Kurzemes Vārds

14:01 Piektdiena, 22. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

"Būvgaldniekam" vasarā – karstākais darba laiks

Sarmīte Pelcmane

SIA "Būvgaldnieks", kas kā nomniece darbojas akciju sabiedrības "Kursa" teritorijā, ir kādreizējā zvejnieku kolhoza "Boļševiks" kuģu namdaru pēctece. Te joprojām gatavo visu, kas kuģiem nepieciešams no koka, – stūres, klājus, rūmes, kajīšu aprīkojumu, arī dažādas mēbeles. Tikai tagad tas ir privātbizness, kurā mazajiem uzņēmumiem neklājas viegli.

Toreiz un tagad

Daļa "Būvgaldnieka" darbinieku, arī pats direktors Aleksandrs Geraimčuks, strādā šeit jau kopš "Boļševika" laikiem. A.Geraimčuks savas darba gaitas te sācis pirms 23 gadiem, kad atgriezās no dienesta padomju armijā. Tā kā pirms tam viņš bija futbolkomandas "Zvejnieks" spēlētājs un tā darbojās zvejnieku kolhoza paspārnē, loģiski, ka darbu viņš meklēja tieši šeit. Turklāt viņš bija beidzis 31.arodvidusskolu un apguvis galdnieka amatu, tā nu arī sāka strādāt pie kuģu namdariem.

Atceroties toreizējo rosību zvejnieku kolhoza teritorijā un vērtējot tagadējo situāciju, A.Geraimčuks saka: nevar ne salīdzināt. "Tolaik bija daudz vairāk darba, tad plānoja veicamo, kuģu kapitālie remontdarbi bija regulāri," viņš stāsta. "Tagad tā nav, kuģu īpašnieki gan zina, ka remontēt vajag, bet viņiem nav naudas."

Kad "Boļševika" vietā izveidojās akciju sabiedrība "Kursa", tās vadītāji pēc laika piedāvāja cehu strādājošajiem dibināt savus nelielus uzņēmumus un kļūt par telpu un iekārtu nomniekiem. Daudzi to izmantoja, arī namdari. Tādējādi 1995.gadā nodibināja SIA "Būvgaldnieks", kas šajā statusā darbojas jau astoto gadu.

"Tobrīd šķita, ka būs rožaini, nu tik strādās un pelnīs! Bet šis bizness nav viegls," atzīst "Būvgaldnieka" direktors. Pa šiem gadiem esot gājis visādi – gan labāk, gan sliktāk. "Bet, pateicoties kolektīvam, izturējuši esam," saka A.Geraimčuks. Kopā ar viņu uzņēmumā šobrīd strādā astoņi cilvēki. Vairāk nevajagot, jo kuģa namdariem lielākoties ir sezonas darbs.

Tas arī veido vienu no galvenajām problēmām: lielākus remontdarbus kuģi var atļauties tikai trīs vasaras mēnešos – jūnijā, jūlijā, augustā, kad jūrā zveja aizliegta. Tad namdariem ir darba pilnas rokas. Pārējā laikā tiek pielaboti tikai tādi sīkumi.

Kuģi un laivas

Sezonā "Būvgaldnieks" veic lielākus remontdarbus apmēram 12 kuģiem. Gatavo to rūmes, klājus, izbūvē kajītes. Vispirms cehā viss vajadzīgais tiek izgatavots, pēc tam darbs turpinās uz paša kuģa. Kajītēm ražo arī speciālas gultas, galdiņus, krēslus. Interesants darbs ir stūres rata izgatavošana, taču šī kuģa svarīgākā detaļa tik ātri nenolietojas, tāpēc pa visiem 23 gadiem, kamēr A.Geraimčuks te strādā, iznācis izgatavot tikai pāris stūresratu. Nesen atkal viens izgatavots, bet tas, kaut arī pilnībā atbilst kuģa vajadzībām, nav domāts tam, bet gan kā dāvana kādam jubilāram, kas to pakāris istabā pie sienas.

"Būvgaldnieka" namdari gatavo arī laivas, īpaši šīs labi nostrādātās koka laivas ir derīgas medniekiem un makšķerniekiem. Iepriekšējos gados uztaisītas vairākas, bet šogad vēl neviena. "Cilvēkiem acīmredzot nav naudas," spriež A.Geraimčuks, jo viņi gan zvana un interesējas, taču, uzzinot, ka vidēji tāda laiva varētu maksāt ap 150 latiem (atkarībā no tās garuma), atsakās no ieceres. "Bet lētāk mēs nevaram uztaisīt," saka pieredzējušais būvnieks.

