Kurzemes Vārds

18:38 Piektdiena, 13. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Nāc nākdama, Jāņu diena, tev ir pulka gaidītāju

Anda Pūce, Daiga Mikuļska, Sarmīte Pujēna, Līvija Leine, Indra Imbovica, Andrejs Rjabcevs

Ir klāt gada visīsākā nakts, kad pie Jāņiem un Līgām, Jāņu tēviem un mātēm, māsām un brāļiem, vienkārši labu draugu un radu pulciņos, pat tur, kur Jāņu nemaz nav, ap ugunskuriem skan līgodziesmas, līst miestiņš un ne tikai tas, galdā tiek celts siers un citi gardumi. Šie ir vispopulārākie svētki, jo tā ir vēl viena iespēja pabūt visiem kopā, apzināties sevi kā šai vietai pa īstam piederīgu. Katrā ģimenē ir savas Jāņu sagaidīšanas tradīcijas, bet tie nenoliedzami ir īsti dabas svētki, par ko liecina kaut vai Līgo dienas priekšvakarā pārpildītie, ārā no pilsētas vedošie ceļi.

Šoreiz, gatavojoties Jāņu dienai, atgādināsim par senču un mūsdienu tradīcijām, brīdināsim jūs par negadījumiem, kas var notikt, neapdomīgi svinot, atcerēsimies, kā Jāņi svinēti agrāk, kā to darījuši latvieši citviet pasaulē, meklēsim īstās Jāņu zāles tirgū, ieteiksim, ko likt svētku galdā, pastāstīsim, kur un kā varat sagaidīt Jāņus, un piebildīsim vēl šo to par šiem dabas pilnbrieda un latvietības apzināšanās svētkiem.

Senās tradīcijas jāglabā katram pašam

Folkloras pārzinātāji atzīst, ka Jāņu rituālu praktiskā un filozofiskā nozīme jau sen ir aizmirsta, lai gan ugunskuri saulrietā joprojām tiek aizdegti un nakts peldes notiek. "Visnopietnāk senču tradīcijas kopj un kultivē folkloras kopas, kas izpilda visus uguns rituālus, dziesmas apļos un citas saulgriežiem piederīgas lietas," stāsta Rucavas Folkloras kluba vadītāja Sandra Aigare.

Nemainīgās Jāņu tradīcijas, kas izdzīvojušas cauri gadsimtiem, ir pušķošanās, jāņuguns iedegšana, aplīgošana un papardes zieda meklēšana. Līgošana saimei kopā ar Jāņu tēvu un Jāņa māti, aplīgošana un jāņubērni savukārt ir tradīcijas, kas ieviesušās viduslaikos, kad bija saimnieki un kalpi.

S.Aigare stāsta, ka Lejaskurzemē ir ļoti stipras godu tradīcijas kā kāzas un krustabas, kamēr gadskārtu tradīcijas nav tik izteiktas, tomēr šaipusē nav iznīkusi dziedāšanas tradīcija, un tikai vajadzētu rosināt ļaudis uz kopānākšanu un dziedāšanu. "Mums pierasts, ka ansamblis nostājas priekšā un nodzied, bet vajadzētu vienkārši dziedāt visiem kopā, kā nu katrs prot," mudina S.Aigare.

Vasaras saulgriežu rituāli pamatā ir saistīti ar uguni un arī ūdeni, kam šai naktī piemītot dzīvinošs spēks. Tāpēc jāpeldas ezeros un upēs, kas tek pret sauli, vai jāvārtās rasā. "Bet nevar būt viena recepte, katram pašam vienkārši ir jāizjūt daba, šie saules svētki, un tad jau arī katrs varēs izlemt, vai brist ūdenī, vai mazgāt muti rasā," viņa piebilst.

Jāņuguni savukārt jādedzina pēc iespējas augstākās vietās, jo ticējumi vēsta, ka uguns nes svētību tik tālu, cik tālu redzams tās spīdums. Un tāpat šī gaisma sargā pret raganām un citiem mošķiem, kas Jāņu naktī sastopami, ka biezs. Bet galvenais priekšnoteikums ir tāds, ka uguns jāaizdedz saulrietā un jāuztur degot līdz pat Jāņu dienas rītam. Tāpēc arī pazīstami ticējumi par to, ka nepieciešams visu nakti palikt nomodā, galu galā kādam taču ugunskurs jāsargā.

