Kurzemes Vārds

16:46 Otrdiena, 2. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Dienas tēma!

Pilsētnieki un laucinieki jūlija tveices nogurdināti

Sarmīte Pujēna, Daina Meistere, Pēteris Jaunzems, Edgars Džiguns

– Beidzot sengaidītais karstums ir klāt! – priecīgi uzgavilē vieni. – Kad tas elles karstums reiz beigsies?! – sašutuši citi. Tāda nu reiz ir emociju amplitūda, ja runa ir par vasaras vidus tveici, kas iesākās otrdien, ar pērkona dārdiem un spožiem zibens zibšņiem tika mazliet pārtraukta trešdien, un ar jaunu spēku pilsētas ielās atgriezās vakar.

Sinoptiķi gan saka – tāda svelme neturpināšoties ilgi. Tāpēc varbūt nav ko gausties, bet patiešām vajag baudīt to, ko Dievs devis, un, kā viena cienījama skatuves māksliniece reiz bija teikusi: priecājieties par karstumu vasarā un kārtīgi izsildiet kaulus, lai ziemā ir ko atcerēties!

Protams, visu jādara ar mēru, arī baudot tveici. Un saprotams, ka ne visi, termometra stabiņam pārkāpjot 30 grādu robežu, būs par to sajūsmā. Galu galā visā valstī taču nav izsludināts kolektīvais atvaļinājums, kādam ir arī jāstrādā, un varbūt darbs ir tieši zem karstajiem saules stariem. Un, kamēr vēl Latvijas laukos neaudzē apelsīnus, arī ne katrs laucinieks teiks: karstums, tas gan ir labi!

Tomēr to nu gan atzīs ikviens – tā jau vairs nebūtu nekāda vasara, ja nebūtu saules un arī šo karsto dienu!

Sargi pats sevi, un Dievs tevi sargās!

Ilgi gaidītā saule un īsti vasarīgais karstums tomēr atnesis sev līdzi arī problēmas. Viena no tām ir tāda, ka aizvien biežāk cilvēki cieš no pārkaršanas un pat no saulesdūriena. Lai laikus konstatētu, kas par vainu, ir jāuzmana pazīmes, kas liecina par pārkaršanu vai saulesdūrienu. Tās ir galvassāpes, karsta āda, paātrināts pulss un elpošana, reiboņi, pēkšņi uznācis nespēks, pat samaņas zaudējums, slikta dūša un vemšana.

– Parādoties šiem simptomiem, nepieciešams ievest cilvēku ēnā, kur nekrīt saules stari, vai telpā, kurā ir vēss gaiss. Vēlams aizvērt logiem priekšā tumšos, biezos aizkarus, lai pasargātos no tiešajiem saules stariem un telpas sakaršanas, – saka ģimenes ārste Violeta Celma. – Saulē pārkarsušam cilvēkam svarīgi nodrošināt mieru un klusumu, var uzlikt uz galvas vēsas kompreses, ja ir, pielikt pie deguna ožamo spirtu, arī dot padzerties vēsu dzērienu. Un, protams, jālūdz sava ģimenes ārsta palīdzība.

Violeta Celma ieteic neuzturēties atklātos saules staros ilgu laiku – pa sešām, septiņām stundām, labāk ir pastaigāties agri no rīta, kad vēl saule tā nekarsē. Nevēlamas ir nevēdinātas telpas, kurās sakarsis un piesmacis gaiss, tāpat istabas, pa kuru logiem iespīd spilgta saule. Bez tam jāņem vērā, ka uzturēšanās atklātajos saules staros var radīt ķermeņa apdegumus.

– Cilvēki nepareizi dara, uzturoties pludmalē bez galvassegām, – turpina ģimenes ārste. Viņa noteikti iesaka likt galvā cepurītes vai lakatiņus mazajiem bērniem, kuri tik labprāt spēlējas pludmales smiltīs un peldas. Bet arī ar atvēsināšanos ūdenī nevajag pārspīlēt un peldēties stundām ilgi. Tā kā karstā laikā cilvēks pastiprināti svīst, tad, lai izsargātos no ūdens zuduma ķermenī, kas tāpat izsauc nespēku un sliktu pašsajūtu, jālieto daudz šķidruma.

– Bet ne jau alu, kā mēdz darīt, sadzeras alu un tad guļ saulē, – piemetina V.Celma. – Arī ar ēdienu var sevi pasargāt. Vasaras svelme nav tas īstākais laiks, kad uzturā lietot treknus cepešus. Labāk vieglākus ēdienus, lai neradītu sev papildu smagumu. Un vispār es gribu pateikt, ka vajag sargāt pašam sevi, tad arī Dievs sargās. Karstā laikā ir jāuzmanās ne tikai sirds slimniekiem un tiem, kuriem ir augsts asinspiediens. Ja ir kļuvis slikti, tad jāgriežas pēc padoma un palīdzības pie ārsta.

