Kurzemes Vārds

02:48 Otrdiena, 26. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Strīda cirvis atkal bedres virspusē

Ar draudzīgu nāburgu sadzīvošanu starp latviešiem un Liepājai vistuvākajiem kaimiņiem lietuviešiem nu nekādi nevedas. Lai arī pie izdevības valsts augstākās amatpersonas brīžiem neaizmirst minēt, cik svarīga ir lādzīga kaimiņbūšana, lai arī mazā un vidējā biznesa ietvaros sapratne bieži tiek panākta bez lielām problēmām, tomēr nemainīgi reizi vai pat pāris reižu gadā strīda cirvja kāts izlien bedres virspusē, un savstarpēja muskuļu demonstrēšana notiek tā, ka sviedri šķīst.

Un, ja pašizdomāti pārpratumi ar dažādu diplomātisko normu ievērošanu tiek visnotaļ ātri aizmirsti, tad, tikko problēmas skar tirgus attiecības, sprunguļi riteņiem netiek taupīti ne no vienas, ne otras puses. Pēdējā laikā gan kaislības ap tradicionāli jūtīgajiem punktiem ­ jūras robežu un Būtiņģi ­ ir nedaudz norimušas, toties tās ar pilnu sparu virmo tirdzniecībā. Neapšaubāmi, ka pēc savas mentalitātes apsviedīgākie kaimiņi ir veiklāki andelētāji, ko apliecina ne jau tikai sabiedrības vairumam acīm redzamās prasmes pārtikas, apģērbu un automašīnu mazumtirdzniecībā, bet arī labākās sekmes lokālās tūrisma industrijas attīstībā, naftas biznesā, kā arī līdzekļu piesaistē reģioniem.

Taču arī Latvija nav gluži muļķu zeme, un šejienes viedie prāti labi saprot, ka tagadējās cīņas par pozīcijām tirgū var būt izšķirošās, stāvot uz Eiropas savienības sliekšņa un kontinenta lielā tirgus robežas, un tāpēc tik sāpīgi tiek uztverta lietuviešu nevēlēšanās dalīties ar alkoholu vai gaļas biznesu, kurā mūspuses uzņēmējiem vismaz epizodiski sekmes bijušas maķenīt labākas. Tāpat no Eiropas viedokļa, visticamāk, sīkmanīgi provinciāla šķiet traģikomiski sarežģītā robežu šķērsošana starp nelielajām Baltijas valstīm, kad vienā teritorijā netiek par derīgām uzskatītas citā iegādātas automašīnu apdrošināšanas polises.

Pašlaik grūti pateikt, vai reiz pienāks tas brīdis, kad kaimiņi sapratīs, ka interešu apvienošana, nevis savstarpēja rīvēšanās, var palīdzēt izdzīvot plašajā kontinentā, taču šobrīd joprojām šķiet, ka abas valstis pie vismazākās izdevības tomēr sēž katra uz savas siena kaudzes.

Edgars Lūsēns