Kurzemes Vārds

03:44 Sestdiena, 14. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Šās nedēļas norises

Vai pratīsim upurēt mazsvarīgo lielāku mērķu vārdā?

Andžils Remess

Ir izdziedāts un izdejots gada grandiozākais un krāšņākais sarīkojums Latvijā – Dziesmu svētki, un sākusies nedēļa, pēc kuras vasara būs jau pusē vai arī vēl tikai sasniegs pusceļu. Mūsu valsts iekšpolitiskās norises atvilks elpu pirms karstā rudens un uzmanību saistīs ja nu kāds uzvirmojis skandāls vai skandāliņš, un šķiet, ka nedaudz pierims arī politiskās kaislības pasaulē.

Vēl kādu laiku apspriedīs ASV apturēto militāro palīdzību Latvijai un vēl apmēram piecdesmit valstīm, kuras atteikušās parakstīt līgumu par Savienoto Valstu pilsoņu neizdošanu starptautiskai krimināltiesai. It kā var saprast Vašingtonas rūpes par saviem pilsoņiem, baidoties, ka ar likuma bardzību vērsīsies arī pret tādām ASV militārpersonām, kuras iesaistītas miera nodrošināšanā. Galu galā arī velns nav tik melns, kādu to mālē, jo šogad Latvijai ies garām tikai ap pusotra miljona latu militārpersonu apmācībai un militāras nozīmes iekārtu ieguvei, un palīdzība automātiski atjaunosies nākampavasar, kad mūsu valsti uzņems NATO. Dažs labs gan biedē, ka amerikāņi šīs nepaklausīgās valstis atteikšoties iekļaut Ziemeļatlantijas aliansē, taču tādas runas ir domātas tikai gaisa jaukšanai.

Kaut arī Latvijas aizsardzības spējas tas neiespaidos un kaut arī mūsu valsts vadītāji šo ASV lēmumu centīsies neuzsvērt, lai nesabojātu attiecības ar Vašingtonu, tomēr nevar neatzīt, ka tas ir klajš un rupjš spiediens. It sevišķi, atceroties šo ziemu, kad Savienotajām Valstīm tik svarīgs bija katras valsts politiskais atbalsts militārai kampaņai Irākā, un arī Latvija šo atbalstu izteica, līdz ar to sabojājot attiecības ar dažām Eiropas lielvalstīm.

Var jau pārmest, ka mums nav sava stingri izstrādāta ārpolitika, taču nevar gribēt, lai Latvija viena pati censtos sarunās ar ASV atrisināt šo jautājumu. Tam ir plašāks apjoms – ASV attiecības ar Eiropas savienību, un tās jāatšķetina Vašingtonai un Briselei. Tikai vienu iezīmi mūsu ārpolitikā gan tas pierāda, proti, ka turpmāk būs jāpierod pie tā, ka var sadurties mūsu intereses ar mūsu saistībām, un ka ne reizi vien nāksies izgrozīties starp ASV un Eiropas savienības interesēm. Un te nu izšķirošā būs mūsu elastība, mūsu māka upurēt mazsvarīgo lielāku mērķu vārdā. Galu galā, kas tad ir svarīgāk – zaudēt šogad 1,5 miljonus latu lielo amerikāņu palīdzību, vai ar savu pakļaušanos ASV spiedienam vājināt pozīcijas Eiropas savienībai, kura nolēmusi nostiprināt savu lomu pasaulē? Un darīt to tagad, kad paši tuvojamies šai savienībai. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Eiropas savienības prezidēšanu uz pusgadu pārņēmusi Itālija, kura ir pārāk vāji sagatavota tam, lai reizē samierinātu Eiropu ar ASV, satuvinātu Eiropas savienību ar Krieviju un nostiprinātu Eiropas savienības pozīcijas pasaulē.

Vai Itālija spēs panākt, ka oktobrī starpvaldību konferencē apstiprina Eiropas savienības jauno konstitūciju, ja jau tagad Roma vairāk rūpējas par savām interesēm, par galveno prioritāti izvirzot sev tik aktuālo nelegālās imigrācijas jautājumu? Šīs šaubas vēl vairāk pastiprināja Itālijas premjerministra Silvio Berluskoni skandalozā replika viņa tā sauktajā troņa runā Eiropas parlamentā. Jau tā pretrunīgais politiķis un par korupciju aizdomās turētais Berluskoni iemantoja vēl lielāku nepatiku, ar savu nožēlojamo jociņu aizvainojot kādu Vācijas pārstāvi un saasinot Itālijas un Vācijas attiecības. Ja jau tā Itālija sāk savu prezidentūru, paklūpot uz līdzenas vietas, tad kā tā turpinās?

Bet savu piekrišanu kļūt par Eiropas savienības dalībvalsti vēl nav apstiprinājuši divi kandidāti – Latvija un Igaunija, kuru iedzīvotāji par to lems septembrī ar vienas nedēļas intervālu. Ja Latvijas vadītāji uzsver Eiropas savienības priekšrocības, tad Igaunijas valdība akcentē tikai referenduma datumu, necenšoties par katru cenu pierunāt iedzīvotājus balsot par. Toties ļoti aktīvi to dara uzņēmēji – kā lielie, tā mazie un vidējie. Jo uzņēmēji vislabāk izpratuši, ko iespējams iegūt, esot Eiropas savienības sastāvā.

