Kurzemes Vārds

11:25 Trešdiena, 1. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

!Dienas tēma

Deviņas karstas tējas 22 grādos pēc Celsija
Kā sadzīvo mūziķi un koncertu rīkotāji

Emīls Dreiblats

Edgars Džiguns

Tikko beidzies viens liels mūzikas festivāls, kurā piedalījās daudz mākslinieku dažādām gaumēm, teju teju klāt būs nākamais lielais notikums Liepājas festivālu vasarā, un atkal mūsu pilsētā viesosies un šoreiz uz koncertdārza "Pūt, vējiņi!" skatuves kāps vairāki mūziķi un muzikālās apvienības no tālākām un tuvākām vietām, arī vēju pilsēta būs pārstāvēta. Vairums cilvēku, šķiet, tikai aptuveni nojauš, ka patiesībā paiet ilgs laiks un tiek ieguldīts pamatīgs darbs, lai tas varētu notikt. Šoreiz tikai par vienu no organizēšanas industrijas sastāvdaļām – grupu un mākslinieku prasību nodrošināšanu jeb, svešā mēlē runājot, – par grupu tehnisko raideru saskaņošanu un īstenošanu.

Kas tas ir?

Grupas vai individuāla mākslinieka rīkotājiem iesniegtais tehniskais raideris ir rakstiski un/vai grafiski noformēts dažādu prasību kopums, sākot ar informāciju par instrumentu izvietojumu uz skatuves un beidzot ar, piemēram, vēlamo gaisa temperatūru ģērbtuvē. Tās ir gan prasības par mūziķu vēlmēm atbilstošiem drošības pasākumiem koncerta laikā, par komfortu, kāds jānodrošina viesnīcā, ģērbtuvē vai uz jau minētās skatuves, par mēģinājumu grafiku utt. Raideros parasti tiek iekļauta arī ēdienkarte un dzērienu saraksts. Jo lielākas zvaigznes, jo lielākas prasības.

Vairumam Latvijas grupu un mūziķu raideris parasti aprobežojas ar tehniskajām prasībām, drošības instrukciju, ēdienu un dzērienu karti, bet lielajām ārvalstu zvaigznēm tas ir daudzu lappušu gabals. Tajā tiek atrunāts gan vēlamais skatītāju izvietojums zālē, gan skatuves iekārtojums, precīzi norādot pat nepieciešamos izmērus starp krēsliem, statīviem utt. Raiderī izklāstīts, kā, kad un vai attiecīgos mūziķus drīkst ierakstīt, filmēt, fotografēt. Kā pašmāju, tā ārvalstu mākslinieku prasībās parasti atrodams punkts, kurā paskaidrots, kādas ir mūziķu un grupas dalībnieku prasības pret kārtību aizkulisēs – kādi cilvēki drīkst atrasties slēgtajā zonā, kad viņi to drīkst darīt un ar ko, piemēram, žurnālistiem jāsaskaņo iekļūšana aizskatuvē, lai intervētu vēlamo personu.

Bieži vien, palūkojoties šādu prasību sarakstā, pirmajā mirklī šķiet, ka tas lielākoties ir mākslinieka kaprīžu top 40, taču, ja padomā, tad faktiski visu prasību mērķis ir viens – radīt atbilstošu atmosfēru, lai mūziķis vai grupa varētu radīt un sniegt skatītājiem pēc iespējas labāku priekšnesumu. Nu, ja vajag seram Eltonam Džonam speciāli iekārtotu ģērbtuvi, kuras mēbeles izvēlas attiecīga viņa menedžmenta grupas speciāliste, ja tas palīdz viņam vakarā izjustāk nospēlēt koncertprogrammu, tad kāpēc ne – mēs taču to varam. Un tieši tas arī iepriecina, koncertu rīkotāji Latvijā ir pieņēmuši šādu faktu, savukārt lielās zvaigznes nebaidās izvirzīt visaugstākās prasības, jo apzinās, ka šajā valstī to var nodrošināt un nodrošinās.

