekiem maksā maz, bet veikalos to pārdod dārgi. Tas nozīmē, ka iedzīvojas pārstrādātāji un starpnieki. Cena esot pēc vienošanās. Dažiem maksā 15 santīmu par litru, citiem tikai septiņus vai pat piecus! "Mūspusē vairs gandrīz neviens netur govis. Visi ir atsacījušies no tām. Un nesēj vairs arī graudus. Zemi var dabūt nomā, cik tik uziet. Tadaiķos varbūt ir citādāk, jo tur augsne ir devīgāka un var nodarboties ar cukurbiešu audzēšanu," sprieda Jānis Vilsons, piebilstot, ka pretstatā citām nozarēm šī atrodoties daudz privileģētākās pozīcijās."Kāpēc gan tāpat nevarētu nodrošināt cūku audzēšanu un graudkopību?"

Nīcenieks nespējot arī saprast, kāpēc šoruden rudziem dzirnavnieki krišanas skaitli pacēla līdz 120? Tāpēc visi izaudzētie graudi par 4,5 santīmiem kilogramā pārdoti spirta ražotājiem. Taču pēc tam, kad tas noticis, atkal atsākts iepirkt rudzus, kam krišanas skaitlis ir 80. Šādas mahinācijas izskatās pēc tīša kaitējuma lauksaimniekiem. Kāpēc Zemkopības ministrija to neredzot un neiejaucoties šajās nebūšanās? Vai šī iestāde ir radīta tikai priekš Eiropas savienības direktīvu tulkošanas?

"Pārpu" saimnieks domā, ka līdz šim valdība lobējusi par daudz pārstrādes uzņēmumu. Tas novedot pie tā, ka tie savstarpēji sacenšas jaunās tehnikas ieviešanā, kura drīz vien izrādoties lieka un nevajadzīga. Tā, piemēram, par 1,5 miljoniem dolāru Aizputē savulaik iegādāts tornis, ko tagad droši vien sagriezīšot lūžņos. Arī akciju sabiedrībā "Kurzemes piens" īsā laika posmā četras reizes izmainīta piena iepakošana. Maksāt par to visu nākoties, protams, zemniekiem, jo modernizēšana prasa lielus kapitālieguldījumus, bet vēlāk nevajadzīgās iekārtas pārdotas lūžņos. Līdzīgi notiekot citos uzņēmumos, ko pēc tam par lētu naudu nopērk igauņi vai lietuvieši. Piena pārstrādes nozare liecinot, ka drīzā nākotnē vēl vajadzēs atsacīties no dažām pārstrādes firmām. "Pamatrūpe ir jāuzņemas tikai par ražošanas līmenim atbilstošo uzņēmumu skaitu. Tie tad arī ir jāsakārto saskaņā ar Eiropas prasībām," lēsa Jānis Vilsons. Grūti esot pateikt, kā būs turpmāk. Viss atkarīgs no tā, kādu kursu ieturēs jaunā valdība.