Kurzemes Vārds

17:44 Otrdiena, 23. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Kāpēc rajonā ir labi kopti un nekopti ceļi?

Pēteris Jaunzems

Aizvakar "Kurzemes Vārdam" piezvanīja kāds lauksaimnieks, kurš pasūdzējās par Rucavas – Bārtas ceļa posmu līdz Ķāķišķei. Tas vairāk līdzinoties veļas mazgājamam dēlim. Kamēr atbraucis no Rucavas līdz mājām, domājis, ka mutē izkritīs visi zobi.

"Automašīnas amortizatoriem nespējam mainīt bukses. Ciešam prāvus zaudējumus, tūlīt sāksies kulšanas rūpesti, ko tad iesāksim," vaicāja zvanītājs. Iznākot, ka nodoklis tiek maksāts par baltu velti, jo nekādi pakalpojumi satiksmes nodrošināšanai netiekot sniegti. Greideris pa šo ceļu pēdējo reizi izbraucis tikai pavasarī. Arī tālāk no Ķāķišķes līdz Bārtas upei brauktuve neesot daudz labāka.

Lai pārliecinātos, kāda situācija ar ceļiem ir citās rajona vietās, sazinājos ar Gramzdas pagasta vadītāju Augustinu Eideju. Sagadījās tā, ka arī viņš bija saērcinājies tieši valsts nozīmes ceļu sliktās kvalitātes dēļ. Priekšsēdētājs teica, ka vakar nolēmis apmeklēt ceļiniekus Priekules iecirknī, lai uzzinātu, kāpēc valsts akciju sabiedrības "Kurzemes ceļi" Liepājas 4.ceļu rajons brauktuves līdzina tikai tad, ja cilvēki to viņiem atgādina darīt? Šovasar taču neesot iemesla sūdzēties, ka brauktuves ir pārkaltušas. Pēc lietus tās nolīdzināt nav nekādu problēmu. Tas tikai esot jāizdara. "Šonedēļ, piemēram, gluži neciešams bijis ceļš, kas ved no Knīveriem uz Sudmaļkrogu. Kaut vai atpakaļ jāgriežas, jo uz priekšu tikt nav iespējams," teica Augustins Eidejus. Arī Gramzdas Aizvīķu ceļa posms bieži vien izpelnoties iedzīvotāju aizrādījumus. Kam tas vajadzīgs?

Tanī pašā laikā nevar sacīt, ka par ceļiniekiem visur dzird tikai un vienīgi sūdzības. Kalētu pagastā, piemēram, man teica, ka rajona nozīmes ceļi šovasar esot greiderēti pat reizes četras piecas. Lauksaimniecības konsultants Jānis Lauva ar savu auto vakarrīt braucis no Gramzdas uz Kalētiem, ceļš bijis gluds, gluži kā noasfaltēts. Arī pagasta ceļi esot labā kārtībā, tādus tos cenšoties aizvien uzturēt greiderists Ivars Kaļķis. Vai amatpersonu stāstītais apliecina, ka rajonā pastāv dažāda attieksme pret ceļiem, ka daļa no tiem tiek aprūpēti un sakārtoti, bet citi ir atstāti novārtā?

"Jā, tā tas patiešām ir, "Kurzemes Vārdam" apliecināja Rajona padomes Ceļu fonda vadītājs Aivars Šilis. "Ceļu kopšanu veicot, vērā tiek ņemta to noslogotība." Viņš pastāstīja, ka Satiksmes ministrija pieprasot, lai minimālā kustības intensitāte nebūtu mazāka par 250 vienībām diennaktī. Tikai tad tiekot atvēlēta nauda brauktuves uzturēšanai kārtībā. Savukārt Ceļu fonda pārstāvji uzskatot, ka kustības intensitāte ir atkarīga no klātnes kvalitātes. Ja kādu posmu atstās novārtā, pa to neviens arī vairs nebrauks. Ja nu vienīgi gadījumos, kad citas iespējas vispār nav.

Turpinot sarunu, Aivars Šilis pastāstīja, ka pašvaldībām ceļu apsaimniekošanai atvēlētie līdzekļi tiekot sadalīti divās daļās, proti, ikdienas vajadzībām (60 procentu) un lielo projektu realizācijai (40 procentu). Ceļu aprūpe rajonā uzticēta akciju sabiedrības "Kurzemes ceļi" 4.ceļu rajonam, kas uzvarējis konkursā. Bet kontroli par šī uzņēmuma darbu veic Autoceļu direkcijas Ceļu uzturēšanas pārvaldes Liepājas nodaļa. Tās vadītājs Kronlaka kungs piedaloties arī Ceļu fonda sēdēs. Aivars Šilis piebilda, ka šogad ceļu uzturēšanā radušās nopietnas problēmas, jo šim mērķim trūkst līdzekļu. Aizvakar viņš bijis Satiksmes ministrijā, kur uzzinājis, ka nauda tiek galvenokārt novirzīta maģistrāļu uzturēšanai, bet 1. un 2. kategorijas ceļiem atvēlēts niecīgs finansējums. "Cik tas atļauj, tik arī tiek greiderēts," teica Ceļu fonda vadītājs. "Pats redzēju, kā tūlīt pēc lietus tika sakārtots Rokasbirzs – Ilmājas posms, taču otrā rītā tas atkal bija kā trepe, jo tādu to pārvērš smagsvara transports, galvenokārt kokvedēji. Ceļiniekiem nepietiek naudas, lai atjaunotu virsējo segumu, tur ir tā bēda." Tas pats attiecoties uz ceļa posmiem Knīveri – Sudmaļkrogs un Gramzda – Aizvīķi. Turklāt Aizvīķu ciemā esot nepieciešams asfaltēt apmēram kilometru garu posmu, taču tas prasot 30 tūkstošus latu, kuru nav.

Ceļu fonds šobrīd sniedzot ziņas Kurzemes reģiona attīstības aģentūrai par to, kuri no ceļiem ir jāiekļauj asfaltēšanas vai grants seguma atjaunošanas programmā. Tas pirmām kārtām attiecoties uz ceļu posmiem Apriķi – Saka un Ilmāja – Priekule, jo tie ir ceļi, kas ved Rīgas virzienā. Fonda sēdē šiem ceļiem pieskaitīti vēl daži citi. Tas darīts, ņemot vērā priekšlikumus, ko savās atbalsta vēstulēs esot izteikušas pašvaldības un uzņēmēji.

Vissatraucošākā, kā atzina Aivars Šilis, esot ziņa par to, ka valdība gatavojas likvidēt Ceļu fondu. Šajā sakarībā Satiksmes ministrijas vadītājiem šonedēļ bijusi saruna ar premjeru un viņa padomniekiem, kur argumentēti pierādīts, ka Ceļu fonds plānotajos apjomos tiek pildīts un, lai neradītu smagas problēmas, to ir nepieciešams saglabāt. Tomēr pagaidām vēl neesot iespējams pasacīt, kāds būs jautājuma risinājums. Aivars Šilis mudināja arī pašvaldību vadītājus kļūt prasīgākiem un gadījumā, ja ceļu uzturēšanā rodas kaut kādas neskaidrības, pašiem griezties pie ceļiniekiem, jo kopumā sadarbību varot uzskatīt par normālu.