Kurzemes Vārds

19:07 Pirmdiena, 28. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Teātris

Kāpiens stikla kalnā turpinās

Sarmīte Pujēna

Sācies jauns gads, un parasti šajā laikā uzņēmumi apkopo iepriekšējā posma rezultātus un zina, kā strādās turpmāk. Šāds brīdis ir arī pašvaldības uzņēmumam "Liepājas teātris". Taču teātra specifika ir tāda, ka darbs notiek nevis kalendāra gada, bet gan sezonas ietvaros. Teātra sezona sākas rudenī un beidzas vasaras sākumā. Tad nu iznāk tā, ka gada sākumā no dažiem aspektiem var runāt par aizvadīto gadu, no citiem – par aizvadīto sezonas pirmo pusi un to, kas gaidāms sezonas otrajā pusē. Šāda saruna arī notika Liepājas teātrī šās nedēļas sākumā.

Vēl pieci jauniestudējumi

Teātra mākslinieciskais vadītājs Juris Bartkevičs pastāstīja, ka 2002.–2003. gada sezonas ietvaros teātris plāno vēl piecas pirmizrādes. Centrālais notikums gaidāms pašās sezonas beigās – 30.maijā, kad priekškars vērsies Jāņa Raiņa, Jāņa Petera un Jura Kulakova kopdarbam, neparastā žanrā (tautas opera) rakstītajam "Stikla kalnam". To iestudēs režisors Juris Rijnieks, scenogrāfiju veidos Gints Gabrāns, kostīmus – Zigrīda Atāle. Tā kā iestudējums paredzēts grandiozs un neparasts, teātris cerībā uz lielāku līdzfinansējumu vērsies ar vēstuli arī pie Kultūrkapitāla fonda, kas šobrīd "Stikla kalnam" atvēlējis 1000 latu.

Visdrīzāk – jau 14.februārī – skatītāji sagaidīs Anitas Kvālas monoizrādi "Džuljeta un?" (šķiršanās seanss), ko iestudē režisors Pēteris Krilovs. Ar aktrisi strādā arī horeogrāfs Agris Daņiļēvičs. Skatuvi un aktierus ietērps Gints Gabrāns un Agnese Spridzāne. Izrādes pamatā ir Federiko Fellīni stāsts, ko viņš savulaik iedzīvinājis arī filmā "Džuljeta un spoki". Skatītājiem par šo izrādi būtu jāzina, ka šoreiz uz skatuves atradīsies viņi, nevis aktieri, kuri darbosies skatītāju zālē.

22.februāri paredzēta nākamā pirmizrāde "Punktiņa un Antons". Šo izrādi bērniem iestudē režisors Ivars Lūsis, par skatuves un aktieru ietērpu gādā Zigrīda Atāle, paredzēts, ka iestudējumā līdzdarbosies arī Karostas cirka studija. Daudzi teātra skatītāji droši vien vēl atceras tāda paša nosaukuma izrādes panākumus Liepājas teātrī pirms daudziem gadiem. Kā atzina J.Bartkevičs, teātris cer, ka šajā gadījumā vēsture atkārtosies.

Drīz vien pēc šīs pirmizrādes, 6.martā, priekškars vērsies Kultūras akadēmijas pedagoga un režisora Jura Rijnieka iestudējumam "Trauslais ledus", kurā darbosies Liepājas teātra kursa audzēkņi. Izrādes libreta autori ir divi kanādieši – Beverlems Kūpers un Baņuta Rubesa. J.Rijnieks tradicionāli savu iestudējumu veltījis jaunatnei – izrādē risinātas pusaudžu seksuālās problēmas. Starp citu, šis temats bija samulsinājis pat kanādiešus, jo Kanādā no daudzām skolām teātra trupa, kas bija iestudējusi "Trauslo ledu", tikusi izraidīta.

Šajā sezonas pusē teātrī strādās arī režisors Valdis Lūriņš, kas, turpinot pagājušajā sezonā aizsākto "Blēza" tradīciju, iestudēs Jāņa Elsberga tulkoto Noela Kovarda komēdiju "Privātās dzīves". Šim iestudējumam pirmizrāde paredzēta 22.martā.

Ivars Lūsis sadarbībā ar teātra galveno mākslinieku Vari Siliņu iecerējis arī vienu tā saukto ārpusplāna izrādi, kas atkal tiks spēlēta Šampanieša zālē, un tas būs dramatizējums pēc F.Dostojevska stāsta "Smieklīga cilvēka sapnis". Starp citu, pieminot Dostojevski, lasītājiem (skatītājiem) pie reizes varētu uzdot teātra mākslinieciskā vadītāja provokatīvo jautājumu: vai liepājnieki gribētu Liepājas teātrī skatīties arī izrādes krievu valodā? Aktieri, kuri tekstus varētu runāt krieviski, teātrim esot.

Interesants projekts varētu būt iecerētais Liepājas Simfoniskā orķestra koncerts, kurā skanēs Raimonda Paula mūzika no izrādes "Dāmu paradīze". Kā solisti, iespējams, piedalīsies Liepājas teātra aktieri.

Viesizrādes un citas ieceres

Teātra mārketinga speciāliste Ilga Erba informēja par gaidāmajām viesizrādēm. Jau februāra beigās Liepājas teātrī viesosies valmierieši. Liepājniekiem būs izdevība redzēt trīs iestudējumus: Oļģerta Krodera "Sarkangalvīti", Vara Braslas iestudēto komēdiju "Ministrienes kundze" un vēl vienu V.Braslas iestudējumu – Robēra Tomā "Lamatas". Starp citu, gan K.Briknera "Sarkangalvīte, gan B.Nušiča "Ministrienes kundze" savulaik bija iestudētas arī Liepājas teātrī.