Jāņu zāļu plūkšana un vainagu vīšana saistās ar divām lietām. Vispirms jau daba ap šo laiku ir pilnā plaukumā, un ziedi paši prasās rokās, tāpat mūsu senčiem bija zināms tas, ko pierādījuši arī zinātnieki ­ saulgriežu laikā saule savu enerģiju dāvā visdāsnāk. Tāpēc arī ticējumi par to, ka šajā laikā vāktajām drogām ir dubultdziedinošs spēks. Nereti tiek jautāts, kuras tad īsti ir īstās jāņuzāles, bet šeit konkrētu atbildi nevar dot, jo pušķos liekamas gan madaras, gan nārbulis, rudzupuķes, magones, vībotnes, sarkanais āboliņš, asinszāle un daudzas citas. Tā teikt, visa laba Jāņu zāle, kas zied Jāņu vakarā. Namu un pagalmu rotāšanai savukārt parasti izmanto meijas, tāpat, sargājoties no skauģiem un raganām, pie sliekšņiem pieliek pīlādžu zarus, bet grīdas pušķo ar Jāņu zālēm un kalmēm, lai kukaiņus no mājas izdzītu.

Mūsdienu ticējumi par lietu un papardes ziedu

Senas un noslēpumainas ir papardes zieda meklēšanas saknes, un, kamēr vieni runā par mīlēšanos, īstās pusītes meklēšanu un atrašanu, citi piemin to, ka papardes zieda atradējs būs vesels un laimīgs cauru gadu, tam piepildīsies viskvēlākās vēlēšanās. Un, iespējams, ka mīļa cilvēka sastapšana arī šo laimi sniedz.

Savukārt aplīgošana ir, tā teikt, iespēja sevi parādīt un citus iepazīt, un šī tradīcija saistās ar labas ražas un pārticības vēlējumu. Un, sastopoties ar mutīgiem kaimiņu aplīgotājiem, improvizācijas prasmei ir jābūt labai. Lai nu kā citas ieražas tagad ievēro, bet no aplīgošanas ļaudis vēl bīstas un tāpēc vismaz biešu vagas cenšas noravēt un sienu nopļaut. Bet viesmīlība pret jāņubērniem tiek labi atalgota, lai gan nevar zināt, kādu svētību var nest pamatīgi izbradāti miežu druvas vai kartupeļu lauki.

Bet mūsdienīgi Jāņu ticējumi ir nedaudz atšķirīgi. Piemēram, kas ejot rasā mazgāties, tam mājās esot atvienots karstais ūdens. "Ja Jāņos neesi sadzēris ar Jāni, tad tevi visu gadu paģiras mocīs," teikts citā modernā parunā. Bet, ja Līgo vakarā Jāņa tēvam uz galda stāv vairākas atkorķētas alus pudeles, tad skaidrs, ka viņš piedalās "Aldara" loterijā. Jaunākie ticējumi par laika apstākļiem teic, ka, ja Līgo dienā nelīst lietus, tad tas sāks līt ap to laiku, kad dosities meklēt papardes ziedu. Un tāpēc varbūt, ka nemaz nav tik slikti, ka pa gadskārtu Jānīts nāca, jo, ko gan mēs darītu, ja viņš nāktu katru mēnesi.

***

Liepājas rajona pilsētās un pagastos gandrīz visur Līgo nakts tiks pavadīta dziesmās un dejās, jo notiek tradicionālās zaļumballes. Tāpat pašvaldību pārstāvji neaizmirst godāt savus Jāņus un Līgas, veltot viņiem kādu ozollapu vainagu, siera rituli, dziesmu un citu dāvanu. Tie, kas dosies svinēt svētkus uz laukiem, varēs noskatīties arī amatiermākslas kolektīvu koncertus un brīvdabas izrādes. Bet rucavnieki jau 21.jūnijā pie sevis sauc visus tos, kas vēlas sagaidīt etnogrāfiski pareizus Jāņus, izpildot visus attiecīgos rituālus. Rucavā šie Jāņi ir īpaši arī ar speciālu svētku programmu, kas veltīta arī pagasta 750.jubilejai, tāpēc tur sarīkojumi notiek trīs dienas un ir ļoti daudzveidīgi.

