Kurzemes Vārds

01:25 Pirmdiena, 10. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Dienas tēma

Sporta skolas

Vai ģenerāļa cīņa par armiju ir galā?

Pieņemts lēmums reorganizēt Liepājas sporta skolas

Edgars Džiguns

Gandrīz vai grūti noticēt faktam, ka Liepājas sporta skolas pavisam pārskatāmā nākotnē tiks pievienotas Pilsētas domes Sporta pārvaldei. Jau par tradicionālu kļuvušo reformas jautājumu mēģinājuši risināt neviens vien vēju pilsētas Sporta pārvaldes priekšnieks, turklāt darīts tas neskaitāmas reizes daudzu gadu garumā. Beidzot viņš – jaunākais sportiskās pārvaldes priekšnieks Artis Lagzdiņš – to ir izdarījis, proti, pārliecinājis pašvaldības deputātus, kuri pieņēmuši lēmumu uzsākt sporta skolu reformu, un vairāk vai mazāk sporta skolu direktorus, kas nozīmē pilsētas sporta saimniecības struktūras izmaiņas – piecas līdz šim Liepājas Izglītības pārvaldes pārziņā esošās sporta skolas kļūst patstāvīgas un reizē saistītas ar Sporta pārvaldi. Tādējādi Sporta pārvalde kļūst par institūciju, kas sportu pilsētā pārrauga visos līmeņos.

Ministriju līmenī ir panākta vienošanās, ka tiks saglabāta valsts mērķdotācija pedagogu algām, tikai līdz sporta skolu kontiem tā ceļos pa citu ceļu. Jāpiebilst, ka tieši bailes no tā, ka Izglītības ministrija varētu nogriezt valsts naudu un nekur citur tā nerastos, bija viens no galvenajiem reformas pretinieku šaubu avotiem līdz šim. Kā tas viss šobrīd izskatās un kāds ir iespējamais turpmākās attīstības scenārijs?

Ideja bija vēl grandiozāka

Pirms tika pieņemts lēmums reorganizēt sporta skolas, izskanēja arī ideja dažas no pilsētā esošajām sporta skolām apvienot. Šī ideja pašā tās iedīglī izpelnījās vairāku sporta skolu direktoru sašutumu. "Jautājums par sporta skolu apvienošanu vairs nav aktuāls. Pagaidām Liepājā paliek tieši tikpat daudz sporta skolu, cik bija – piecas," šobrīd saka Liepājas domes Sporta pārvaldes priekšnieks Artis Lagzdiņš.

– Ir pieņemts lēmums uzsākt sporta skolu reorganizāciju, kas faktiski nozīmē, ka izdevies panākt risinājumu jautājumam, kas vārījās jau daudzus gadus?

– Negribu vēl viennozīmīgi apgalvot , kamēr tas vēl nav noticis. Šobrīd Pilsētas dome ir pieņēmusi lēmumu, ka sporta skolām ir jāmaina nolikumi, kas paredzētu, lai sporta skolas iekšienē būtu padome, kā tas ir rakstīts likumā un kā to grib Latvijas Jaunatnes sporta centrs Rīgā. Nolikumos jāiekļauj arī punkts, kas noteiks, ka sporta skolas ir juridiski un finansiāli patstāvīgas iestādes, kāda šobrīd ir tikai Kompleksā sporta skola. Visu piecu sporta skolu nolikumā būs rakstīts, ka skolai ir savi budžeta līdzekļi un skolas direktors kopā ar padomi domās, kā šos līdzekļus pareizāk un ekonomiskāk izlietot. Pie Sporta pārvaldes tiek veidota sporta skolu valde, kurā ietilps cilvēki no basketbola kluba "Līvu alus/Liepāja", kas šobrīd ir noslēguši sadarbības līgumu ar Liepājas Basketbola skolu, pārstāvji no futbola un hokeja kluba "Liepājas metalurgs", kas ļoti aktīvi strādā ar jauniešiem gan hokejā, gan futbolā, kā arī Izglītības pārvaldes, Sporta pārvaldes un Finanšu pārvaldes amatpersonas. Šī valde darbosies, lai izstrādātu pilsētas kopējo jaunatnes sporta attīstības programmu, domās par jautājumiem, kurus mēs vēlētos Liepājā sakārtot. Valde veidos perspektīvas plānu un noteiks prioritātes. Es domāju, ka pamatā runa būs par sporta bāzēm. Reorganizācija ir sākusies, bet jāizpilda vēl vesela virkne uzdevumu, un pašvaldībai būs jāapstiprina sporta skolu un Sporta pārvaldes jaunie nolikumi. Līdz tam sporta skolas ir Izglītības pārvaldes pakļautībā. Visus noteiktos darbus ir jāizdara līdz 1.augustam.