Visu sāka "Prāta vētra"

Viena no pirmajām, ja ne pati pirmā grupa Latvijā, īpaši formulētas prasības koncertu rīkotājiem vēl 90.gadu vidū sāka izvirzīt viena no populārākajām pašmāju muzikālajām apvienībām "Prāta vētra". Toreiz daudzi klubu saimnieki smīkņāja par šādu vietējam mūzikas tirgum jaunu un neierastu parādību, kuras iniciators bija toreizējais grupas menedžeris Aldis Hofmanis. Tomēr prātnieki no savām prasībām neatkāpās, pasākumu rīkotāji pamazām aprada ar šo jaunumu, un šobrīd izbrīnu un smīnu raisītu vienīgi tādas grupu prasības, kuras sniegtos ārpus veselā saprāta robežām vai arī atbilstu pasaules mēroga mūzikas zvaigžņu statusam.

Jau minētās "Prāta vētras" prasības pirms sešiem, septiņiem gadiem tiešām šķita kaut kas īpašs, raisot emocijas no vienkāršas vīpsnāšanas līdz sašutuma pilniem izteikumiem: nu kā kaut kādi puišeļi var prasīt, lai viņiem būtu ģērbtuve, kurā atrastos noteikts skaits pelnu trauku, dvieļu, spoguļu, kā arī uzkodas, augļi, dzērieni un litrs noteiktas markas viskija! Turklāt skatuves tehniskajam iekārtojumam mats matā jāatbilst mūziķu vēlmēm, jābūt noteiktas firmas skaņu iekārtām, mikrofona statīviem un citiem piederumiem. Tomēr A.Hofmanis spītīgi turpināja iesākto, galu galā panākot, ka, ja ne gluži viss koncerta norises vietā ir tā, kā rakstīts raiderī, tad vismaz pa lielākajai daļai noteikti.

Tomēr "Prāta vētras" pionieru cienīgais gājiens dziļi būtiskas pēdas koncertu organizētāju un mūziķu attiecībās nav atstājis, un, kā uzskata mūzikas kluba "Pablo" menedžeris Uldis Kleins, pēdējo gadu laikā nekāda revolūcija šajā jomā nav notikusi. "Ir dažas grupas, kuras pamazām piestrādā pie šī jautājuma. Kas attiecas uz koncertu organizēšanu klubā "Pablo", tad pirms tam mēs sazvanāmies ar mūziķiem, mutiski vienojamies par tehniskajām lietām, piedāvājam savas iespējas."

Visu var sarunāt

Protams, mierīgajā un rimtajā ikdienā gadās arī pa kādam starpgadījumam. "Nesen viens tāds bija festivālā "Caines Beach Party" ar jauno grupu "Re:Public", kuras menedžeris tagad ir Aldis Hofmanis. Mēs tiešām pabrīnījāmies, ka maz pazīstama grupa iesniedz raideri, kas satura un prasību ziņā varētu būt nākamais aiz "Prāta vētras". Ļoti nopietnu tehnisko raideri bija iesnieguši mūziķi no Igaunijas, bet arī tur nekā neizpildāma nebija," pieredzē dalās U.Kleins.

Viņš arī atzīst, ka, gadu gaitā strādājot šajā nozarē, par visām Latvijas grupām un to prasībām viss jau ir zināms. "Tehniskos raiderus mēs pārsūtām firmai, ar ko slēdzam līgumu par apskaņošanu, un, ja tur rodas kādas neskaidrības niansēs, tad tālāk jau paši sazinās ar mūziķiem un atrisina visus jautājumus," stāsta koncertu organizētājs. Nav jau nekā nosodāma un pārdabiska, ka mākslinieki skaidri un saprotami noformulē savas prasības koncertu rīkotājiem – abām pusēm tādējādi ir vieglāk sastrādāties un atrast kopīgu valodu.