No citur pasaulē notiekošā priekšplānā atkal izvirzīsies Tuvie Austrumi, apsteidzot Irāku, kur nekādi krasi pavērsieni nav gaidāmi, ja nu vienīgi izdodas aizturēt bijušo Bagdādes diktatoru Sadamu Huseinu, kas, pēc visa spriežot, slapstās turpat Irākā. Tāpat turpināsies irākiešu uzbrukumi amerikāņu un britu karavīriem un okupācijas karaspēka operācijas pret nemierniekiem. Tāpat turpināsies arī aizdomas, ka ASV un Lielbritānijas vadītāji maldinājuši sabiedrību, paziņojot, ka Irākas rīcībā ir masu iznīcināšanas ieroči. Un arvien skaidrāk izpaudīsies tas, ka ASV iestigušas Irākā tāpat, kā savulaik PSRS iestiga Afganistānā, un tikt ārā no Irākas amerikāņiem būs grūtāk, nekā bija tajā iekļūt.

Bet notiekošais Tuvajos Austrumos turēs sasprindzinājumā ar savu neprognozējamību. Nevar noliegt to, ka situācija izkustējusies no sastinguma, tikai priecāties par atrisinājumu vēl pāragri. Ja tikai pirms nedēļas tika prognozēts, ka Izraēla pusotra mēneša laikā izvedīs savu karaspēku no palestīniešu apdzīvotajām teritorijām un tādējādi tuvinās Palestīnas valsts pasludināšanu, tad pašreiz rodas iespaids, ka pamiers ilgāk par mēnesi var nesaglabāties.

Gan vienai, gan otrai pusei ir sarežģīti pildīt pamiera noteikumus. Tikko Izraēla sāka izvest karaspēku, tā palestīniešu kaujinieki vērsa uzbrukumus pret neaizsargātajām ebreju apmetnēm, un karaspēkam atkal nācās bloķēt palestīniešu rīcībā nodotos autoceļus un izvietoties apdzīvoto vietu tuvumā. Savukārt palestīniešu administrācija baidās radikālos grupējumus likvidēt tik strauji, kā to vēlas Izraēla, jo tas var izraisīt nemierus un pat pilsoņu karu, bet pietika Izraēlas karavīriem nogalināt viena grupējuma līderi, lai šis grupējums paziņotu, ka pamiera nosacījumus neievēros un gatavos atriebības aktu.

Vēl interesantāk būs vērot, kā attīstīsies ģeopolitiskās pārmaiņas pasaulē. Ja amerikāņiem aiz Irākas aizķērusies kāja un varbūt arī tāpēc viņi pagaidām liek mierā Irānu, tad tas nebūt nenozīmē, ka Vašingtona pārtrauktu pārskatīt savu militāro klātbūtni pasaulē, mēģinot pārvietot atbalsta punktus.

Cīņa pret starptautisko terorismu un karš Irākā izkustinājis pasauli no nosacīta līdzsvara. Pārgrupējas valstis, veidojot jaunus blokus, mainās iespējamo draudu virzieni un līdz ar to ietekmju sfēras, un savu spēku izvietojums jāmaina arī Savienotajām Valstīm, ja tās grib saglabāt vadošo lomu pasaulē.

Paredzams, ka amerikāņi tik lielus spēkus vairs neturēs Vācijā, Korejas pussalā, Japānā, taču karavīrus nesūtīs uz mājām, bet pārvietos uz Austrumeiropas valstīm, Filipīnām, Austrāliju, Vjetnamu. Ar ieganstu cīņai pret starptautisko terorismu, bet faktiski, lai mazinātu Ķīnas un Krievijas iespējamās bloķēšanās ietekmi Tālajos Austrumos, amerikāņi šajā reģionā gatavojas izvietot ātrās reaģēšanas vienības, un tādā nolūkā skatās arī uz bijušajām PSRS Vidusāzijas un Aizkaukāza republikām.

Bet tas mainīs arī ekonomisko stāvokli pasaulē, jūtami zaudējot tām valstīm, no kurām ASV izvedīs savu karaspēku un tātad vairs nemaksās par tā uzturēšanos, bet iegūstot tām, kurās šis karaspēks bāzēsies turpmāk. Acīmredzot ieguvums no ASV militārajām bāzēm ir lielāks nekā neērtības no sveša karaspēka atrašanās savā valstī, ja reiz pretendentu netrūkst, it sevišķi Austrumeiropā.

Uz visu šo ģeopolitisko pārmaiņu fona pavisam sīkumaina šķiet Latvijas ķīvēšanās ar Lietuvu, mūsu dienvidu kaimiņiem apvainojoties par to, ka Latvijas prezidente neierodas pagodināt Lietuvas svētkus, un atbildot ar to, ka nesūta uz Rīgu sava parlamenta līderi. Tas pats attiecas uz Latvijas un Lietuvas cūku kariem, kuri draud pārtapt jaunā kvalitātē – preču karā. Jo ne jau ar aizliegumiem citām valstīm ienākt pašu tirgū izdosies nostiprināt savu ekonomiku, bet Eiropas savienībā to pat nevarēs atļauties. Ja Latvijas valdība jau laikus nebalstīja savu lauksaimniecību, kā to darīja lietuvieši, tādējādi tagad spējot savu produkciju pārdot par lētāku cenu, ja mūsu tirgotāji ir mazāk uzņēmīgi nekā dienvidu kaimiņzemē, tad paši vien esam vainīgi.

Latvijā

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

\ XXIII Vispārējie latviešu dziesmu svētki.

\ ASV aptur militāro palīdzību arī Latvijai.

\ Briest tirdzniecības karš starp Lietuvu un Latviju.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

\ Vladimira Makarova kandidatūras izvirzīšana "Latvijas pasta" ģenerāldirektora amatam izraisa iebildumus.

Pasaulē

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

\ Itālija pārņem Eiropas savienības prezidentūru.

\ Izraēlas karaspēks atstāj palestīniešu apdzīvotās teritorijas.

\ Pasauli pārskan terorisma vilnis.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

\ Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni izraisa Eiropas parlamenta sašutumu.