– Ko īsti nozīmē un kāda izskatīsies šī sporta skolas padome?

– Padomē būs kāds pārstāvis no Pilsētas domes vai Izglītības pārvaldes, vai Sporta pārvaldes. Likums arī prasa, ka šajā padomē jābūt vecākiem, treneriem, audzēkņiem, saprotams, arī direktoram. Katrai padomei izstrādā nolikumu, kurā paredz, cik bieži tā sanāk kopā. Padomes darbības nodrošināšana papildu izdevumus neprasa.

– Sporta skolas būs patstāvīgas iestādes. Vai katrai būs arī atsevišķa grāmatvedība?

– Pagaidām ir nolemts, ka Sporta pārvaldei ir jāizstrādā centralizēts grāmatvedības modelis un jāiesniedz izskatīšanai Finanšu komitejā. Ja katrai skolai būtu atsevišķa grāmatvedība, tad kopējās izmaksas būtu apmēram četras reizes lielākas.

– Kā tu pats vērtē šās pārmaiņas?

– Kopumā šo reorganizāciju vērtēju visnotaļ pozitīvi. Pats labākais, es domāju, būs tas, ka tagad varēsim daudz konstruktīvāk veidot nākotnes plānus un domāt, ko mēs gribam izdarīt, lai jaunatnes sports pilsētā attīstītos. Šobrīd esam tādā kā haosā. Ja kādam pavaicā, ko tad īsti vajag, tad atbilde skan: "Vajag sporta bāzes, vajag to, vajag to." Protams, ka mums daudz kas ir nepieciešams, bet nevienam nav skaidrs, ko vajadzētu izdarīt vispirms, ko pēc tam, lai veidotos kaut kāda sistēma. Ir skaidri jāpasaka, ko mēs gribam izdarīt un kādos termiņos tas veicams.

– Kas būs tās lietas, kuras tu stingri prasīsi no sporta skolām?

– Pats pirmais būs jāplāno, kā pilnveidot darbu ar jaunatni, lai pakāpeniski ietu uz to, ka sporta skolas patiešām kļūst par profesionālās ievirzes izglītības iestādēm. Līdz šim tā bija interešu izglītība un bija pieļaujams, ka trūkst stabilitātes – vienu laiku bērns apmeklē vienu sporta skolu, tad pāriet uz citu. Turpmāk būs tā, ka, ja bērns ir iesaistījies sporta skolā, trenējas un nepamet to, tad, pabeidzot skolu, viņš saņem attiecīgu apliecību par beigšanu, kas nozīmē, ka ir iziets pilns apmācības kurss. Bet kamēr nav divas pamatlietas – sporta bāzes un treneru –, kuras šo profesionalitāti padara tādu, kā mēs to saprotam, tikmēr runa par kategoriskām prasībām nevar būt. Ja runājam par treneriem, tad noteikti būs prasība, lai viņi regulāri pilnveidotu savas zināšanas. To var izdarīt, piemēram, uzaicinot speciālistus no malas, kas nedēļu vai divas strādātu Liepājā un sniegtu konsultācijas, arī pašiem ir jāmācās. Kas attiecas uz sporta bāzēm, tad neko konkrētu nevar prasīt, kamēr šīs bāzes nav attiecīgajā līmenī sakārtotas.

– Kur paliks tie bērni, kuri nevēlas sportam pievērsties profesionāli, kuriem treniņi vairāk ir kā hobijs, brīvā laika pavadīšana?

