Kurzemes Vārds

07:36 Otrdiena, 14. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Trauksmainais marts

EDGARS LŪSĒNS

Dzīvei iegriežoties pavasara zīmē, marts parasti trāpās dažādiem notikumiem dāsns, tomēr šoreiz gada trešais mēnesis, visticamāk, kļūs par visbiežāk piesaukto gada nogalē, kad pieņemts atskatīties uz 365 dienās notikušo.

Galvenais šā paredzējuma iemesls, protams, ir Irākas karš, kas izmainījis sabiedrības dzīves kārtību lielā daļā pasaules, un jo ilgāk risinās konflikts, jo vairāk to sajutīsim arī mēs ­ neapšaubāmi, ka naftas cenas sāks savu augšupeju, jo pagaidām amerikāņiem un britiem nesokas tik raiti, kā viņi paši sākotnēji bija sludinājuši. Karš Irākā, šķiet, bija arī pirmais militārais konflikts pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, kad mūsu sabiedrība aktīvi diskutēja par to, atbalstāma vai noraidāma ir šāda veida ofensīva, kurā vēlēšanās spēlēt pasaules policistu ir būtiskāka par iepriekš pieņemtajiem un pašu akceptētajiem starptautiskajiem likumiem. Skaidrs, ka politiski Latvijai sava izvēle bija jāizdara tādā virzienā, kādā tā tika izdarīta, jo, protams, ka draudzība ar šās pasaules varenajiem par skādi mums nenāks ­ cita lieta, ka sabiedrības viedoklis šoreiz bija ļoti atšķirīgs, un valsts prezidentes strauji noslīdējušais popularitātes reitings ir tam spilgtākais apliecinājums.

Ar valsts galveno amatpersonu jeb precīzāk runājot ­ ap šās amatpersonas krēslu arī saistās marta skaļākais un īpatnējākais politiskais kuriozs. Visticamāk jau, ka, baidoties pati par savu krēslu stabilitāti, valdība izsludināja Valsts prezidentes vēlēšanas vairākus mēnešus pirms paredzētā termiņa, un tikai tad, kad juristu strīdi draudēja sasniegt savu apogeju, jau pieņemtais lēmums tika atcelts, kas lieku reizi norādīja, ka šī valdība patiešām ir ar savām īpatnībām. Protams, par šīm oriģinalitātes izpausmēm varētu nelikties ne zinis, taču šās valdības vienaldzība pret reģionu attīstību nevar neuztraukt, jo skaidrs, ka, piemēram, Liepājai tieši šis pēdējais posms pirms iestāšanās Eiropas savienībā ir ārkārtīgi svarīgs, lai palielinātu savu konkurētspēju. Katrā ziņā pagaidām izskatās, ka jaunajos laikos šai Liepājas pašvaldībai būs grūtāk turpināt iesāktos darbus, un atlikušais ceļš līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām var izrādīties visai grumbuļains, jo skaidrs, ka vienīgā iespēja, lai nekristu atpakaļ deviņdesmito gadu vidus bedrē, ir attīstība, bet pašu spēkiem bez valsts atbalsta uz būtisku progresu cerēt ir krietni sarežģītāk.

Gada trešais mēnesis bija dāsns arī ar dažādām ticami neticamām baumām tieši šās Liepājas turpmākās attīstības sakarībā. Slidenākā no tām saistīta ar tēmu, kuru Aizsardzības ministrija vismaz šobrīd vēl mētā kā karstu kartupeli, proti, par to, vai Latvijā varētu vai nevarētu būt NATO bāzes. Šķiet, ka visticamāk nav dūmu bez uguns un gan jau starptautiskās politikas aizkulisēs šis jautājums ir ja ne konkrētībās, tad teorētiski ticis cilāts. Tāpēc droši vien Liepājai nenāktu par sliktu savlaicīgi apdomāties, vai tā būtu gatava šāda veida sadarbībai, ja tāda tiktu piedāvāta, vai arī ne. Savukārt tuvākas nākotnes realitātei it kā šķiet atbilstošas runas par dāņu interesi būvēt šeit ūdensatrakciju parku, taču arī šajā gadījumā nezināmo ir tik daudz, ka atliek gaidīt apsolīto sabiedrisko apspriešanu.

Visbeidzot Liepājai marts ir īpašs arī kā divkāršu svētku mēnesis. Un, ja par pilsētas dzimšanas dienas klusinātām svinībām ļaudis uz nebēdu diskutēja, vai Liepājai goda dienā katru reizi pienāktos kādas skaļākas lustes, vai tomēr tādas būtu veicamas tikai uz apaļākām jubilejām, tad par Pianisma zvaigžņu festivālu polemikas nav, jo tas nepārprotami un tradicionāli izvēršas par vienu no spožākajām gada muzikālajām rotām, un, manuprāt, kamēr vien šī sarīkojuma rīkotāji nepazaudēs to fanātisko entuziasmu, ar kādu zvaigznes tiek meklētas, tikmēr šis festivāls būs Notikums, kuru, manuprāt, visas Latvijas mērogā tā īsti joprojām neprot novērtēt.