Kurzemes Vārds

14:15 Pirmdiena, 14. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Dialogs nav ažiotāža

Kristīne Pastore

Iepriekšējo nedēļu laikā izskanējusī informācija par to, ka Liepājā atkal aktualizējusies problēma ar difteriju, sagādāja satraukumus ne vienam vien veselības aprūpes speciālistam, kā arī iedzīvotājiem. Iedzīvotāju satraukums ir ļoti saprotams ­ pirmkārt, saņemtā informācija liek padomāt par to, vai katrs pats ir vakcinēts, otrkārt, vai vakcinēti ir viņa tuvinieki, treškārt, vai nav pienācis laiks veikt revakcināciju. Diemžēl mūsu sabiedrība vēl nav tik apzinīga, lai ikdienā paši pietiekoši sekotu šiem procesiem, tāpēc nav nemaz tik slikti, ja, vismaz problēmai aktualizējoties, kaut vai nedaudz izjauc līdzšinējo mieru. Jā, tā ir tāda kā neliela šoka terapija, bet, kā atzina vairāki ģimenes ārsti ­ noderīga, jo ikdienā ļoti daudzi aizmirst, ka difterija ir nikna slimība un ka tepat vien tā staigā, tāpēc pašam vien sevi jāpasargā. Pasargāt var vakcinējoties.

Daudz dīvaināks šajā reizē bija speciālistu satraukums. Tas bija nevis par to, ka pilsētā īsā laikā atklāti vairāki difterijas nesātāji, bet gan par to, kā šis fakts ir nonācis līdz žurnālistu ausīm un ka viņi atkal ceļ ažiotāžu. Jo nekas taču nav noticis! Ir parasta ikdienas situācija! Nav par ko satraukties, jo difterijas baciļa tāpat kā jebkuras citas infekcijas slimības baciļa nesātāji varam būt mēs ikviens. Droši vien tā arī ir. Tikai žurnālisti atšķirībā no speciālistiem domā mazliet citādāk. Situācija, kāda bija izveidojusies 10.vidusskolā, bija pietiekošs iemesls, lai atkal (protams, jau neskaitāmo reizi) runātu par to, ka patiešām difterija nekur nav pazudusi, ka tepat vien tā ir.

Mūsu ­ žurnālistu ­ piedāvātais scenārijs šādām reizēm ir ārkārtīgi vienkāršs un, mūsuprāt, ļoti saprotams. Tā ir preses konferences sasaukšana. Nav jānotiek nekam ārkārtējam, lai tādu sarīkotu. Un, manuprāt, situācija, kad īsā laikā vienā skolā konstatē vairākus difterijas nēsātājus, ir nopietns iemesls, lai to darītu. Citādi tā dīvaini šoreiz sanāca ­ skolā ir eksāmenu laiks, un notikušais nu ir traucēklis, tāpēc nevienam nav laika par to runāt un informēt vecākus. Tie, kas kontrolēja situāciju, klusēja, jo strādāja un apzināja situāciju, bet pilsētā, protams, pa to laiku izplatījās baumas, jo neviens taču nebija pateicis, kas īsti notiek. Preses konference būtu bijusi iespēja to visu korekti nokārtot un nomierināt cilvēkus. Tajā arī atbildīgajām amatpersonām būtu bijis jāskaidro, kas ir noticis, cik tas ir nopietni vai ikdienišķi un ko darīt profilakses nolūkos. Šādi savlaicīgi saņemta informācija sniegtu vērtīgu informāciju iedzīvotājiem, kas, teikšu atklāti, ne viens vien bija pārbijušies ne pa jokam, jo pēkšņi pārnāk mājās bērns un pastāsta, ka vairāki skolotāji aizvesti uz slimnīcu, jo viņiem ir difterija. Neviens taču bērniem nepaskaidroja, ka viņi nav slimi, bet tikai baciļa nesātāji un, ja arī būtu skaidrots, diezin vai bērni no tā daudz ko būtu sapratuši. Tāpat aizietu mājās un stāstītu, ka skolotāji slimi.

Starp citu, nav nemaz jābūt bērnam, lai nesaprastu, ko nozīmē baciļa nesātājs un kādas tam var būt sekas. Tas ir jāizstāsta, un to lieliski var izdarīt ar šādu preses konferenču palīdzību. Šādas preses konferences spodrinātu arī kontrolējošo iestāžu labo slavu un radītu iespaidu par vēlēšanos pēc dialoga. Tāpēc jau tādas organizē, lai popularizētu svarīgas lietas. Ja liepājnieki būtu par notiekošo uzzinājuši, tikko situācija izveidojās, ja savlaicīgi būtu saņēmuši informāciju un viņiem būtu izskaidrots, ko nozīmē šie baciļa nēsātāji, kā arī atgādināts, ka jāatceras par vakcināciju vai revakcināciju, manuprāt, daudziem būtu saglabāts daudz nervu šūnu. Mēs taču zinām, ka ar difteriju var saslimt (tikai vieglākā formā) arī vakcinēti cilvēki. Ieguvēji no informēšanas būtu visi: gan iedzīvotāji, kas zinātu patieso situāciju un neizplatītu baumas, gan arī situācijas uzraudzītāji ­ nerastos aizdomas, ka atkal ir vēlēšanās noslēpt notiekošo, gan arī visi kopā ­ notiktu dialogs, nevis dusmošanās citam uz citu. Galu galā kāds taču mūsu pilsētā atbild arī par sanitāri izglītojošo darbu. Tam tad arī cilvēki bija jāinformē.

Un vēl. Kā atzina ne viens vien speciālists, kas nodarbojas ar iedzīvotāju vakcināciju un tās uzraudzību, īstas kārtības mums šajā jomā joprojām nav. Jo nav vienota reģistra par vakcināciju, pagaidām vakcinēto personu skaitu aprēķina pēc realizēto vakcīnu daudzuma. Un nav arī īstas skaidrības, kam šī uzraudzība ir jāveic.