– Sporta skolās tiek veidotas arīdzan maksas grupas, kuras nebūt nedarbojas pēc profesionālās ievirzes programmām. No to ieņēmumiem maksā trenerim algu, un viņš strādā ar bērniem, bet ne pēc profesionālas programmas. Joprojām pastāv tāds jēdziens kā interešu izglītība un arī sportā tas ir. Sporta skolu nolikumos ir paredzētas šādas maksas grupas, kurās bērni var trenēties, neizvirzot profesionālus mērķus. Vecākiem, kas aizved bērnu uz sporta skolu, ir jāzina, kāds īsti ir mērķis. Tas gan neizslēdz varbūtību, ka pēc kāda laika cilvēkam iepatīkas konkrētais sporta veids un viņu uzņem skolā, lai viņš turpinātu darboties saskaņā ar profesionālās ievirzes izglītības programmu. Pirmais kritērijs, pēc kā vērtēs tos, kuri trenēsies pēc profesionālās programmas, būs uzrādītie rezultāti, jo valsts treneru algām piešķir mērķdotācijas ar vienu konkrētu ideju – celt profesionālo līmeni attiecīgajā sporta veidā, tāpēc arī Latvijas Jaunatnes sporta centrs diezgan strikti izstrādā dažādas atskaišu sistēmas.

– Vai līdz ar šo reorganizāciju pieaugs sporta skolu finansējums?

– Tikko sporta skolas būs pārgājušas Sporta pārvaldes pakļautībā, tā jāsasauc Sporta skolu valde, lai varētu izstrādāt konkrētu rīcības programmu un būtu iespējams apzināt, cik liels finansējums īsti nepieciešams, lai kaut kādu solīti spertu pretī attīstībai. Pēc tam Pilsētas domei ir jāpieņem lēmums. Ja nemaldos, tad Liepājas sporta attīstības koncepcijā kā viens no svarīgākajiem mērķiem ir jaunatnes sporta attīstība. Ja mēs cenšamies šo mērķi realizēt un ir skaidrs, kā to izdarīt un cik tas maksā, tad ar konkrētiem plāniem un pamatotiem skaitļiem varam iet uz pašvaldību un prasīt deputātu atbalstu.

Vai direktoru mafija pārliecināta?

Visas iepriekšējās reizes, kad nebija izdevies mēģinājums sporta skolas piesaistīt Sporta pārvaldei, kā galveno neveiksmes iemeslu daudzi minēja spēcīgā opozīcijā esošos sporta skolu direktorus, tāpēc "Kurzemes Vārds" aicināja piecus Liepājas jaunatnes sportā ietekmīgus vīrus – sporta skolu direktorus – komentēt situāciju.

Imants Andersons, Liepājas Tenisa sporta skolas direktors:

– No sportiskā viedokļa mēs varam būt tikai ieguvēji. Agrāk, ja mēs būtu bijuši pakļauti Sporta pārvaldei, nevarētu nodrošināt pedagogu algas, bet šobrīd ir vienošanās ar Izglītības ministriju, ka algas tiek saglabātas, tikai mēs tās saņemam caur Sporta pārvaldi. Es domāju, ka pilsēta var būt tikai ieguvēja, ja Sporta pārvaldes jaunais vadītājs pareizi vadīs un pratīs to darīt. Mūsu darbs jau neizmainās, atšķirība ir tikai tā, ka mēs bijām pakļauti Molčanovai, tagad būsim pakļauti Lagzdiņam. Viņam tagad būs labāk, jo viņš vienlaikus pārraudzīs gan jaunatnes, gan pieaugušo sportu. Es domāju, ka Lagzdiņam ir lielāka interese cīnīties par sportu un piesaistīt tam naudu nekā Molčanovai, jo viņai bez sporta skolām bija arī bērnudārzi, interešu nami utt. Vajadzētu būt labāk, bet viss ir atkarīgs no vadītāja. Ja cilvēks grib strādāt, tad viņam ir jāļauj to darīt. Laiks rādīs.