"Strādājot klubā "Pablo", mums nav bijušas lielas problēmas attiecībā uz mūziķu prasībām. Ir tikai dažādas nianses. Ja mūziķi patiešām vēlas spēlēt, tad, manuprāt, dažādus sīkumus iespējams atrisināt mierīgā ceļā. Ja paši mūziķi nevēlas neko risināt, tad sākas problēmas. "Pablo", piemēram, nav iespējams iekārtot atsevišķas labierīcības mūziķiem. Ja tas ir iemesls, kādēļ grupa nebrauc un nespēlē pie mums, tad tas ir tā jocīgi," situāciju attiecībā uz mūziķu prasībām un iespējām tās izpildīt raksturo U.Kleins. "Lielām zvaigznēm, piemēram, Eltonam Džonam, ir savas kaprīzes, bet es nedomāju, ka rokenrolā vajadzētu pievērst tik lielu uzmanību niansēm. Galvenais, lai labi skan."

Aicināts pastāstīt par daudzu gadu darbā pieredzēto un minēt mūziķu sarežģītākās prasības un vēlmes, U.Kleins ir visai atturīgs. "Šogad, kad festivālā "Mēs – liepājnieki" aicinājām uzstāties pazīstamo britu mūziķi Midžu Jūru, saskārāmies ar tehniskas dabas problēmu – viņa raiderī minēto taustiņinstrumentu nevarēja atrast visās Baltijas valstīs. Tāpat grūtības bija sagādāt viņa pieprasīto firmas "Fender" markas ģitāras pastiprinātāju, kas bija ļoti specifisks. Mēs piedāvājām dažādus šī jautājuma risinājumus, un beigu beigās viss bija kārtībā," stāsta U.Kleins.

Jau minētais Midžs Jūrs, runājot par gastronomiskām vēlmēm, pieprasīja Latvijā reti kur nopērkamus meksikāņu čipsus. "Nu ko tur daudz, ņēmām un sameklējām. Mums atsūtītais raideris ne ar ko neatšķiras no viņu raidera, kāds tiek piesūtīts koncertu organizētājiem Lielbritānijā. Ja nu arī ēdienkartē trāpās kāds dzēriens vai ēdiens, ko pie mums sagādāt ir grūtības, tad mēs vienkārši sazvanāmies un vienojamies par kādu citu produktu. Piemēram, grupa "Dario G" raiderī pieprasīja angļu alu, kāds Latvijā nav nopērkams. Sazinājāmies, un viņi paši izteica vēlmi iepazīties ar vietējo alu," U.Kleina sacītais apliecina pazīstamā teiciena, ka viss ir atrisināms sarunu ceļā, patiesīgumu. Viņš arī atzina, ka vairums mūziķu ir pietiekami saprotoši, zinot, ka brauc uz festivālu, un neprasa lietas, kuras brīvdabas apstākļos realizēt būtu grūti. Galvenais, lai ir krēsli, elektrība, spoguļi.

Lielāks mākslinieks, lielākas prasības

Kā uzskata vienas no Latvijā populārākajām grupām "Tumsa" administrators Mareks Bērents, raideris savā ziņā ir mūziķu pašnovērtējuma rādītājs. "Jo lielāks mākslinieks, jo arī lielākas prasības. Latvijā raiderus visi mūziķi raksta paši, un es domāju, ka pie mums šīs prasības ir veselā saprāta robežās, nav nekādu pārmērību vai neizpildāmu lietu," stāsta M.Bērents.