Tirgotāji gaida Jāņus

Kā zināms, svētki nav tā reize, kad namamāte atļausies mājiniekus un ciemiņus atstāt bez cienasta. Lai sarūpētu visu nepieciešamo, nākas daudz ko gādāt un arī naudiņu tērēt. Bet tirgotājiem svētki ir veiksmīgākais peļņas laiks. Kā mazajos un lielajos veikalos, tā tirgos. Trešdienas pēcpusdienā "Kurzemes Vārds" ieskatījās vairākos veikalos un arī Pētertirgū, lai izpētītu, vai jau manāmas pirmssvētku iepirkšanās aktivitātes. Veikalos vēl nekas par to neliecināja, tikai pārdevējas stāstīja, ka viens otrs jau iepērkot vairumā alu, plastmasas traukus, pretodu sveces, lāpas un lauka sveces svinību vietas rotāšanai.

Pētertirgus skārņos šonedēļ vairāk nekā parasti parādījušies ķimeņu sieri. To cena – sākot no Ls 1,70 līdz 1,90. Ražoti un vesti no Valmieras, Jelgavas, Jēkabpils, Talsiem, Rankas, Cesvaines, Bauskas, Kazdangas. Pārdevēja Ināra Brauna zināja teikt, ka ķimeņu sieram cena esot tāda pati kā pērn pirmsjāņu laikā, tikai lai ņemot vērā, ka tieši pašos svētkos šīs preces ražotāji savam produktam mēdz pēkšņi pacelt cenu. Sak, ja pieprasīta lieta, tad uz to jānopelna. Ne jau tirgotāji cenu palielina. Čaklākie ķimeņu siera pircēji pirmssvētku laikā esot pensionāri. Acīmredzot tādēļ, lai vajadzīgais jau laikus būtu mājās un pēdējā brīdī nebūtu jāstāv garās rindās. Turpat blakus strādājošā pārdevēja atzina, ka šonedēļ, salīdzinot ar iepriekšējo, jūtami palielinājies pieprasījums pēc piena produktiem – siera, biezpiena, sviesta, arī majonēzes.

Turpat netālu tirgo piena produktus tieši no zemnieku saimniecībām. Pārdevēja Iveta Rusiņa pusdienas laikā jau bija iztirgojusi no rīta atvestos vairāk nekā desmit ķimeņu siera kilogramus, lai arī to cena nedaudz augstāka par rūpnieciski ražoto, t.i., 2 lati kilogramā. Viens otrs pircējs prasot kilogramu vai divus uzreiz.

Tortes Jāņos nemīl

Stendos, kur tirgo smalkmaizītes, tortes un citus konditorejas izstrādājumus, vēl diezgan kluss. Pārdevējas domā, ka pagaidām pircēji taupot savu naudiņu pašai svētku reizei. Droši var apgalvot, ka viena no pieprasītākajām precēm šīs nedēļas nogalē būs dažādās plātsmaizes. Rabarberu, ābolu, biezpiena-rozīņu, citronu, krējuma. To cenas, sākot no Ls 1,40 līdz 1,70 par kilogramu. Par 4 – 6 santīmiem gabalā nopērkami smilšu mīklas groziņi, kuros saimniece var likt pildījumu pēc savas gaumes. Tādam pašam nolūkam gluži kā radīti tā saucamie vēja cepumi ar tukšajiem vidiem. Vadoties no pieredzes, tirgotājas zināja teikt, ka arī šajos Jāņos pieprasīti būs speķa pīrādziņi (apmēram 2 lati kilogramā) un pīrādziņi ar šķiņķi. Reti kurš līgotājs izvēloties torti. Tad jau Jāņos krietni iecienītāki esot kliņģeri.

Pavisam karstus, tikko ceptus speķa pīrādziņus un dažādas smalkmaizītes uzņēmuma "Liepājas maiznieks" stendā piedāvā cepēja Elita Kozlovska. Viņa prognozē, ka sestdien, svētdien un pirmdien viņai darba būs krietni vairāk nekā ikdienā. Šeit viens speķa pīrādziņš nopērkams par pieciem santīmiem gabalā, smalkmaizītes par 4 santīmiem. Vienā reizē krāsnī (8 minūšu laikā) varot izcept 120 pīrādziņu, bet daudzi jau laikus izdarot pasūtījumu, lai nav jādrūzmējas rindā un, nedod Dievs, jāpaliek ar garu degunu pirms pašas došanās uz līgošanas vietu.