Andris Valdmanis, sporta skolas "Daugava" direktors:

– Iepriekšējās reizes sporta skolu reforma neizdevās un neizdevās tikai tāpēc, ka mūs pirms tam ar to iepazīstināja. Es domāju, ka rezultātā būs tie paši vēži, tikai citā kulītē. Kas te var mainīties? Vienmēr mums bija aizsardzība no Izglītības ministrijas, bet kā būs tagad, to ir grūti pateikt. Līdz šim bijām tieši pakļauti Izglītības ministrijai, tagad būsim atvasināti. Es nezinu, kas var zināt, kā būs? Varbūt būs labāk, varbūt ne. Vienīgais, ko varu teikt, manī ir ticība Lagzdiņam. Viņš ir ķēries tam visam klāt, un pagaidām viņu tur augšā uzklausa, bet nevar zināt, vai nākošais Pilsētas domes sasaukums viņu uzklausīs un vai nebūs atkal jātaisa kaut kādas reformas. Es vienmēr esmu bijis pret tādām reformām. Ja jau līdz šim tas darbiņš uz priekšu gāja, tad varbūt būtu pieticis, ja mēs izvērtētu mīnusus, uzspiestu uz tiem un varbūt kļūtu arvien labāk, bet, ja izdomāja taisīt reformu, lai taisa reformu.

Mariss Bernāts, Liepājas Basketbola skolas direktors:

– Es vairāk kā divdesmit gadus strādāju šajā sfērā un zinu, ka, tiklīdz nāk kāds jauns priekšnieks, tā atkal ir kādas jaunas idejas, ko un kā mainīt. Jaunatnes sports ir viena no izglītības sastāvdaļām. Tāpat kā ābeces mācīšana, dziedāšana, teātra spēlēšana, tas viss ietilpst jaunatnes audzināšanā. Man ir bail par vienu, ka pēc desmit gadiem pilsētas lielveikalos nebūs pircēju, jo visi būs slimi, un nebūs, kas strādā, nebūs naudas un lielveikali stāvēs tukši. Sliktāk jau nebūs, bet ja grib darīt tikai darīšanas pēc, tad es lielu jēgu nesaskatu. Ja man teiktu, ka pēc pievienošanas citai organizācijai man budžets būs divreiz lielāks, es būtu ar mieru, ka Liepājas Basketbola skolu pievieno kaut vai Ūdens un kanalizācijas pārvaldei. No pievienošanas tam vai citam jau nemainīsies naudas daudzums. Es domāju, ka Sporta pārvaldei jārūpējas par pieaugušo sportu, par invalīdu sportu, lai tā domā par tiem cilvēkiem, kuri nav sporta skolās. Kāpēc sajaukt kaut ko tādu, kas tāpat ļoti labi darbojas? Es vēlreiz atkārtoju, jaunatnes sportam jāpaliek izglītības sistēmā.

Naums Vorobeičiks, Liepājas Kompleksās sporta skolas direktors:

– Liepājas Komplekso sporta skolu šās pārmaiņas principā neskars, jo mēs arī līdz šim bijām patstāvīgi un strādājām pēc līdzīga modeļa, finansējumu skolas vajadzībām piesaistot paši saviem spēkiem. Šobrīd ir panākta vienošanās, ka arī valsts dotētās pedagogu algas saglabāsies, tāpēc arī šajā aspektā es draudus nesaskatu. Domāju, ka jau sen vajadzēja šādu reformu, lai visas sporta skolas kļūtu patstāvīgas un domātu, kā piesaistīt naudu, lai varētu attīstīties. Labi ir arī tas, ka tagad visu finansējumu kontrolēs viena organizācija, proti, Sporta pārvalde, tādējādi tai būs vieglāk pārraudzīt sporta skolas. Šās pārmaiņas turklāt neizslēdz iespēju arī turpmāk sadarboties ar Izglītības pārvaldi, ko mēs arī darīsim. Kopumā vērtējot, uzskatu, ka nekas būtisks nemainīsies, vienkārši sporta skolām būs lielākas iespējas strādāt, piesaistīt līdzekļus un attīstīties.

