Kurzemes Vārds

00:16 Pirmdiena, 21. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pakāpieni

Policijas patriote kopš vidusskolas

Andrejs Rjabcevs

Iepazīstināšanai:

AURELIJA ABARTA

Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Administratīvā biroja Personāla nodaļas galvenā speciāliste;

darba pienākumos ietilpst dažādu dienesta izmeklēšanu veikšana;

darbu policijā sākusi kā nepilngadīgo lietu inspektore Priekules Policijas iecirknī;

par policista profesiju sapņojusi jau kopš vidusskolas;

agrāk aizrāvusies ar brīvo cīņu un citiem sporta veidiem.

Par sevi saka: mērķtiecīga un neatlaidīga.

Dienesta pakāpe – policijas kapteine.

Sevi aizvainot neļaus

Aurelijas vārda īpašnieces esot temperamentīgas, inteliģentas, harmoniskas un valdzinošas. Šīs īpašības piemīt arī Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Personāla nodaļas galvenajai speciālistei AURELIJAI ABATAI, taču, raksturojot šo sievieti, noteikti vajadzētu vēl minēt apņēmību mērķu realizēšanā, patstāvību un diezgan pedantisku darbu. Aurelija ir jauna sieviete, bet, jau iepazīstoties ar viņu, ir noprotams, ka viņa ir ar ļoti stipru un rūdītu raksturu. Viņa pati saka: jau kopš skolas laikiem nav ļāvusi sevi kādam īpaši aizvainot. "Nevaru teikt, ka biju izsitēja klasē, taču man nepatika, ja kāds darīja pāri," smejoties nosaka policijas kapteine. Tieši tāpēc arī reiz sanācis incidents ar klases zēniem, un Aurelija pamanījusies zēnus nolikt pie vietas. Starp citu, šis nelielais incidents ar klases puikām nākamajai policistei bija arī pamudinājums studijām Latvijas Policijas akadēmijā – galu galā tas nozīmēja, ka fiziskā sagatavotība un noturība viņai ir pietiekami laba, lai sekmīgi varētu studēt šajā augstskolā, kur pret visiem pretendentiem ir augstas prasības šajā jomā.

Vēl tagad Aurelija atzinīgus vārdus saka par brīvās cīņas treneri Aldonu Homiču, ko iepazinusi Policijas akadēmijā. Viņa bija tā, kas jauno meiteni no Virgas pagasta paralēli studijām pievērsa arī aktīvam sportam un tieši brīvajai cīņai. Lai arī, skatoties uz Aureliju, to nevar nojaust, taču izrādās, ka Personāla nodaļas galvenā speciāliste ir piedalījusies arī brīvās cīņas čempionātā un savā svara kategorijā ieguvusi otro vietu valstī. "Tagad gan jau vairākus gadus esmu prom no brīvās cīņas. Lai ar to nodarbotos, jārēķinās, ka zilumi būs gan zem acīm, gan citviet uz ķermeņa. Un man tomēr gribas būt arī nedaudz sievišķīgai," ar smaidu skaidro Aurelija.

Policija – sapnis kopš vidusskolas

Ļoti bieži uz policista profesiju tiecas cilvēki, kam tā ir aizraušanās, vai arī tie, kam ģimenē jau pirms tam ir bijusi saskarsme ar dienestu policijā un jāturpina dzimtas tradīcijas. Aurelijai tā nav. Neviens no viņas ģimenes agrāk par darbu policijā nav izrādījis interesi, kaut arī Aurelija pati, jau uzsākot desmito klasi vidusskolā, skaidri zinājusi, ka ir radīta darbam policijā. "Es sapratu, ka man ir laba fiziskā noturība, jo skolas laikā patika darboties ar vieglatlētiku," viņa pamato. Turklāt arī bijusi vēlme darīt ko labu un vajadzīgu.

Jau studējot Policijas akadēmijā, Aurelija izvēlējusies Kārtības policijas (tajā ietilpst gan Ceļu policija, gan Nepilngadīgo lietu inspekcija, gan arī citas nodaļas) darbinieka specializāciju, sevišķi padziļinātu uzmanību pievēršot policijas darbam ar nepilngadīgām personām. Tika izstrādāts arī diplomdarbs par nepilngadīgo lietu inspektoru darba organizēšanu, tāpēc jau akadēmijas laikā Aurelija bija pamatīgi izpētījusi šo struktūru darbu. Kā tagad atceras policijas kapteine, atgriežoties atpakaļ no augstskolas bijusi sajūta, ka citām policijas struktūrām viņa vēl nav gatava – tikai darbam ar pusaudžiem un bērniem. Un tieši tāda izdevība viņai piedāvāta – tikko no augstskolas atnākušajai policistei vieta atradās Priekules Policijas iecirknī un tieši darbam ar bērniem.

