Kurzemes Vārds

06:28 Sestdiena, 30. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Lauku ceļi kā slidotavas, pašvaldības cer uz dievpalīgu

Pēteris Jaunzems, Ints Grasis

Lielais atkusnis ceļus pārvērtis mirdzošās slidotavās. Šāds stāvoklis vakar bija izveidojies gandrīz visos rajona pagastos. Spogulim līdzīgais apledojums ne tikai aizkavē satiksmi, bet vērš to ārkārtīgi bīstamu.

Trūkst naudas brauktuvju kaisīšanai

Ne velti Rajona padomes priekšsēdētājs Modris Ekšteins brīdināja, ka piesardzības nolūkā, lai nenonāktu avārijā, autobraucējiem, ja vien tas esot iespējams, šajās dienās prātīgāk būtu savus automobiļus atstāt garāžās. Ceļi daudzviet esot pilnīgi nelietojami, un viņš par to pārliecinājies, iedams uz pagastmāju, kad brīžiem gribējies mesties vai četrrāpus. Rajona vadītājs atzina, ka pagastu pašvaldību rocība neesot tik liela, lai apledojuma mazināšanai ceļus kaisītu ar granti un sāli. "Tādā gadījumā vasarā mums nebūs naudas, par ko remontēt ceļu segumu un iztīrīt aizaugušos grāvjus. Tādēļ atliek paļauties uz Dievu," viņš teica, kaut gan atzina, ka vietās, kur bez kaisīšanas iztikt tomēr nav iespējams, tā, neskatoties uz lielajām izmaksām, ir jāveic, jo "naudas trūkuma dēļ jau nevar pieļaut nelaimi." Tā, piemēram, Grobiņas pagastā, aizvakar esot ticis nokaisīts ceļš, kas ved uz veco ļaužu pansionātu Iļģos, taču vienam otram gribētājam diemžēl šo dārgo prieku nācies atsacīt.

Arī Gramzdas priekšsēdētājs Augustins Eidejus "Kurzemes Vārdam" sacīja, ka ceļu apledojuma problēmu var atrisināt tikai Dievs. Pašvaldība labākajā gadījumā spējot apkaisīt ar granti tikai tos ceļu posmus, kur brauktuve uzvijas stāvākos uzkalniņos vai dodas strauji pa nogāzi lejup. To viņi arī vakarrīt esot paveikuši. Kaut gan grants un smilšu pagastam ir diezgan, pietrūkstot darbam nepieciešamās tehnikas. "Tomēr, ja radīsies kritiska situācija, rokas klēpī salikuši nesēdēsim," apsolīja priekšsēdētājs. Savukārt Kalētu pašvaldības vadītāja Otīlija Lībeka redakcijai pastāstīja, ka aizvakar stundas ceturksni pēc pulksten 12 pie Bārtas upes no ceļa grāvī bija ieslīdējis lielais satiksmes autobuss. Priekšsēdētāja no tā secināja, ka valsts un rajona nozīmes ceļu kaisīšana, protams, notiekot, tomēr esot redzams, ka atbildīgie dienesti pilnīgi drošu transporta satiksmi uzturēt nespēj.

Apledojums traucē saimniecisko darbību

Tādās pašās domās bija Dunikas pagasta vadītājs Jānis Vidējais, kurš pasūdzējās, ka apledojusi un neskarta vakarrīt bijusi šoseja, kas no Bārtas tilta ved uz Rucavu. Nekaisīto ceļu dēļ vairākas reizes neesot izbraucis autobuss arī maršrutā Liepāja – Šuķene. Dunicnieks teica, ka apledojums pagastā esot traucējis arī ūdensapgādi, un tāpat bēdīgi izskatoties pagasta ceļi. Dunikā nesen nācies novērst avāriju, ko aizvakar izdevies paveikt. Spalgajā salā aizsalis un pārplīsis ūdensvads. Savukārt greideris izšķūrējis brauktuvi maršrutā, pa kuru uz skolu un mājās tiek nogādāti skolēni. Apkopojot savus novērojumus, Jānis Vidējais lēsa, ka viņa pagastā vietējas nozīmes ceļi esot tomēr izbraucamāki, jo apledojums uz tiem ir mīkstāks nekā tur, kur virsmu noblietējusi smagā tehnika. Kaut gan pagasta teritorijā atrodoties grants atradnes, ko izmantojot ļoti daudzi, pašiem dunicniekiem šī iespēja neesot pieejama, jo pašvaldībai nav ceļu kaisīšanas tehnikas.

