Kurzemes Vārds

09:15 Otrdiena, 17. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Kas nav piesiets, to var paņemt

Andrejs Rjabcevs

Kāds droši vien teiks, ka vasara transporta ziņā ir šausmīgākais laiks visā gadā: lai kaut kur tiktu, tiem, kam nav pašiem savas automašīnas, jāpārcieš pazemojošas un nervu šūnas noārdošas stundas sasmakušā sabiedriskajā transportā, kur turklāt sava vieta (visbiežāk ­ stāvvieta) jāizcīna vēl starp desmitiem sasvīdušu un sakarsušu cilvēku ķermeņiem. Arī tie, kam automašīnās ar klimata kontroli ir grūtības, droši vien laiku pa laikam neapmierināti noburkšķ, ka siltā saule uzdzinusi nogurumu, sparīgi piekarsējot visu spēkrata salonu. Tomēr ir vēl viena daļa, kas vasarā velk ārā no ziemas miega savus velosipēdus, un, ļaujoties saules siltajiem stariem, traucas pretim vējam. Šoreiz stāsts būs tieši par šiem cilvēkiem.

Lai arī cik skaists būtu šis laiks, kad braukšana ar velosipēdu daudziem (sevišķi jaunajai paaudzei) ir tīrā bauda, tomēr diemžēl kārtību sargājošās institūcijās tieši šis laiks ir viens no nepatīkamākajiem un darba pilnākajiem. Ik gadu, sākoties vasaras velosezonai, policijā tiek saņemti iesniegumi par kārtējiem gadījumiem, kad tiek nozagts, nolaupīts vai kā citādi zaudēts divriteņu braucamais. Nekas jauns tas nav nedz policistiem, kas ar šādu kārtību ir pazīstami jau no iepriekšējiem gadiem, gan arī pašiem velosipēdu īpašniekiem, jo prese par šādiem gadījumiem raksta ik vasaru. Tomēr tie atkārtojas un atkārtojas ­ bieži vien pat pašu īpašnieku nevērības un nolaidības dēļ.

Kārtības sargātāji, kas vēlāk nodarbojas ar šādu zādzību izmeklēšanu, atzīst, ka bieži vien paši velosipēdu īpašnieki paver visas iespējas zagļiem darīt savus netīros darbus. Kā viena no populārākajām velosipēdu zādzību vietām tiek minēts Jūrmalas parks, arī citas jauniešu iecienītas pulcēšanās vietas. Tas tomēr liekas tik ērti ­ braukt ar velosipēdu uz parku, lai, piemēram, futbolu ar draugiem uzspēlētu, nolikt divriteni laukuma malā un doties gaiņāt bumbu. Taču pusaudži paši dažbrīd neapzinās, ka tieši ar šādu rīcību tiek stimulēta zādzība, jo ļaundaris noskata, ka velosipēds atstāts kaut kur zālītē, neviens to intensīvi neuzmana (jo pusaudžu uzmanība ir koncentrēta uz futbola spēli), un zādzība var notikt. Nereti zagļi izrādās cietušo vienaudži, kas uz parku gājuši pat bez nodoma tikt pie jauna braucamā, taču nevērīgi pamestais divritenis zāliena malā pamudinājis viņu uz šādu soli.

Ja turpinām runāt par jauniešiem un viņu attieksmi pret velosipēdiem, noteikti jāmin, ka policijā laiku pa laikam nākas vērsties arī vecākiem, kas sūdzas, ka viņu atvase pamanījusies savu (vērtīgo) braucamo iemainīt ar kādu sētas puiku pret skaistāku (bet nevērtīgāku) divriteni. Puišiem tas liekas pilnīgi dabīgi, ka var izmēģināt pabraukāt arī ar citu divriteni, savukārt vecāki parasti ir sašutumā par šādu attieksmi. Un tad atliek policistiem meklēt personu, ar kuru noticis darījums.

Tāpat bieži arī paši pieaugušie izturas vieglprātīgi pret saviem divu riteņu braucamajiem. Policijā palaikam tiek saņemtas ziņas, ka pazūd pie veikaliem atstātie divriteņi. Kāds varbūt aizmirsis mājās slēdzenes atslēgu, kāds vispār pat nav iegādājies drošības saslēgu, tāpēc paļaujas uz naivu cerību, ka "to dažu minūšu laikā, ko pavadīšu veikalā", nekas slikts taču nenotiks. Diemžēl notiek gan! Pietiek ar nieka dažām minūtēm, lai kāds paspētu uzlēkt dzelzs rumakam mugurā un pazust tālēs zilajās.

Jau otro gadu policijas darbinieki aktualizējuši cīņu ar velosipēdu zādzībām, taču arī tā vēl nav izeja. Ceļu policijas darbinieki patrulējot pievērš uzmanību aizdomīgiem riteņbraucējiem, par kuriem var rasties aizdomas, ka tie varētu būt velosipēda nozaguši. Tieši tāpat nereti tiek apturēti velosipēdisti un viņiem lūgts uzrādīt braucamā reģistrācijas pasi, pārliecinoties, vai tas nav zagts. Tāpat policisti skatās, vai velosipēdiem nav pārvīlēti vai sabojāti uz rāmja uzsistie reģistrācijas numuri. Pērn kārtības sargātājiem izdevās atklāt arī kādu nelegālu darbnīcu, kurā tika pārtaisīti nozagtie vai nolaupītie divriteņi, tā ka zināmi rezultāti šai cīņai ir. Taču, vai šajos dažos gadījumos izdotos atrast arī jūsu nolaupīto velosipēdu, tas nevienam nav zināms, tāpēc labāk tomēr nepaļausimies uz naivu cerību, ka nekas taču nenotiks, bet lieku reizi parūpēsimies, lai velosipēdus ne no veikalu priekšdurvīm, ne pludmales un parkiem, ne arī citām vietām ļaundariem nav tik viegli dabūt prom.