Genādijs Makarovs, Liepājas Vingrošanas sporta skolas direktors:

– Pirmām kārtām es ceru, ka līdz ar šo reorganizāciju ar laiku uzlabosies sporta skolu materiāli tehniskais nodrošinājums. Bažas manī rada jautājums par to, kāda turpmāk būs sadarbības struktūra – vai tā būs elastīga, vai gluži pretēji. Jau šobrīd šī shēma ir ieskicēta – ko un kurš darīs, bet pagaidām vēl nevar zināt, kā tas viss darbosies. Kurš kuram būs pakļauts, kuras organizācijas sadarbosies kā līdzvērtīgas? Šobrīd esam pakļauti Izglītības pārvaldei, kas savukārt ir Izglītības ministrijas pārziņā. Paralēli mēs sadarbojāmies ar dažādām organizācijām. Es domāju, ka ļoti daudz kas būs atkarīgs no tā, cik veiksmīgi izdosies izveidot struktūru. Es baidos, vai uz bērnu un jauniešu sportu netiks izdarīts pārāk liels spiediens un vai mēs varēsim sasniegt paredzētos mērķus. Pagaidām jau izskatās, ka viss notiek labi. Es arī domāju, ka sporta saimniecībai kopumā ir jākļūst par vienu atsevišķu nozari, bet tas nevar notikt vienā pilsētā vai reģionā, tam ir jānotiek visā valstī uzreiz. Bērnu un jauniešu sportam nedrīkst atņemt valsts dotācijas. Šobrīd ir panākta vienošanās, ka tās tiks saglabātas, bet es uztraucos, vai tas tā būs arī tad, ja aiziesim no izglītības sistēmas. Kas notiks, kad beigsies sporta skolu akreditācijas termiņš? Vai Izglītības ministrija pēkšņi nepateiks, ka sporta skolas tā vairs neakreditē? Daudz kas būs atkarīgs no Arta Lagzdiņa darba spējām.

Epilogs

Šobrīd pavisam noteikti neviens nepateiks, kā Liepājā izskatīsies bērnu un jauniešu sporta saimniecība pēc pieciem vai desmit gadiem. Pagaidām ir pieņemts tikai lēmums un sācies darbs. Ko tas dos, to mēs redzēsim nākotnē – dzīve rādīs, vai šāds lēmums bija vai nebija pareizs. Vieni joprojām lielu atšķirību nesaskata, un, iespējams, tās pagaidām nemaz nav, otri tāpat kā līdz šim kaislīgi turpina uzskatīt, ka sporta skolām īstā vieta ir pie Sporta pārvaldes. Taču pats svarīgākais, jādomā, ir pavisam kas cits un tas nav viens lēmums, vai nolikums, vai kas tamlīdzīgs. Tikai tad, kad mēs sāksim griezt sarkanās lentītes sporta bāzu atklāšanas ceremonijās, tikai tad, kad mēs leposimies ar slaveniem un daudzviet pazīstamiem sportistiem, liepājniekiem, tikai tad, kad ikviens, kurš vēlēsies nodarboties ar sportu, spēs atrast sev piemērotāko, tikai tad mēs varēsim apgalvot: "Jā, toreiz tika pieņemts pareizs lēmums."

Liepājas Kompleksā sporta skola

Audzēkņu skaits: 645

bokss – 83

brīvā cīņa – 49

džudo – 96

galda teniss – 29

grieķu-romiešu cīņa – 76

peldēšana – 120

smaiļošana – 46

šahs – 52

volejbols – 94

Treneru likmju skaits: 36,24

Administratīvo darbinieku likmju skaits: 4

Liepājas Tenisa sporta skola

Audzēkņu skaits: 235

Treneru likmju skaits: 9,56

Administratīvo darbinieku likmju skaits: 2

Sporta skola "Daugava"

Audzēkņu skaits: 439

futbols – 280

vieglatlētika – 159

Treneru likmju skaits: 36,24

Administratīvo darbinieku likmju skaits: 4

Liepājas Basketbola skola

Audzēkņu skaits: 223

Treneru likmju skaits: 8,82

Administratīvo darbinieku likmju skaits: 2

Liepājas Vingrošanas sporta skola

Audzēkņu skaits: 362

mākslas vingrošana – 184

sporta vingrošana – 178

Treneru likmju skaits: 24,36 (vakance – 2)

Administratīvo darbinieku likmju skaits: 3

Pēc LJSC datiem (2002.01.11.)*

*Šobrīd jaunākā pieejamā informācija