Bet aprīļa vidū, kad Rīgā notiks starptautiskais monoizrāžu festivāls, ļoti iespējams, ka trīs ārzemju teātru izrādes tiks spēlētas arī Liepājā.

J.Bartkevičs pastāstīja par vēl vienu interesantu notikumu, kas gan mazāk skar skatītājus, proti, sezonas beigās Liepājas teātrī sadarbībā ar Jauno teātra institūtu notiks gaismotāju meistardarbnīca, ko vadīs pieredzējis speciālists no Lielbritānijas. Meistardarbnīca pulcēs gaismu māksliniekus no visiem Latvijas teātriem. Liepājas teātris kā darbnīcas norises vieta izvēlēts tāpēc, ka tā tehniskais bruņojums nupat jau sasniedzis visnotaļ respektējamu līmeni – vecā gada nogalē iepirkti vēl seši jauni starmeši, no kuriem divi (salīdzinot ar automašīnām, tos varot dēvēt par mersedesiem) nav nevienā citā teātrī Latvijā, un, kā izteicās gaismu mākslinieks Imants Priede, iespējams, ka tādu nav arī Lietuvā un Igaunijā. Turklāt teātris tos ieguvis par puscenu.

J.Bartkevičs ielūkojās arī tālākā nākotnē. 2004.gada rudenī Starptautiskā bērnu un jaunatnes teātru asociācija ("ASITEJ") plāno Liepājā rīkot Baltijas valstu, Ziemeļvalstu un Skandināvijas valstu teātru festivālu. Tas varētu ilgt trīs dienas, un izrādes tiks rādītas uz vairākiem spēles laukumiem – Liepājas teātrī, teātrī "Mūris", Leļļu teātrī, klubā "Pablo", arī pilsētas laukumos utt.

Simtais Kaupēns, jauni krēsli un izmaiņas štatā

Vēl pirms nākamās pirmizrādes Liepājas teātrī gaidāms kas tāds, kas varētu būt līdzvērtīgs šādam notikumam, – rokoperas "Kaupēn, mans mīļais!" 99. un 100. izrāde. Abas tiks spēlētas vienā dienā – 8.februārī. Titullomā abās izrādēs būs Mārtiņš Freimanis.

Kopš iestudējuma pirmizrādes 1999.gada 11.jūnijā to noskatījušies 60 293 skatītāji (vairāk nekā teātri apmeklējuši pagājušajā gadā kopumā) 71 reizi Liepājā un 27 reizes Rīgā. Teātris cer uz jubilejas izrādi sapulcināt visus, kas šo gadu laikā tajā piedalījušies, lai vēlreiz pateiktu paldies. Kopā ar tehniskajiem darbiniekiem, mūziķiem, kori utt. iestudējumā līdzdarbojas ap 100 cilvēku. Jāpiebilst, ka simtā nebūs pēdējā izrāde – kamēr skatītāji vēlēsies iestudējumu redzēt, tikām teātris to rādīs, solīja direktore M.Pāvelsone.

Sezonas otrajā pusē teātra aktieru pamatsastāvu papildinās Anna Šteina, kas līdz šim strādāja kā ārštata aktrise. Teātrī atgriezīsies arī Edīte Tišheizere, kas aizstās līdzšinējo mākslinieciskā vadītāja padomnieci literārajos jautājumos.

M.Pāvelsone pastāstīja, ka pērn mazliet palielinājies (līdz 45 583) skatītāju skaits, kas gan nav sasniedzis to virsotni, kas bija 2000.gadā, kad savu uzvaras gājienu piedzīvoja iestudējums "Kaupēn, mans mīļais!". Pavisam pērn nospēlētas 146 izrādes, kas ir par 19 vairāk nekā 2002.gadā. Zāles piepildījums sasniedzis 53 procentu atzīmi.

Teātra 2002.gada budžets par 20 000 latu pārsniedzis iepriekšējā gada budžetu. Šis pieaugums izlietots gan gaismu tehnikas iegādei, gan algu palielināšanai. 39 procentus teātra budžeta veido valsts līdzekļi (vairāk nekā 2001.gadā), 21 procentu – pašvaldības finansējums, 40 procentus līdzekļu nopelnījis vai citādi piesaistījis teātris pats. Pašvaldība pērn papildu finansējumu ieguldījusi teātra garderobes, frizētavas un dienesta viesnīcas remontdarbos. Par stabilu teātra mecenātu kļuvusi akciju sabiedrība "Lauma", kas palīdz gan ar finansējumu, gan sezonai nopērkot vietas ložā. Savu ložu teātrī iegādājusies arī SEZ pārvalde un sabiedrība "ZP".

Pie jaunumiem jāpieskaita arī Liepājas teātra katalogs, ko veidojusi Mārīte Gulbe un Varis Siliņš un kuram teju teju vajadzētu būt iespiestam tipogrāfijā "Palete". Tāpat apmēram 5000 latu vērtās samta kulises, kas iegādātas Austrijā, un drīz vien aizstās pašreizējās, kurām vairs ir tikai muzejiska vērtība. Teātris arī plāno tuvākajā laikā izsludināt konkursu jaunu krēslu iegādei skatītāju zālei un ložām. Pašvaldība šim nolūkam atvēlējusi 9000 latu, ar ko gan nepietiek (viens zāles krēsls maksā ap 270 latu), taču teātra pastāvīgā atbalstītāja Zigrīda Rusiņa jau apsolījusi savu palīdzību. Krēslu nomaiņa paredzēta pa kārtām, pavisam teātrī šobrīd ir 587 sēdvietas.