Kurzemes Vārds

18:57 Svētdiena, 21. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Sētas sakoptība sākas turpat, kur dzimtene – pie sliekšņa

Pēteris Jaunzems

Katru gadu vasaras plaukumā Bunkas pašvaldības darbinieki apmeklē pagasta sakoptākās sētas. Arī šis jūlijs nebija izņēmums. Bet uzvarētājus godināt paredzēts Latvijas valstiskās neatkarības pasludināšanas dienā – 18. novembrī.

Risinājumu var atrast vienmēr

Konkursa "Par sakoptāko lauku sētu" organizatores lomu brīvprātīgi uzņēmusies pagasta grāmatvede Patrīcija Andersone. Pildot lauksaimniecības uzskaitvedes pienākumus, viņai jau pavasarī nācies apbraukāt visas pagasta sētas. Tas devis gan priekšstatu par to, kāds ir kopējais sakārtotības līmenis, gan palīdzējis ieskicēt uz papīra sakoptāko sētu noskaidrošanas maršrutu. Pa to tad arī aizvadītās nedēļas nogalē devās vērtēšanas komisija, kuras sastāvā bija Pagasta padomes vadītājs Edgars Dargužis, deputāte un Krotes pamatskolas direktore Zigrīda Dūduma, pieredzes bagāts agronoms un skaistuma cienītājs Brencis Ārvalds un Patrīcija Andersone. Atsevišķi tika vērtētas sakoptākās ciematu mājas, daudzdzīvokļu nami un mājas, kas atrodas ārpus ciematiem.

Kā vienu no pirmajām komisija iepazina Diānas un Aleksandra Siņicku Tūjas Bunkas centrā. Kaut gan saimnieku nebija mājās, nekas netraucēja novērtēt viņu veikumu. B.Ārvalds īpaši uzteica vides dabiskumu, ko, dzīvojot ciematā, sētā saglabāt neesot tik vienkārši. Pārliecinājāmies, ka sakārtotība pakāpeniski tiek veidota Vēveros, kur čakli saimnieko Dita un Ivars Puteri. Līdzīga aina pavērās arī Mežiņos, kur savas ieceres īstenot diezgan enerģiski uzsākuši Margarita un Nikolajs Kaņevski un, protams, tāpat Vēveru mājās pie Nidas Pušinskas, kur redzējām, ka pat nepaklausīgās zosis ir iespējams savaldīt un var atrast atjautīgu risinājumu, lai neļautu tām piemēslot pagalmu.

Arī uzvarētāji neatkāpjas

Kā teica P.Andersone, vides veidošana nav darbs, ko var paveikt dažās nedēļās vai mēnešos, tam nepieciešami gadi un neatlaidība. Vissarežģītāk kārtību uzturēt, protams, ir daudzdzīvokļu mājās. Vienā otrā no tām mīt ļoti raiba publika. Tomēr labāk nekā citiem kārtību ieviest ir izdevies 12 dzīvokļu namā Bunkā, kur par mājas vecāko iecelta pasta vadītāja Ilga Sauliete, un Krotes Liepās, kur ap māju ierīkots daudz puķu dobju.

Cik spīdošu rezultātu var sasniegt, ja strādā gadiem ilgi, uzskatāmi var redzēt iegriežoties pie Vītolu ģimenes Ģildēnos. Viņi ir pērnā gada sakoptākās sētas titula ieguvēji, tāpēc saskaņā ar nolikumu šogad konkursā nevar piedalīties, taču šis fakts nav bijis par iemeslu, lai kaut kas no sasniegtā tiktu pamests novārtā. Ģildēnus joprojām var saukt par paraugsētu, un tur ir interesanti paciemoties ikvienam, kas alkst baudīt mūsdienīgu sakoptību un reizē izjust arī senatnīguma elpu.

Pati daba nāk palīgā

Neapšaubāmi daudz savas apkārtnes sakārtošanā ir paveikuši biodinamiskās zemnieku saimniecības Izriedes aprūpētāji – Rubežu ģimene. Vecie saimnieki Liene un Jānis, kā videi draudzīgas saimniecības vadītāji, šogad piedalās arī konkursā "Sējējs", ko rīko Zemkopības un Vides ministrijas. Var teikt, ka Izriedēs cilvēkiem, kas cenšas dzīvot saskaņā ar dabu, pati daba arī nāk palīgā. Ainava, kas paveras no pagalma, ir neaizmirstama, un ir jāpiekrīt vērtētājiem, ka to vēl iespaidīgāku dara kritušu koku stumbros un vecos celmos izveidotās puķu dobes, kārtīgi nopļautais mauriņš un ar akmens oļiem izklātie celiņi.

P.Andersone pastāstīja, ka labu iespaidu komisija guvusi arī Krotē. Tur bez citām apciemotas arī gaumīgi iekārtotās Latu mājas, kur saimnieko Astra un Valdis Jansoni, kas nesen ierīkojuši dārzā atpūtas stūrīti, kā arī uzmūrējuši tur kamīnu. Atpūtas stūrīšus dārzos varējām vērot arī citviet. Konkursa nolikumā ir prasība par karoga mastu. Ja tāds ir uzsliets pagalmā, īpašnieks par to saņem papildu vērtējuma punktus. Šoreiz gan tādu veiksminieku nebūs daudz, jo karogs 4.jūlijā, pusmastā nolaists, plīvoja tikai Mežiņos pie Kaņevskiem, bet karoga mastu savā sētsvidū esot uzslējuši vēl tikai Latu saimnieki.