Kurzemes Vārds

11:33 Sestdiena, 15. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Vilciens ir, vilciena nav. Atkal būs?

Ints Grasis

Pagājušajā nedēļā apritēja pieci gadi kopš Liepājas Rajona padomes priekšsēdētājs Modris Ekšteins un toreizējais satiksmes ministrs Vilis Krištopans parakstīja līgumu par pasažieru pārvadājumu līnijas Liepāja – Vaiņode slēgšanu. Mūspusē jau tā ne visai populārais Krištopans pēc tam kļuva vēl slavenāks, jo aizmirsa pildīt vienu no līguma nosacījumiem, proti, piešķirt Vaiņodes pagastam mikroautobusu pasažieru pārvadājumiem. Daudzi toreiz runāja, ka tas ir sākums pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu likvidēšanai mūsu valstī vispār un drīzumā slēgs pasažieru satiksmi arī posmos no Rīgas uz Liepāju un no Rīgas uz Ventspili. Tā arī notika.

Kā zināms, vēl pirms Vaiņodes epopejas izbeidzās Liepājas – Ventspils dzelzceļa līnija. Pasažieru pārvadājumu likvidēšanas pretinieki uzskatīja, ka to, ko var īsā laikā sagraut, iespējams atjaunot tikai ar lielām grūtībām, ja vispār vairs kādreiz varēs izdarīt. Bet kas notiek šodien? Nedaudz vairāk nekā pirms gada valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" dibinātais meitasuzņēmums "Pasažieru vilciens" sācis rosīties un domāt par pasažieru līniju atjaunošanu. Vai atkal notiek pretējais process?

Pagājušā gada nogalē uzņēmums "Pasažieru vilciens" nosūtīja vēstules Latvijas pašvaldībām, caur kurām stiepjas dzelzceļa līnija Rīga – Liepāja, par ieceri atjaunot pasažieru vilciena kustību starp abām pilsētām no šā gada vasaras. Vēstulē teikts, ka pasažieru plūsmas pētījumi norāda uz lielāku potenciālo braucēju skaitu piektdienas vakaros no Rīgas un pirmdienas rītos no Liepājas. Iespējamo vilcienu kustību varētu noteikt piektdienās un svētdienās ap pulksten 18.20 – 18.30 no Rīgas, savukārt sestdienās un pirmdienās ap pulksten 5.50 – 6.00 no Liepājas. Vilciens ceļā pavadītu trīs ar pusi stundu. Vēstulē lūgts pašvaldībām izteikt savu viedokli par iespējamo satiksmes atjaunošanu un atiešanas laikiem.

No patērētāju viedokļa viss ir kārtībā – rastos papildu iespējas ikvienam no mums izvēlēties tīkamāko pārvietošanās laiku, satiksmes līdzekli un biļetes cenu. Tiesa, nez vai par minētajiem atiešanas laikiem būs sajūsmā, teiksim, Liepājas Autobusu parks, kas, piemēram, piektdien no Rīgas starp pulksten 18 un 19 uz Liepāju sūta trīs autobusus.

Kas attiecas uz rajona ļaudīm, tad absolūti nav skaidrs, kādus priekšlikumus "Pasažieru vilcienam" par dažu reisu Rīga – Liepāja atjaunošanu varētu izteikt Liepājas Rajona padome un lauku ļaudis, ja mūsu rajonā vilcienam nav paredzēta neviena pieturvieta. Protams, lai konkurētu ar autobusiem, ir jātaupa laiks, un tas darīts ne jau uz sliežu ceļa uzlabošanas, bet gan uz dzelzceļa pieturu rēķina. Pieturas nav paredzētas ne Kalvenē, ko varētu izmantot aizputnieki, ne Ilmājā, kas varētu būt saistoši priekulniekiem, ne citur rajonā. Vilciens Liepājā ienāktu vēlu vakarā, kad autobusu reisus uz rajonu vairs neizpilda.

Tātad "Pasažieru vilciens", rūpīgi izanalizējot visus par un pret, meklē izdevīgu robu, lai mēģinātu konkurēt ar autobusu satiksmi, kas reiz jau tika pārkārtota tikai tāpēc, ka likvidēja pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu starp galvaspilsētu un Liepāju. Bet saistībā ar visu triju dzelzceļa līniju likvidēšanu mūsu rajonā tika gandrīz pilnīgi reorganizēta pasažieru satiksme, kas, protams, prasīja lielu darba ieguldījumu.

Varbūt "Pasažieru vilciens", kas sola šogad sasniegt pasažieru pārvadājumu pieaugumu valstī par 10 procentiem, vēlēsies braukt arī no Liepājas uz Vaiņodi? Lai nu tā būtu. Tādā gadījumā atkal būs jākoriģē esošā transporta shēma. Manuprāt, par valsts dotācijām pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu un par pasažieru pārvadātājfirmas atdalīšanu no "Latvijas dzelzceļa" bija jāspriež krietni agrāk. Ja tas notiek ar nosebošanos, tad plāniem vismaz jābūt uz ilgtermiņa attīstību, nevis uz gadījuma rakstura eksperimentiem vērstiem.