Kurzemes Vārds

13:17 Pirmdiena, 14. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Kad debesu novērotāju solījumi kavējas

Pēteris Jaunzems

Sinoptiķi lietavas Lejaskurzemei izziņoja nu jau otro nedēļu. Šonedēļ viņi solīja šejieniešiem pat īsti tropisku klimatu. Tomēr līdz šim atmosfēras sarežģīto norišu pētnieku prognozes nav attaisnojušās, un daudzviet lauki jau cieš no pārlieka sausuma. Vakar redzējām, kā grobiņnieks Nikolajs Pušņickis vagoja kartupeļus. Aiz viņa vadītā traktora pacēlās īsts putekļu mākonis. Tās pāris lāses, kas laikpalaikam nokrīt no debesīm, situāciju diemžēl uzlabot nespēj. Tikai pēcpusdienā Liepājā nolija nedaudz spēcīgāk.

Gramzdas agronoms Jānis Lauva, kurš strādā par lauksaimniecības konsultantu Kalētos, novērojis, ka vasarāju augšana rajona pagastos, kurus neskāra niknais pērkona negaiss maija beigās, valgmes trūkuma dēļ ir apstājusies. Arī viņa kolēģis Jānis Cielava no Vērgales pagasta "Gausēniem" apgalvo to pašu. Bet gauži neapmierinātie dārzeņu audzētāji spriež, ka, meteorologu solījumos klausoties, tie paēduši nebūšot. Lai paglābtos no sagaidāmās neražas, viņi meklē izeju tīrumu laistīšanā. Katrs rīkojas atbilstoši savai rocībai. Durbes novada zemnieku saimniecības "Tīrumi" īpašnieks Ēriks Žīgurs, kurš jau otro gadu sadarbojas kopīgā projektā ar somu kolēģiem, mūsdienīgas laistāmās iekārtas izvietojis vairāku hektāru platībā. Prieks skatīties, kā zem tām sakuplo kāpostu un citu lauksaimniecības kultūru stādījumi. Vairākās vietās agro dārzeņu raža "Tīrumos" jau tiek vākta un vesta uz metropoli.

Arī Nīcas pagasta dārzeņu audzētāji, kas galvenokārt strādā vietējam tirgum, nevēlas atpalikt no Rīgas patērētāju apgādnieka. Savus agro kāpostu laukus kāda pusotra hektāra platībā ar mākslīgo lietutiņu apgādājis arī zemnieku saimniecības "Liepezeri" īpašnieks Andris Paipa. To darot, viņš cenšoties ekonomēt ūdeni, jo krājumi polderu novadgrāvī neesot neizsmeļami. "Labāk aprasināt stādījumus vienmērīgi visā platībā un vairākas reizes dienā, nevis saliet vienā vietā purvu, kurā kājas stieg. Pludināt nav jēgas, tik un tā tas ūdens atkal aiziet gaisā. Tādēļ ilgāk par pusstundu smidzinātāju vienā vietā neturu," skaidroja dārzeņu audzētājs.

Sūknis, ko pielieto Andris Paipa, esot apbrīnojami spēcīgs. Spriediet paši ­ vienā minūtē tas pārsūknē ap 1200 litru ūdens! "Ar tādu agregātu pret sausumu cīnīties ir iespējams, tomēr varētu vēlēties, ka manā rīcībā būtu vēl spēcīgāka tehnika, jo platības, ko nepieciešams aplaistīt, ir ievērojamas," viņš teica, piebilstot, ka pagaidām vēl materiālās iespējas jaudīgāku mehānismu iegādi neatļaujot. "Liepezeros" augsnes mitrināšanai atklātā laukā sekmīgi pielieto arī ūdens pilināšanas paņēmienu. Tādējādi te tiekot audzēti gurķi un kabači.

Dārzeņkopis uzskata, ka pilināšana ļoti efektīvi ļaujot izvairīties no augļu kroplības. Pērn viņš novērojis, ka platībās, kur šis paņēmiens pielietots, raža krasi atšķīrusies no tās, kur dārzeņi audzēti bez pilināšanas. Patlaban Andris Paipa Liepājas tirgotājiem piegādājot agros galviņkāpostus un ziedkāpostus, to kvalitāte, pateicoties laistīšanai, esot augsta. Jāteic, ka Pētertirgu ar savu audzējumu ik rītu apgādā tāpat nīcenieks Vilnis Mačiņš, kā arī Agris un Mārtiņš Krētaiņi un citi neatlaidīgi zemkopji.

Pētera Jaunzema foto

Kāpostu laistīšana zemnieku saimniecībā "Liepezeri".