Kurzemes Vārds

01:36 Trešdiena, 20. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Cukurbietes tiecas pēc branguma, bet audzētāji alkst drošības

Pēteris Jaunzems

Domājot par rudeni, akciju sabiedrība "Liepājas Cukurfabrika" jau pavasarī ir noslēgusi līgumus ar pieredzējušiem zemniekiem Liepājas, Saldus un Dobeles rajonos par cukurbiešu audzēšanu un piegādi pārstrādei. Taču arī vasaras mēnešos uzņēmuma speciālisti seko, kā notiek augu attīstība, un sniedz savas konsultācijas zemkopjiem.

Vērtē sējumu attīstību

Kā "Kurzemes Vārdam" pastāstīja Liepājas Cukurfabrikas agronome Anita Žodziņa, visu trīs rajonu saimniecībās ir izraudzīti parauglauki, kurus apmeklē ik pēc divdesmit dienām, nosaka augu attīstības līmeni un salīdzina to ar kopējo ainu, kā arī ar sasniegto līmeni citos lauksaimniecības gados. Mūsu pusē šādi novērojumi notiekot Durbes novada zemnieku saimniecības "Āboltiņi" tīrumos, kur darbojas Laimonis Leimants. Apskate, kas notikusi šī mēneša sākumā, liecinot, ka cukurbietes ir saņēmušās, kaut gan, salīdzinot ar pagājušo gadu, to sakņu un lapu masa pagaidām izskatoties mazāka. Anita Žodziņa uzskata, ka satraukumam neesot pamata. Varot pat sacīt, ka bietes attīstās līdzīgi, kā tas notika 2001.gada vasarā. Arī augu slimības patlaban nav konstatētas, melnsaknība, kas parādījusies pavasarī, savu ļauno darbu esot pabeigusi un vairs sējumus netraucējot.

Šodien un rīt Cukurfabrikas speciālisti plānoja doties iepazīt laukus Saldus un Dobeles rajonā. Taču Anita Žodziņa jau pirms brauciena zināja sacīt, ka krasas atšķirības biešu attīstībā Zemgalē un Lejaskurzemē neesot novērojamas. Interesanti, ka šovasar ļoti atšķirīgs ir zemes mitruma līmenis. Dažos pagastos augi tiešām cieš no sausuma, bet citos tiem valgmes esot diezgan. Tāda situācija radusies tāpēc, ka negaisa mākoņi, kas mūs apmeklē, šovasar nav lieli un neaptver visu teritoriju. Runājot par biešu sējumu kvalitāti, agronome uzslavēja Laimoņa Leimanta veikumu, sakot, ka viņa tīrumi šovasar esot gan tīrāki no nezālēm, gan zaļāki nekā pērn. Tas sasniegts, apgūstot tehnoloģijas un labāko audzētāju pieredzi, ko "Āboltiņu" saimnieks visnotaļ cenšoties darīt.

Vērtējot ainu savos tīrumos, durbenieks Laimonis Leimants bija kritiskāk noskaņots. Viņaprāt, tos varētu vēlēties labāk sakuplojušus. Tāpat kā katru gadu, arī šovasar cukurbietes viņš audzējot 24 hektāru platībā. Palīgi neesot jāaicina. Strādājot kopā ar sievu, kas pievedot ūdeni ķimikāliju atšķaidīšanai, viņš tiekot ar apstrādes darbiem galā. Veicot miglošanu, cīnoties gan pret kaitēkļiem un slimībām, gan veicot biešu piebarošanu ar boru un citām nepieciešamām barības vielām. Augi tās saņemot caur lapām. Kaut arī cukurbietes skaitoties rušināmkultūra, saskaņā ar jaunākajām audzēšanas atziņām tās vagotas vairs netiekot. Tas atļauj ieekonomēt gan laiku, gan līdzekļus.

Ja kaut ko nezinot, tālu pēc padoma viņam neesot jāmeklē. Novadā darbojas vairāki pieredzes bagāti cukurbiešu audzētāji. Viņš, piemēram, griežoties pie "Zemdegu" saimnieka Jāņa Daškevica, kurš vienmēr izpalīdzot. Ļoti noderīgi esot arī semināri, ko kopīgi ar firmām rīko Lauksaimniecības konsultāciju biroja darbinieki. Tur tiekot demonstrētas tehnikas iespējas, kā to pareizi regulēt, tas viss darbā lieti noder. Tomēr raizes Laimonim Leimantam, kurš cenšoties raudzīties nākotnē, viešot baumas par to, ka Latvijā cukura pārstrāde varot tikt izputināta. Šogad, protams, tas vēl nenotikšot, taču neesot skaidrības, kas cukurbiešu audzētājus gaida pēc tam. Zemniekam to zināt esot ļoti svarīgi, jo viņš nevarot strādāt bez plānošanas.

Satraukumam nopietns pamats

To, ka satraukumam ir nopietns pamats, apstiprināja arī akciju sabiedrības "Liepājas Cukurfabrika" valdes loceklis un viens no lielākajiem biešu audzētājiem Ēriks Putra. Jau tuvākajā nākotnē Lietuvā Kedaiņos esot paredzēts uzbūvēt liela apjoma cukura ražošanas rūpnīcu, kas dienā spēšot pārstrādāt 12 tūkstošus tonnu saldo sakņu. Salīdzinājumam jāsakot, ka mūsu rūpnīca rudenī plāno sasniegt 2,3 tūkstošus tonnu lielu diennakts jaudu. Ja kaimiņvalstī radīsies tāds konkurents, tas nozīmē, ka mūsu pārstrādes uzņēmumiem būs jākapitulē. Žēl ieguldīto investīciju. Pārstrādes modernizācijā ieguldīta liela nauda. Ēriks Putra domā, ka tas būs smags sitiens arī zemniekiem, kuri iegādājušies dārgu tehniku, uzkrājuši bagātu pieredzi. Biešu kombains vien viņam maksājis 30 tūkstošus latu, tad vēl sējmašīna un citi agregāti. Lejaskurzemē jau izputināti daudzi lauksaimniecības produktu apstrādes uzņēmumi, tāpēc izaudzētie graudi un cita produkcija jāved uz Saldu, Dobeli vai Rīgu. Tas sadārdzina izmaksas, un mūsu puses zemniekiem ir grūtāk sacensties ar kolēģiem citos valsts novados.

Raksturojot šā gada ražas izredzes, Durbes dižsaimnieks atzina, ka, viņaprāt, Lejaskurzemē bietes pat izskatoties labākas nekā vienā otrā vietā Zemgalē, jo tur sausuma dēļ aizkavējusies dīgšana. Ēriks Putra teica, ka aizvakar kopā ar Jāni Daškevicu apbraukuši savus laukus, lai pārliecinātos, vai bietes neapdraud slimības, taču pārliecinājušies, ka viss puslīdz ir kārtībā. Viņaprāt, miglot pret slimībām cukurbietes izmaksājot pārāk dārgi. Tad jau labāk pameklēt kultūrai citus tīrumus. Cīnīties ar slimībām ar ķīmijas palīdzību varot valstīs, kur ir lielāka augsnes auglība. Ja nozare neizputēšot, iespējams, nākotnē to varēs atļauties arī pie mums.