Šašlikam pērk cūkgaļu

Nedēļas vidū gaļas stendi bija tādi patukši, bet pārdevējas mierināja, ka nedēļas nogalē preces būs gana. Tā kā Jāņi un pašu cepts šašliks kļuvis gandrīz par nedalāmu vienību, gaļas tirgotāji gatavojas laikus. Šašlikam piemērotu cūkgaļas kilogramu varēšot nopirkt apmēram par 2 latiem un 50 santīmiem. Īstajam, protams, jābūt no aitas gaļas, bet tā esot diezgan liels retums. Varbūt tikai no paša agra rīta kādam pircējam laimēšoties tikt pie aitas gaļas kilograma. Pārdevēja Zinta apliecināja, ka tie, kas šašliku gatavo paši, gaļu pērkot daudz. Nereti vienā reizē pat piecus, septiņus un vairāk kilogramus. Visieteicamākā šašlikam esot kakla un kāju karbonāde, jo gaļa mīkstāka, vieglāk cepama.

Turpat satiktā gaļas pārdevēja Marta Šuklā padalījās ar savu šašlika recepti. Šis šašliks esot gana pikants, bet vienmēr sanākot garšīgs. Galvenais – visu gatavot ar īsto izjūtu.

Apmēram diviem kilogramiem gabaliņos sagrieztas gaļas pārlej citronu sulu vai tējkaroti citronskābes, pieber speciālo garšvielu šašlikam, visu samaisa. Tad mirkli uzvāra 1 litru ūdens, kuram pievienotas 2 ēdamkarotes sāls, 1 ēdamkarote cukura, 2 ēdamkarotes etiķa esences, lauru lapas, griezti sīpoli. Karsto šķidrumu ar visām sastāvdaļām pārlej gaļai. Kad nedaudz padzisis, pieliek smalki sagrieztus ķiplokus, ja vēlas vēl svaigus sīpolus. Visu tur zem sloga diennakti.

Būs vainagi kā Jāņiem, tā Līgām

Aizvakar un vakar Pētertirgū Jāņu vainagu tirgotāji vēl nebija manāmi, bet puķu tirgotāji mierināja: "Būs! Tūliņ būs!" Pērn ozollapu vainagi maksājuši atkarībā no kupluma un kvalitātes, sākot no 2 latiem. Pļavu margrietiņas, kas Jāņos ir tradicionālās puķes meitu un sievu vainagos, jau bija nopērkamas pirms divām nedēļām. Nupat tām piebiedrojušās koši zilās rudzupuķes. Pļavās un laukos dažādu ziedu un zaļumu netrūkstot, tikai jāgrib tos lasīt un vest uz pilsētu.

Viena Pētertirgus puķu pārdevēja, kas tirgū ir vai katru dienu, zināja teikt, ka dažādu svētku laikā (arī Jāņi nebūs izņēmums) puķu tirgotāju nojumēs sarodoties ka biezs. Katrs, kam ir ko pārdot, tādā reizē cer uz peļņu. Cenas nereti mainoties pa stundām, jo nav jau vērts saulē sagurušus ziedus un vainagus piedāvāt dārgi, ja neviens tāpat nepirks. Dažādas košas buķetes piedāvā, sākot no 10 santīmiem līdz vienam latam. Kas Jāņos pircēji – tikai pilsētnieki vai arī laucinieki – to neviens nevarot atšķirt. Pērkot visi, jo kārtīgu ozollapu vainagu uzpīt nav nemaz tik viegli. Tirgū pie puķu sievām neviens papardes ziedu neesot meklējis un prasījis. Tirgotāja ar' atzinās, ka nemaz nezinot, kāds tas izskatās...

Sinoptiķi sola – Jāņos nelīs!

Tradicionāls un daudzus mūžus vecs ir teiciens, ka līstot kā pa Jāņiem. Un ne jau velti šī atziņa nezaudē savu aktualitāti. Lai atceramies Jāņus Pērkonē, kad notika Raimonda Paula vērienīgais ziņģu festivāls, un krietno lietu, kas bez žēlastības izmērcēja ziņģētājus un līgotājus!

Sazinoties ar Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūras Liepājas novērojumu stacijas sinoptiķi Jeļenu Deimantiņu, "Kurzemes Vārds" interesējās, gan kādi laika apstākļi Līgo svētkos bijuši pēdējos gados, gan – kādi gaidāmi šās nedēļas nogalē un svētkos. 2001.gada Jāņos pa dienu reģistrēta gaisa temperatūra +17, bet naktī +16. Neliels vējš, vakarā neliels lietus, bet naktī bez nokrišņiem. Pērn pa dienu un arī naktī +16 grādu, vējš pūtis 14 metru sekundē, pa dienu lietus.

