Kurzemes Vārds

11:58 Trešdiena, 1. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Manas leģendas

Klibais brāķeris, Kristiāna Dāla gars un citi

Anda Pūce

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektors Liepājas pilsētā Gunārs Silakaktiņš, kas amatu savienošanas kārtībā strādā arī par ekspertu nekustamo īpašumu firmā "Māja", stāsta, ka viņam visvairāk patīk cilvēkiem piedāvāt tos namus, kurus apvij kāda leģenda, bet Liepājā šādu īpašumu netrūkstot, turklāt nereti jaunie saimnieki azartiski ieinteresējas par nopirkto māju vēsturi, ko nereti nākas lasīt pa kripatiņai vien, šķetinot vecus arhīvus.

Vispirms jau tepat "Mājā", kur atrodas arī G.Silakaktiņa darba kabinets, ir dzīvs stāsts par klibo graudu brāķeri, kurš kādā negadījumā aizgājis bojā. "Kāds bija slikti aiztaisījis graudu beramo lūku kādā no augšējiem stāviem, un šis vecais vācu vīrs gadījies apakšā, kad vairāki tūkstoši pudu jeb desmitiem tonnu graudu gāzās lejā. Tā viņš aizgājis bojā savā darba vietā," stāsta G.Silakaktiņš. Graudu brāķera arods agrāk bijis samērā rets, arī labi atalgots un prestižs, jo brāķeris ir bijis tas cilvēks, kas noteicis graudu kvalitāti, tātad arī cenu.

Patiesībā "Mājas" tagadējiem iemītniekiem ir droši zināms, ka klibais brāķeris vēl joprojām šeit mitinās. "Viņš birdina graudus," zina teikt G.Silakaktiņš. Esot arī redzēts staigājam. Un, šķiet, neesot īsti apmierināts ar esošo situāciju, tāpat ar jauno nama piebūvi, tomēr nekādus kaitējumus jaunajiem saimniekiem arī neesot nodarījis. "Protams, viņš agrāk bija šeit viens no svarīgākajiem cilvēkiem un tāpēc arī tagad negrib savas pozīcijas zaudēt," skaidro G.Silakaktiņš. Tomēr pats zina teikt, ka visam mistiskajam ir savs racionāls izskaidrojums. "Māja ir pietiekami veca, un starp konstrukcijām, protams, saglabājušies graudi, vai maz varat iedomāties, cik daudz to šeit Romnu dzelzceļa sabiedrības noliktavu pastāvēšanas laikā glabājies, dažādu vibrāciju iespaidā izbirst." Tātad, nekādas spokošanās, lai gan kurš to tā droši var pateikt!

Vēl kādā "Mājas" īpašumā ­ vecajā jūras skolā mitinoties Kristiāna Dāla gars. Vēl samērā nesen to zvaigžņu lūkotavas tornītī esot redzējuši 1.vidusskolas skolēni. Cik šajā faktā taisnības, G.Silakaktiņš gan nezina teikt. Tāpat unikāla vieta ir arī Jāņu ielas linu noliktavas, kas tāpat gaida savu atdzimšanu. Tur pagrabā ir fantastiskas mūrētas velves un pamatīgas kolonnas, bet par spokiem gan nekādu ziņu neesot. "Augšstāvs arī ir savdabīgs, tomēr nav tik romantisks," saka G.Silakaktiņš. Viņa lepnums ir arī vecas koka dzirnavas, kas uz Liepāju atvestas no Ķūļciema. "Tagad tās pa dēlītim izjauktas guļ un gaida savu atdzimšanu, kas zina, varbūt tepat ostmalā," nosaka eksperts. Un vēl piemin namu Stendera ielā, kurā ierīkots pat baptistu draudzes kristāmbaseins, kas joprojām esot saglabājies.

"Nav tā, ka "Māja" nodarbotos tikai ar spoku apsēstiem namiem," skaidro G.Silakatiņš, lai kāds nepadomātu, ka viņš tikai uz to ir ķerts. Tomēr šādus namus ar vēsturi, savu leģendu, reālām personībām, kas tajos mitušas, likteņiem, viņam šķiet interesantāk piedāvāt cilvēkiem, tur nav obligāti jābūt spokiem vai kam mistiskam. Un vairumā gadījumu šādas mājas pircējs raudzību laikā jau ir tiktāl saaudzis ar šo veco leģendu, ka G.Silakaktiņš ir drošs, nams atdzims, tiks sakopts, protams, iekārtots mūsdienu prasībām, tomēr ar kādu vecu elementu, kaut vai senu dokumentu un fotogrāfiju izstādi iesāktā vēsture netiks izmesta mēslainē un tā noteikti turpināsies. "Esmu pārliecināts, ka arī citiem īpašniekiem ir šādi nami ar savu vēsturi, leģendām, un es labprāt tos dzirdētu," viņš aicina atsaukties šādus cilvēkus.