Vairāki braucamie grāvī vakar un aizvakar esot ieslīdējuši pie Liepājas – Klaipēdas šosejas krustojuma ar Rucavas – Papes ceļu. Pagasta sekretāre Sandra Roze teica, ka pat lielais maršruta Klaipēdas – Rīgas autobuss neesot spējis izvairīties no šādas neveiksmes. Arī pagasta ceļi esot glumi, ka bail, un vakar iespēju robežās tie kaisīti. Lai tas varētu notikt, vispirms uz sasalušās grants kaudzes kurināts ugunskurs.

Ar sniega sanesumiem tik traģiska situācija gluži neesot, taču pašvaldības bezspēcību cīņā ar apledojumu uz brauktuvēm atzina tāpat Virgas Pagasta padomes priekšsēdētāja Daiga Egle. Kaut vai tāpēc, ka tai piederošo ceļu kopējais garums ir vairāk nekā sešdesmit kilometru, bet kaisāmās tehnikas nav un arī grants šim mērķim neesot sagādāta. Turklāt pagasta ļaudīm, savus darījumus kārtojot, nākoties rēķināties arī valsts ceļiem, kas arī esot kā nu kurā vietā. Slidenuma dēļ vakarrīt uz skolu audzēkņus autobuss nespējis nogādāt no Purmsātiem. "Vienā dienā šīs lietas nevar mainīties," sprieda pagasta vadītāja. "Pie visas šaurās rocības mēs varbūt arī atrastu līdzekļus, lai samaksātu par satiksmei nedrošāko vietu nokaisīšanu ar granti, bet kam gan šādā brīdi atradīsies šim darbam brīva un nenoslogota tehnika?" Daiga Egle uzskata, ka ceļu uzturēšanu kārtībā zināmā mērā varētu uzlabot arī pati attieksme pret pienākumu. Vakarrīt viņa bija novērojusi, ka pat pulksten 9 ceļu kaisītāji vēl nebija uzsākuši darbu. "Ko gan, tā strādājot, varam sasniegt?" priekšsēdētāja vaicāja.

Pārtērē līdzekļus ziemas darbiem

Bēdīga situācija otrdien bija izveidojusies arī uz vairākiem valsts nozīmes ceļu posmiem, kad atkusnis, lietus un ledus daudzviet radīja braukšanai bīstamus apstākļus. Kā novēroja "Kurzemes Vārds", uz valsts 1.šķiras ceļa Aizputes virzienā pie Desukroga un Dubeņmuižas uzkalniņiem, kas bija gludi un slideni kā spogulis, no abām pusēm izveidojās automašīnu rindas, kas visai ekstremālos braukšanas apstākļos krustām šķērsām rāpās kalnup. Tikai pēcpusdienā bīstamās vietas tika nokaisītas.

Nopietnas bažas par savu un citu satiksmes dalībnieku veselību izteica arī liepājniece Ginta Liepa, kas darba uzdevumā bieži pārvietojas pa rajona ceļiem. Viņa ar nenormāliem braukšanas apstākļiem, kad, arī ļoti lēni un uzmanīgi braucot, mašīna neklausa vadītājam, saskārās uz ceļiem maršrutos Aizpute – Kuldīga un Ventspils – Liepāja.

Latvijas Autoceļu direkcijas Liepājas nodaļas vadītājs Armands Kronlaks "Kurzemes Vārdam" pastāstīja, ka vakar situācija esot daudzmaz normalizējusies. Nodaļas vadītājs pats par to pārliecinājies, izbraucot pa dažādiem rajona ceļiem. Direkcijas pārstāvis aizvakar saņēma divas sūdzības par situāciju Aizputes virzienā, kā arī vienu par ceļa posmu Cīrava – Vērgale. "Esmu vienojies ar valsts uzņēmumu "Kurzemes ceļi", ka atkušņa laikā uz ceļiem, pirmām kārtām 1.šķiras, varētu izbraukt greideris, kas aprīkots ar speciāliem zobiem piebrauktās kārtas noņemšanai," sacīja A.Kronlaks. Pēc tam šo darbu varētu veikt uz 2.šķiras ceļiem. "Kad strauji mainās laika apstākļi, tīrīšanas un kaisīšanas darbi ir nepieciešami uz visiem ceļiem, bet tik vērienīgiem darbiem vienlaikus nepietiek tehnikas."

Vakar Autoceļu direkcijas Liepājas nodaļas vadītājs, lai novērtētu braukšanas apstākļus, apmeklēja arī avārijas vietu pie Medzes, kur bojā gāja autovadītāja.

Decembrī ceļu uzturēšanas ziemas darbiem bija plānots izlietot 70 tūkstošus latu, taču reāli tika izpildīti darbi par 80 tūkstošiem. Ja mainīgi laika apstākļi pieturēsies, arī šomēnes noteikti būs līdzekļu pārtēriņš, kas samazinās finanšu iespējas ceļu atjaunošanas darbiem vasarā.