Karstums, tas nozīmē papildu izdevumus

Vasaras karstās dienas, tāpat kā ziemas sniegotās, rada papildu rūpes pilsētas dienestiem – ja karstums pieturas ilgāku laiku, pilsētas ielās vējš sāk dzenāt smilšu un putekļu mākoņus, skaistās puķes dobēs, podos, balkonu kastēs utt., košuma krūmi un dažādi citi stādi sāk vīst un dzeltēt. Rodas vēl citas grūtības, kuras pārvarēt iespējams, vienīgi tērējot pilsētas budžeta naudiņu.

Komunālās pārvaldes direktors Edgars Rāts apliecināja "Kurzemes Vārdam", ka viņa pakļautajā iestādē arī tiek domāts par to, kā tikt galā ar karstuma sekām pilsētā un pārvalde gatavojoties brīdim, kad būs nepieciešami papildu pasākumi. "Ja pieturēsies šāds karstums, mēs esam gatavi sākt galveno ielu laistīšanu," apgalvoja Rāta kungs. Viņa vēlējums liepājniekiem: dariet zināmu, ka kļuvis par karstu un putekļainu, un mēs laistīsim! Ar ielu laistīšanu nepieciešamības gadījumā nodarbosies uzņēmums "Tranzīts L", kurš ir viens no uzvarētājiem Komunālās pārvaldes izsludinātajā konkursā par ielu uzturēšanu kārtībā. Uzņēmuma rīcībā esot arī ielu laistāmā mašīna. Tiesa gan, laika apstākļi līdz šim ir ļāvuši Komunālajai pārvaldei ietaupīt naudiņu, kas būtu jāiztērē šādam mērķim, jo lielais karstums mijas ar atspirdzinošām lietus šaltīm.

Pašvaldības uzņēmuma "Liepājas tramvajs" direktors Aigars Puks arī apstiprināja, ka viņa vadītā uzņēmuma rīcībā ir tehnika, kas ļauj laistīt tramvaja sliedes. Citugad liepājnieki redakcijai sūdzējušies ne reizi vien par to, ka Liepājas leģendārajam tramvajam, no pieturvietas aizbraucot, gaisā paceļas putekļu mākoņi. Tāpēc jācer, ka uzņēmuma direktors allaž laikus pamanīs un nepalaidīs garām īsto mirkli, kad laistāmajam agregātam jāķeras pie darba. Starp citu, sliežu ceļš jālaista ne jau tikai putekļu dēļ vien, bet arī tāpēc, ka pārkarsušās sliedes kaitē tramvaja kustības drošībai.

Par pilsētas zaļo rotu vasarā gādā Liepājas Labiekārtošanas sabiedrība. Tās direktors Arkādijs Leinis atzina, ka karstums, tie ir papildu izdevumi. Un ne jau tikai tāpēc, ka laika apstākļu dēļ zālieni un puķu stādījumi jālaista divreiz dienā (un te neko daudz nepalīdz pat īslaicīgās lietusgāzes!). Izdevumi ir arī tāpēc, ka saviem strādniekiem, kuru darbs lielākoties ir zem klajas debess, Labiekārtošanas sabiedrība šādā karstā laikā izsniedz pusotra litra minerālūdens dienā. – Neko darīt, – saka A.Leinis, – mediķu rekomendācijas jāņem vērā!

Pludmales patruļas vīri ir gatavi rīkoties

Liela daļa liepājnieku, kuri bauda ilgstošākus vai straujākus vaļasbrīžus, labprāt glābiņu no tveices meklē liedagā. Vakar gan "Kurzemes Vārds" novēroja, ka nekādas īpašās klimata atšķirības jūras krastā nav, taču gulēt jūrmalas baltajās smiltīs un ik pa kādam laiciņam ar kājām doties Zviedrijas virzienā, tomēr ir zināma uzvara pār lielākās mūsu galaktikas zvaigznes iedarbību. Taču nav nekāds noslēpums, ka ne vienmēr saules staru iedarbība uz cilvēka ķermeni ir pozitīva. Daudz, kas šajā jautājumā ir paužams mediķiem, bet ko saka Pašvaldības policijas pludmales glābšanas dienesta vīri.

– Nekas īpašs šogad pludmalē nav atgadījies. Bija pazudis viens puisītis, kurš brīdī, kad viņu atrada, bija nedaudz apdedzis, bet apsmērējām viņu ar apdeguma krēmu un viss bija kārtībā. Lai arī turpmāk nebūtu sarežģījumu ar karstuma izraisītām traumām, es ieteiktu cilvēkiem padomāt, cik ilgi uzturēties saulē – vislabāk sākumā to nedarīt vairāk par pusotru stundu pēc kārtas. Liels lūgums arī vecākiem, uzmanīt savus bērnus no saules. Jebkurā gadījumā, ja būs kaut kas nopietnāks, mēs esam gatavi reaģēt šādā situācijā, – teica Glābšanas stacijas instruktors Viktors Tarasovs.