"Nepilngadīgo lietu inspektoriem ir nedaudz īpatnējs darbs – tajā ļoti liela vērtība ir tam, vai inspektoram izdodas nodibināt kontaktu ar nepilngadīgo personu, un atšķirība ir arī tajā, ka inspektora darbs lielākoties ir audzinošs. Nepilngadīgo lietu inspektoram ir jāprot būt bērnam vecāku vietā, jāpastāsta un jāieaudzina tas, ko vecāki nav paspējuši izdarīt," stāsta Aurelija. Strādājot Nepilngadīgo lietu inspekcijā, iznācis arī diezgan bieži būt uz izsaukumiem: ja Priekulē vai kādā no septiņiem pārraugāmajiem pagastiem kāds nepilngadīgais bija iesaistīts kādā noziedzīgā nodarījumā, tad, skaidra lieta, uz notikuma vietu bija jādodas arī Aurelijai. "Šī laika tagad tomēr nedaudz pietrūkst," viņa atzīst.

Kaut arī Personāla nodaļā ik diena ienes dažādus negaidītus notikumus (piemēram, jāuzsāk kārtējā dienesta izmeklēšana pret kādu no darbiniekiem), tomēr darbs Nepilngadīgo lietu inspekcijā bijis spraigāks un aizraujošāks – braukšana profilakses reidos vakaros, skolu apmeklēšana un tikšanās ar skolēniem. "Tomēr viegls šis darbs noteikti nav," saka Aurelija. Tagad arvien jaunākas nepilngadīgas personas izdara noziegumus un ar tām kļūst arvien grūtāk strādāt. "Mēs ar pusaudzi varam izrunāties, vienoties, ka turpmāk viss būs kārtībā, bet jau tajā pašā vakarā es viņu redzu klaiņojam, jo vecākus bieži bērns nemaz neinteresē."

Bez emocijām darbā arī neiztikt

Aurelija Abarta atzīst, ka, tikko pēc akadēmijas atnākot strādāt uz policiju, bijusi daudz emocionālāka nekā tagad. Policistiem, tāpat kā dakteriem, šķiet, emocijas darbā nav labākais, kas varētu būt. Galu galā, ja ikdienā iznāk saskarties ar dažādām negatīvām lietām, pārmetumiem un aizvainojumiem, tad pārāk emocionāls cilvēks zem šāda sloga var arī lūst. "Sākumā es par visu satraucos, daudz ko pārdzīvoju, bet tagad uz tieši tām pašām lietām skatos daudz reālāk. Protams, pilnīgi bez emocijām nevar iztikt, jo tāpēc cilvēki ir cilvēki, nevis mehāniski roboti. Mēs domājam un jūtam, taču pārāk visu ņemt pie sirds nevar," savu attieksmi skaidro policijas kapteine. Sevišķi ar dažādām negatīvām lietām un pārmetumiem Aurelijai iznāk saskarties, strādājot Personāla nodaļā. Ne mazums cilvēku uzskata par savu svētu pienākumi vismaz reizi mēnesī (katrs!) atsūtīt uz policiju sūdzību par kādu no darbiniekiem, un Personāla nodaļai, pamatojoties uz prasībām, ikviena šāda sūdzība ir jāpārbauda. "Ja tiek aizsūtīta atbilde, ka policista rīcībā nekādas pretlikumīgas darbības nav konstatētas, tad šī persona nebūs slinka atnākt pie manis un personiski skaidrot attiecības un pārmest."

Stingra pret sevi un citiem

Kolēģi Aureliju raksturo kā pedantisku un izdarīgu. Arī viņa pati to nenoliedz, sakot, ka stingrība prasībās gan pret sevi, gan pret citiem ir ļoti būtiska viņas rakstura īpašība. "Ja kaut kas ir jāizdara, tad to arī cenšos izdarīt pēc iespējas ātrāk, nevis atlikt uz vēlāku laiku vai citu dienu," viņa saka. Šāda attieksme pret pienākumiem zināmā mērā tiekot ieaudzināta jau Policijas akadēmijā, jo tur, gadu dzīvojot kazarmas režīmā, kadetiem jau tiek ieaudzināta disciplīna un apziņa, ka katram darbam un uzdevumam ir savs laiks. Nāks cita diena, būs citi darbi.

Kopumā Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldē pavadīti jau pieci gadi, un šajā laika, kā saka Aurelija, vislielākais prieks, ka radusies dzīves noteiktība. "Es zinu: ja reiz esmu sākusi, tad prom no policijas neiešu. Man nav īsti saprotama to cilvēku attieksme, kas beiguši Policijas akadēmiju, ieguvuši jurista diplomu un pēc tam devušies uz citām struktūrām strādāt. Man ir tāda noteiktība: ja gribu šo darbu darīt, tad es to arī darīšu," atzīst Personāla nodaļas galvenā speciāliste.