Kurzemes Vārds

18:27 Svētdiena, 21. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Nervozēt neziņā

Kirils Bobrovs

Kā jūs izkļūsit no situācijas, kad vilcināties ar lēmuma pieņemšanu nevar, bet nekļūdīgu secinājumu izdarīšanai jūsu rīcībā gluži viekārši nav visas nepieciešamās informācijas? Pieņemsim, jums zināmi visi ienākumi ģimenes budžetā, visi mēneša vidējie tēriņi, taču pēkšņi jums neizmaksā kārtējo algu, un nav zināms, kad izmaksās. Kā lai nenervozē? Vai arī, kāds piekritis piedalīties kolektīvajā siltumskaitītāja ierīkošanā, bet, cik firma prasīs par pakalpojumu, nav zināms. Var, protams, pagaidīt dienu, arī divas. Bet pēc tam jūs noteikti sāksit protestēt. Būs vai nebūs nodots jūsu nams privatizācijai? Ja gaidīsi – vari nogulēt savus sertifikātus.

Un tā tālāk. Šādu situāciju daudz. Taču pati nejēdzīgākā, šķiet, izveidojusies "Liepājas siltumā". Patērētājs par to pat neiedomājas. Tēlaini izsakoties, uzņēmuma vadītāji pat nezina, vai zem viņiem ierīkots spridzeklis, vai tā ir tikai mulāža. Un kas notiks rīt? Iespējams, ka mūsu lasītājam vairs negribas dzirdēt par šo uzņēmumu nekā negatīva. Taču vēl nāksies. Un varbūt nebūtu lieki vēlreiz izanalizēt, kas šeit notiek. Atcerēsimies, ka ar tiesas lēmumu "Liepājas siltumu" pasludināja par maksāt nespējīgu. Iecēla administratoru. Apstiprināja sanācijas plānu, turpināja pilsētas siltumapgādi. Izsita parādus. Kaut gan to izsišana, maigi sakot, noritēja visai saspringti. Kad sanācijas laiks beidzās, sāka meklēt piemērotu kapitalizācijas formu palikušajiem parādiem, mēģināja izlaist akcijas. Pastāvīgi kaut kas neveicās, taču paspīdēja investīcijas.

Investori – tas ir labi. Pat teicami. Vai tie dāņi, vai amerikāņi. Uzcels jaunu TEC ar jauniem tīkliem, bet izdevumus vēlāk dzēsīs uz saražotās elektroenerģijas rēķina. Taču galarezultātā ārzemnieki tikai sabojāja dažas lietas. Ar kādu pompozitāti tika prezentēti ārvalstu kristāla projekti! Notika preses konferences, publiskas apspriešanas. Un visai milzīgai celtniecībai prasīja tikai divus gadus. Piesardzību izraisīja Pilsētas domes attieksme. Kādēļ tā tik ilgi vilcinājās pat ar zemes gabala piešķiršanu projektējamam objektam. Kamēr notika auditi, tika izskatīti iespējamie varianti, uzbrukumā devās jauns, spēcīgs pretinieks – "Liepājas metalurgs". Tam perspektīvā arī bija vajadzīga elektroenerģija un tam arī gribējās uzcelt TEC. Nācās meklēt grūtu kompromisu. Varbūt apvienoties? Sākās lietišķa birokrātiska sarakste ar investoriem. To pārstāvis Rīgā Andrejs Baharevs vairākkārt ieradās Liepājā. No viņa atbildēm uz žurnālistu jautājumiem bija jaušama pacietība – negribēja bojāt attiecības ar šerpajiem metalurgiem. Atkal nācās gaidīt. Veselu gadu Ministru kabinets nevarēja izlemt, par kādu cenu iepirkt no "Liepājas siltuma" elektroenerģiju. Arī amerikāņu sabiedrība drīz vien noprata, ka šeit viņiem nekas nespīd.

Bet iekšējā organizatoriskā papīru būšana turpinājās. Vajadzēja atrast likumīgu lēmumu par turpmāko "Liepājas siltuma" statusu. Tiesa sāka šaubīties, vai maksātspēju iespējams atjaunot. Vispirms tāpēc, ka nebija iespējams savlaicīgi un pilnībā norēķināties par patērēto gāzi. Nerunājot nemaz par debitoru un kreditoru parādiem. Mēģināja panākt mierizlīgumus ar kreditoriem – neizdevās. Atrisinājumu saskatīja jaunajā sanācijas plānā. Taču lēmuma pieņemšana atkal un atkal tika pārcelta. Pie kam, tā paša elementārā iemesla dēļ, kurš minēts raksta sākumā. Informācijas trūkuma dēļ! Jāzina taču vismaz, kādus ienākumus plānot, bet te Regulators neapstiprināja jaunos tarifus. Kamēr apsprieda šo situāciju, gāze kļuva dārgāka – jauns neziņas loks. Izdevumi, kurus ar 1. jūliju sāka skaitīt gāzes skaitītājs, vairs neviens nekad mūsu enerģētiķiem nesegs.

"Liepājas siltuma" darbinieki pašlaik nodarbojas ar sezonas remontu. Viss kā parasti, kaut gan vadībai noskaņojums visai nervozs. Cik var atļauties patērēt remontam – pat tas lāga nav zināms. Bet pēdējā sapulcē kreditori pieņēma visai neizprotamu lēmumu – turpmāk atņemt uzņēmumam īpašumu un nodot to tam nomas lietošanā. Kā tas saprotams? Un vēl radās baumas, ka dome grib sadalīt "Liepājas siltumu" divos uzņēmumos – siltumu ražojošā un patērētājiem piegādājošā. Ka tik atkal kāds nepaliek bez darba. Vēl viena neziņa. Nedod Dievs šādām kapitālām pārmaiņām notikt apkures sezonas sākumā!