Kurzemes Vārds

17:58 Ceturtdiena, 24. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Privāti

Mana aizraušanās

Talants, par kuru nevar samaksāt

Daiga Mikuļska

Mans talants – mana bagātība. Tā noteikti var apgalvot veikala "Šautra" vadītājs Juris Īlenāns. Kad viņam jautāju: "Ja nu pēc raksta izlasīšanas kāds restorāns vai kafejnīca gribēs jūs "nopirkt", ko tad?", Īlenāna kungs smejot atbildēja: "Par šo manu talantu neviens nevar pietiekoši daudz samaksāt!" Par ko būs runa? Par ēst gatavošanu, par to, kur un kādēļ šī nodarbe "Šautras" vadītājam kļuvusi tik mīļa un patīkama.

Viss sākās Gruzijā. Nedaudz vairāk kā pirms divdesmit gadiem. Tolaik Juris aizbraucis līdzi savam brālim šoferim, lai iepazītu šo kalnaino, krāšņo zemi. "Sākumā biju vieglā šokā par to, kā un ko vietējie iedzīvotāji tur ēda!" atceras stāstītājs. "Trīs dienas es nevarēju gandrīz neko nobaudīt no viņu zaļumiem, sapiparotās gaļas, dīvainās maizes. Vislielākais protestētājs, protams, bija augstskolas laikā (kā daudziem studentiem) sapostītais kuņģis... Bet, kad nebija izvēles un tas sāka saprast, ar ko īsti darīšana, viss mainījās. No gruzīniem ieguvu pamatzināšanas par īstu, veselīgu, dabīgu, nepārvārītu, nepārceptu pārtiku un, kad atgriezos mājās, vispirms sāku audzēt Gruzijā noskatītos un nogaršotos zaļumus, piemēram, kressalātus."

Tagad Īlenāna kungs mājās labprāt stājas pie plīts un gatavo gaļas ēdienus. Dzīvesbiedrei Veltai Burmeisterei savukārt esot ķēriens uz zivju un saldajiem ēdieniem. "Kurzemes nacionālās kartupeļu klimpas ar mērci vai zivju zupu viņa gatavo vienkārši burvīgi!" slavē ēdienu gatavošanas mākslas speciālists. Viņam pašam esot vairāki meistarstiķi, kas aizgūti no pasaules tautu virtuvēm. Vista ar medu un pipariem, pupiņu sautējums ar jēra gaļu, vācu gaumē grilēts steiks "Speess", Osetijas maize utt. Šonedēļ pirmo reizi esot mēģinājis cept Taizemes pankūkas. Tām vajagot banānu miltus, kurus, protams, Liepājā nedabūt. Eksperimentējis, tos aizstājot ar rudzu miltiem. Par šo eksperimentu meistars nav īpašā sajūsmā, bet apēduši esot. Tā kā darba dēļ diezgan bieži nākas braukt uz dažādām pasaules valstīm, katrā no tām ar lielu patikšanu iepazīstot vietējās virtuves noslēpumus un mājās pārvedot kādu recepti. Tas darīts gan Amerikā, gan Āzijā, Austrālijā, par Eiropu pat nerunājot. Varbūt vēl Āfrikas vidusdaļā esošo džungļu iedzīvotāju ēdienkarte neesot iepazīta.

Vācijā, kādā restorānā, kas joprojām darbojas 1409.gadā celtā ēkā, no paša saimnieka ieguvis steika "Speess" recepti. Saimnieks visu sīki un smalki izstāstījis par tā gatavošanu, bet nekādā gadījumā nav ļāvis spert pat vienu solīti virtuvē. Taču to gan izdarījis, ka ar Īlenāna kunga fotoaparātu pāris kadrus savā virtuvē nobildējis.

Kāda tad ir meistara ēdiena gatavošanas filozofija? Nekā sarežģīta. Sastāv no diviem punktiem. Pirmais – vienkārši, lēti, pieejami produkti. Otrais – ēdienam jābūt ātri pagatavojamam. Iemīļotākie rīki maltītes gatavošanai ir vokpanna un reiz Gruzijā, 2 kilometru augstumā virs jūras līmeņa nopirktais sautējamais māla podiņš. Naudas izteiksmē nenovērtējama lieta.

Ko vīrietis iegūst, darbojoties virtuvē? "Ar mani ir tā," skaidro Īlenāns, "kamēr top ēdiens, varu ne tikai domas sakārtot, bet arī labu mūziku paklausīties. Vai nav jauki? Noteikti vajag virtuvē darboties un eksperimentēt, nevis iegrimt stagnācijā!"

Lūk, viena no ātro vakariņu receptēm, kas gatavojama vokpannā. Aknas sagriež tievās, garās strēmelītēs un liek vokpannā sakarsētā eļļā, ātri apcep – uzrauj garoziņu. Tad krietni mazākā eļļas daudzumā ātri apcep sagrieztus kāpostus. Izņem. Liek šampinjonus, pēc tam atkal atsevišķi sagrieztus sīpolus. Sāls vietā vislabāk izmantot dažus pilienus sojas mērces. Tad visu uz šķīvja, un mielasts gatavs!