Kāda tad ir prognoze šās nedēļas nogalei, kā arī 23. un 24. jūnijam?

22.jūnijā Atlantijas ciklona ietekmē esot gaidāms mākoņains laiks un pat iespējams pērkona negaiss, vējš. Prognoze vēstot, ka, sākot no 23.jūnija, laika apstākļi uzlabošoties un nokrišņi nav gaidāmi. Dienā no +18 līdz +20, bet naktī no +10 līdz + 12 grādiem. Pūtīs lēns vējš. Arī 24.jūnijā Liepājas pusē būs vasarīgi silti, vien jāņabērnus, kas atgriezīsies no līgošanas vietām, šur un tur varot pārsteigt neliels lietutiņš.

Tā kā gluži bez nekādiem aizsarglīdzekļiem pret lietu prom no mājām nevajadzētu doties, lai gan Deimantiņas kundze cerīgi bilda, ka šogad laika apstākļi līgotājiem Liepājas pusē izskatoties visnotaļ labvēlīgi.

Alus ražotāji strādā čakli

Uzņēmuma "Līvu alus darītava" direktoram Valdim Pirktiņam, tāpat kā visiem šajā ražotnē strādājošajiem, pirmsjāņu laiks prasa daudz enerģijas. Direktors apliecināja, ka jūnijā, lai izpildītu pasūtītāju vēlmes, alus ražošanas apjomi būtiski palielinājušies un nu katru dienu no "Līvu alus darītavas" realizētājiem tiek nogādāti 100 tūkstoši litru alus. Šobrīd uzņēmumā ražo 12 alus šķirnes, no kurām trīs ir tumšās. Pēdējais jaunums – "Līvu vieglais". Liepājnieki savus ražojumus sākuši tirgot arī Lietuvā, apgūstot šīs zemes tirgu.

Likums arī svētkos paliek likums

Kāds Jāņu vakarā cenšas izrauties no pilsētas pie lauku radiem, kāds izmanto daudzo atpūtas vietu piedāvājumu Liepājas rajonā, bet vēl kāds zāļu vakarā par pieņemamāko variantu atzīst ugunskuru kurināt un Līgo dziesmas skandēt kaut kur jūras krastā vai Karostas mežos. Kā "Kurzemes Vārdam" pauda Pašvaldības policijas 3.iecirkņa priekšnieka vietnieks Ģirts Jermoļenko, pēdējais gan nebūtu tas labākais variants, jo tad diemžēl lustēšanās var beigties ar nepatīkamu protokolu un naudassodu. Turklāt sods par ugunskura kurināšanu tam neparedzētā vietā ir diezgan pamatīgs: no 5 līdz 50 latiem. Galvenokārt tas attiecas uz cilvēkiem, kas iecerējuši ugunskuru kurināt kaut kur pie Melnās upītes, ziemeļu fortiem, citviet jūrmalā vai Karostas mežos.

Tas pats attiecas arī uz jāņabērniem, kas iecerējuši svētkus svinēt, vizinoties ar automašīnām. Kas gan var būt vēl skaistāks, kā iebraukt kaut kur kāpās un uz sava griliņa pacept gaļu... Diemžēl ilgi šādi priecāties nebūs lemts, jo svētki paliek svētki, bet noteikumi jau tāpēc nemainās, un Pašvaldības policijas ekipāžas svētku laikā regulāri patrulēs vietās, kur autovadītājiem ir aizliegts piebraukt, piemēram, kāpu zonā, pie Karostas fortiem un citur.

Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Liepājas brigādes speciālisti ar avīzes starpniecību vēlējās aicināt līgotājus Jāņos neaizrauties ar sarkanā gaiļa izaicināšanu. Protams, ugunskuri ir neatņemama šo svētku sastāvdaļa, tomēr arī svētku laikā vajadzētu padomāt par elementāro drošību. Nenāktu par ļaunu atcerēties, ka ugunskurs kurināms vismaz 20 – 30 metru attālumā no mājām vai jebkuras viegli uzliesmojušas vielas. Tas nozīmē, ka pamatīgu sārtu nevajadzētu kurināt, piemēram, siena gubas tuvumā. Tāpat ugunsdzēsēji norāda, ka, pirms izvēlēties ugunskura atrašanās vietu, jāņem vērā arī vēja virziens. Ar vienu lietu dzēsēji liek būt īpaši vērīgiem: neatstāt ugunskuru bez uzraudzības. Galu galā ugunsgrēks var izcelties pat no neuzmanītas svecītes, kur nu vēl no liesmojoša pagaļu krāvuma. Taču, ja arī gadās kāda liksta un pašu spēkiem liesmas vairs nav iespējams likvidēt, tad ziniet, ka glābēji strādā visu nakti un viņus palīgā varat aicināt pa bezmaksas tālruni 112 (arī no mobilajiem tālruņiem) vai 01.

Svētki – ražas laiks zagļiem

Tad, kad lielākā daļa latviešu tautas sparīgi vicos iekšā siera šķēles, cilās alus krūkas un skanīgi raus citu līgo meldiņu pēc cita, aktīvais darba laiks paveras zagļiem un krāpniekiem. Arī Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Arnis Kadiķis sarunā ar "Kurzemes Vārdu" atgādināja liepājniekiem būt uzmanīgiem. Zagļi nereti mēdz noskatīt kāda dzīvokļa saimniekus, kuri svētkus dodas pavadīt ārpus pilsētas, un tad, kamēr saimnieki līksmo zaļumos, aktīvi rosās pa viņu mājām un dzīvokļiem. Likumsargi ierosina liepājniekiem rūpīgāk pārdomāt sava īpašuma drošību svētku laikā. Ja rodas nedrošība, tad varbūt laiks padomāt par liekas slēdzenes ierīkošanu vai varbūt kādu suni. Ja gadījumā nav iespējams pierunāt vismaz kādu radinieku, kas piekristu Jāņu nakti pavadīt zagļu iekārotajā miteklī, tad vajadzētu laikus parūpēties par to, lai gadījumā, ja tomēr zādzība notiek, policijai būtu vieglāk nākt uz pēdām vainīgajām personām. Viens no labākajiem variantiem ir palūgt kādu kaimiņu (bet uzticamu, par kuru var būt drošs, ka informācija par jūsu prombūtni nevar nonākt nepareizās ausīs), lai tas laiku pa laikam uzmana jūsu mitekli un, manot ko aizdomīgu, nekavējoties ziņo kārtībniekiem.

Ik gadu nākamajā rītā pēc alus trauku tukšošanas policijā nākas uzklausīt liepājnieku sūdzības par nozagtajiem mobilajiem telefoniem un citiem aksesuāriem. Tāpat nereti kādam līksmotājam var nākties nākamajā rītā pamosties ar zilu aci un bez kāda zoba, kas zaudēts iepriekšējās nakts netaisnīgajā kautiņā. Lai tas nenotiktu, policija svinētājiem liek aiz auss rūpīgi izvēlēties kompāniju, ar ko pavadīt svētkus. Katrā gadījumā būtu labi, ja nākamajā rītā par savu pāridarītāju cietušais varētu kārtībniekiem pastāstīt kaut ko vairāk, nevis tikai to, ka viņu sauc Jānis vai Līga un ka īpašā pazīme viņam – vainadziņš galvā. Vārdu sakot, ja, gatavojaties atvadīties no skaidrā saprāta alus kausu ielenkumā, tad tomēr būtu vēlams to darīt drošā un uzticamā kompānijā.

Kā Jāņus padarīt drošākus?
Īsa pamācība, kā izglābt dzīvību sev, savam draugam un varbūt vēl kādam
1.Sākotnēji vajadzētu neitralizēt iereibušo autovadītāju (piemēram, ieaijājot vai krietni sabučojot). Var tikt izmantoti arī citi nomierināšanas paņēmieni.
2.Tālāk kārta neitralizēt iereibušā autovadītāja automašīnu. Vislabāk noder aizdedzes atslēgu nozaudēšana vai pēkšņa spēkrata sabojāšanās kādas trūkstošas detaļas dēļ.
3.Pirms sēsties pie stūres nākamajā rītā, labi izgulēties un paēst.
4.Un nobeigumā vēl pateikties šoferim, ja tas piekritis palikt skaidrā visu vakaru (atkal ļoti labi var noderēt krietna sabučošana un kāds jāņuzāļu pušķis).