Tas, kā tas funkcionē dzīvē, ir atkarīgs jau no konkrētās grupas menedžera, kas slēdz līgumus ar koncertu vai lielāku pasākumu rīkotājiem. "Tas ir stiepjams jēdziens, cik no prasītā tiek reāli izpildīts," saka grupas "Tumsa" administrators. "Nopietnu konfliktu ar koncertus organizētājiem mums līdz šim nav bijis, vienīgā vieta, kur mēs pateicām, ka nekad vairs nespēlēsim, ir Rīgas klubs "Kabata". Iedomājies, mūziķiem pēc koncerta pat dažas minūtes neļauj atpūsties, liek novākt skatuvi, un vispār – jo ātrāk pazudīsiet, jo labāk," atceras M.Bērents.

Viņš arī atzīst, ka, tā kā "Tumsa" ne jau pirmo gadu koncertē visā Latvijā, lielākā daļa vietu ir pazīstamas, un gan organizētāji, gan mūziķi zina, ko no katra var sagaidīt. "Cik esmu dzirdējis, Latvijā kaprīzākie mūziķi varētu būt no grupas "A-Eiropa", bet to arī var saprast – viņu popularitāte un skatuves šovs ļauj izvirzīt nopietnākas prasības," stāsta "Tumsas" pārstāvis.

Kopumā, uzklausot dažādus viedokļus, ir jāatzīst, ka pamazām mūziķu un koncertu rīkotāju savstarpējās attiecības sāk kļūt aizvien civilizētākas. Tie laiki, kad mūziķim vajadzēja justies pateicīgam par iespēju uzspēlēt, jau ir aiz muguras, un laika gaitā noteiktu prasību izvirzīšana no mākslinieku puses ir kļuvusi par normu. Un tā tam droši vien arī jābūt: ja katrs savu darbu darīs pēc labākās sirdsapziņas, tad ieguvēji būs visi, bet vispirms jau noteikti klausītājs.

Grupas "Tumsa" prasību raideris

Lūdzu nodrošināt grupas "Tumsa" kolektīvu 9 cilvēku sastāvā – mūziķi (5), tehniskais personāls (4) – ar sekojošo:

\ Grupas dalībnieku un instrumentu neaizskaramību un drošību.

\ Drošu grupas autotransporta novietni un apsardzi.

\ Atsevišķu aizslēdzamu vai apsargājamu telpu (ne mazāku kā 18 m2), kurā jābūt:

– 10 krēsliem, lielam spogulim;

– deviņām karstām Ceilonas melnajām tējām;

– astoņām 0,5 litru pudelēm negāzēta minerālūdens un piecām 0,5 litru pudelēm gāzēta minerālūdens;

– vieglām uzkodām (sāļie groziņi, čipsi vai sviestmaizes un salāti);

– vienai 0,2 litru pudelei "Rīgas melnā balzāma" un vienai 1 litra pudelei viskija "Tullamor Dew" (pēc koncerta);

– desmit stikla glāzēm;

– diviem pelnu traukiem;

– gaisa temperatūrai telpā jābūt ap 22 grādiem pēc Celsija.

\ Labierīcību kompleksu (tualete un duša) Back Stage zonā, kura nav pieejama publikai.

\ Iespēju pirms koncerta veikt skaņas testēšanu vismaz 60 minūšu garumā, kura laikā zālē drīkst atrasties tikai skaņas un gaismas tehniku apkalpojošais personāls.

\ Brīvu ieeju viesu statusā 10 (desmit) grupu "Tumsa" pavadošām personām.

\ Koncerta ilgums aptuveni 80 minūtes, izņemot, ja organizatorisku trūkumu dēļ nav iespējams turpināt koncertu (nepiederoši cilvēki uz skatuves, publikas agresivitāte, kas izpaužas fiziskos draudos pret grupas dalībniekiem, elektroapgādes traucējumi, organizatora skaņu aparatūras nefunkcionēšana).

\ Koncerts bez rakstiskas saskaņošanas ar grupas menedžeri nedrīkst tikt filmēts, fotografēts vai ierakstīts.

\ Nodrošināt, lai apmeklētājiem un preses pārstāvjiem bez grupas menedžera atļaujas tiktu liegta pieeja Back Stage zonai un grupas telpai.