Lauku ļaudīm nav izvēles

Karstums īpaši nesatraucot lauku ļaudis. – Lauksaimnieki ir pieraduši pie visādām situācijām, – uzskata cīravniece un piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības "Nadziņi 1" vadītāja Anita Pelude. – Kaut gan sutoņā strādāt nav viegli, mēs priecājamies par to, ka siens žūst labāk," viņa paskaidroja. Arī gurķi, tomāti un citas siltumu alkstošas lauksaimniecības kultūras šonedēļ esot jūtami saņēmušās un sakuplojušas. Pērkons un tam sekojušās lietusgāzes to sekmējušas. Mūsu rajonam tāda nelaime kā krusa, ir gājusi secen. To piedzīvojuši tikai baušķenieki. Šādā karstumā ieguvēji ir tie, kas nodrošinājušies ar laistāmajām ierīcēm, – atzina Anita Pelude.

Viņasprāt, gaisa temperatūras ievērojamā paaugstināšanās šonedēļ vēl neesot atsaukusies uz piena izslaukumiem. Tie joprojām turoties sasniegtajā līmenī. Tāpat piena kvalitāti zemnieki tagad esot iemanījušies uzturēt labu. Lielākajai daļai no viņiem sagādāti dzesētāji, tāpēc vismaz šinī jomā problēmu nav. Vienīgi jāraugoties, lai piena transporta tehnika nepieviļ. Pieturas sabiedrības "Nadziņi 1" piena vedējas automašīnas cenšoties izdarīt kaut kur paēnā, lai no stiprās saules nesakarst cisternas. To, ka slaukuma kvalitāti un daudzumu šīs nedēļas laika apstākļi nav ietekmējuši, "Kurzemes Vārdam" apstiprināja arī Kazdangas pagasta piena pārstrādes uzņēmuma SIA "Elpa" tehnoloģe Svetlana Aņesterova. Kaut gan par barības bāzi viņa neesot īpaši interesējusies, zāles trūkumu saimniecību ganāmpulki vēl neizjūtot.

Arī dunicniece Inita Vecbaštika par karstuma iespaidu bija vienisprātis ar kolēģiem. Tas neesot tas ļaunākais. Vasara ir sagaidīta, un tādai tai arī ir jābūt. Viņas saimniecība pievērsusies cukurbiešu audzēšanai un laiks, kāds tas šonedēļ iestājies, esot šai lauksaimniecības kultūrai īsti piemērots. "Bietes aug, kā mēdz sacīt, griezdamās," raksturoja "Kalvaitu" saimniece. Savukārt Rucavas pašvaldības vadītājs un zemnieku saimniecības īpašnieks Jānis Bārdulis uzskata, ka lauku cilvēkiem jau nav izvēles. "Karsts vai auksts, bet lauksaimniekiem ir jāstrādā," viņš teica. Protams, ka vecākiem ļaudīm un sirds slimniekiem 30 grādu lielu karstumu izturēt neesot viegli, taču, ja darbi jāpaveic, arī viņi cenšoties atrasties uz strīpas. Kaut arī aizvakar pievakarē pagastu piemeklējis pērkons, skābbarības tīšanu ruļļos tas neaizkavējot, un patlaban tā tiekot satīts viss, kas izaudzis auzu un zirņu mistra sējumu laukos. Jānis Bārdulis domā, ka rucavniekus vairāk par karstumu satraucot tas, ka ūdens līmenis ir zems un dažās vietās izžūt draud akas.

Mainīgs prognožu daudzums

Daudzi cilvēki nenoguruši vakaros skatās televīzijā vai vairākas reizes darbdienā pa radio klausās laika prognozi, un domājams, ka šajās dienās viņi par visu vairāk vēlas izdzirdēt pa kādam atspirdzinošam teikumam.

"Trīs dienas atpakaļ virs Somijas nostiprinājās anticiklons, kas lēni virzās uz austrumiem, un tā dienvidu mala nosaka laika apstākļus virs Latvijas, tāpēc ir šāds karsts laiks. Valdīja dienvidaustrumu vēji, kas no Vidusjūras atnesa siltas un mitras gaisa masas. Tuvākajās dienās Latviju no rietumu puses šķērsos atmosfēras fronte, gaidāms joprojām silts laiks, bet vietām iespējams pērkona negaiss ar lietu, gaisa temperatūra būs no 25 līdz 28 grādiem pēc Celsija. Turpmāk laiku noteiks paaugstināta spiediena apgabals, tas nozīmē, ka būs saulains un atkal karsts laiks – no 27 līdz 31 grādam. Vēsāks varētu kļūt ap 24.jūliju, kad temperatūra būs 19–24 grādi. Šādi laika apstākļi jūlijā nav nekas neparasts, jo šis mēnesis gadā ir pats karstākais. Nekādus karstuma rekordus līdz šim neesam novērojuši, vienīgi 16.jūlijā gaisa temperatūra sasniedza šā gada maksimālo atzīmi Liepājā – +29,0 grādi pēc Celsija," "Kurzemes Vārdam" pastāstīja sinoptiķe Larisa Neņuka.