Gatavo arī mēbeles un restaurē

"Būvgaldniekā" gatavo ne tikai kuģim nepieciešamo, bet arī dzīvojamo māju un biroju mēbeles, kā arī durvis, logus, kāpnes, žogus utt. Klienti šiem pasūtījumiem, pēc uzņēmuma direktora teiktā, tiek rasti pēc pašas vienkāršākās metodes: kad cits citam pastāsta par ražotājiem, kuru darbs viņus apmierinājis. Mēbeles tiek gatavotas pēc paša A.Geraimčuka izstrādātajiem modeļiem un dizaina. Mēbeles izgatavotas arī birojiem un iestādēm (CSDD telpām, firmas "Kodak" fotosalonam u.c.).

Tāpat te nodarbojas arī ar restaurācijas darbiem – pirmām kārtām jau restaurē siļķu mucas, kas kuģiem vajadzīgas zivju sālīšanai. Bez tam restaurē arī mēbeles, kā arī visādus senus priekšmetus. Parasti to vēlas kafejnīcu īpašnieki, kas grib savu uzņēmumu iekārtot veclaicīgā stilā. Tā nu "Būvgaldnieka" telpās ir vesela kaudze vecu ratu riteņu, tītavu, drēbju pakabināmo, grozu, krēslu, gultasgalu utt., kam jāatdod dzīvība.

Šobrīd "Būvgaldnieks" taisa Pedagoģiskajai akadēmijai 26 galdus kādai mācību klasei. Tas ir paliels darbs, kam līdz 1.septembrim jābūt gatavam. Taču, kā smej direktors, viņi labprāt gatavotu vēl vismaz pāris klasēm, jaudas to atļauj. Taču acīmredzot arī akadēmijai nav līdzekļu, lai aprīkotu visas telpas ar jauniem galdiem. Visur jāsastopas ar to pašu naudas problēmu.

Nesen bijis piedāvājums par godu festivālam "Liepājas dzintars" izgatavot astoņus metrus augstu ģitāras figūru no koka, ko bija paredzēts novietot pilsētas centrā. Bet laikam arī tam naudas nav pieticis.

Problēmas un ieceres

Kuģiem viss, kas nepieciešams uz klāja, tiek gatavots no priedes koka, rūmes izklāj ar finieri. Mēbelēm izmanto ozolu, bet galvenokārt laminātu un finieri, jo tā ir lētāk, bez tam esot grūtības ar labu kokmateriālu. "Kokmateriālus ņemam no vietējiem gateriem, bet paliek arvien grūtāk. Latvijā koku kļūst arvien mazāk, daudz ved ārā. Bet mēbeles no koka īpaši necenšamies taisīt, jo nevar dabūt labu materiālu. Mūsu kokzāģētavās žāvētajam nav nekādas garantijas," uzskata A.Geraimčuks. "Vajadzētu kā kādreiz – kokus cirst tikai trīs mēnešus gadā, ziemā, kad koksnes poras ir aizvērušās, jo tikai tad var sagatavot kvalitatīvu kokmateriālu. Tagad cērt visu gadu, kokus nevar pienācīgi izžāvēt, tie uzsūc mitrumu, un, mainoties temperatūrai, sasprāgst vai arī mēbeles sāk šķobīties. Lai atjaunotu pareizu ciršanas procesu, būtu jāpaiet pāris gadiem, bet tad jau visa ražošana Latvijā apstātos."

Taču tā nebūt neesot lielākā problēma maza biznesa attīstībai. Kura ir būtiskākā? Tādu nevarot vienu izdalīt. Esot vesels problēmu komplekss.

"Protams, pirmkārt, tas, ka trūkst naudīgu klientu. Kuģu it kā daudz, remontdarbus vajag visiem, bet ne katrs īpašnieks tos var atļauties. Otrkārt, nav mazsvarīgi, ka uzņēmums darbojas kā nomnieks, tādēļ lielākā daļa peļņas aiziet maksājumos par telpām un iekārtām. Treškārt, ir lielas problēmas ar apkuri. Pievienoties centralizētajai gāzes apkurei ir pārāk dārgi, tad jau jābūt lielam ražotājam, kas gatavo produkciju sērijveidā. Tāpēc ir doma sakopot visus spēkus un uzstādīt pašiem savu autonomo gāzeskatlu. Vecie radiatori cehos arī vēl saglabājušies, varēs nodrošināt siltumu. Bet lielākām investīcijām nav spēka, domāts ir, bet tā ir liela problēma. Apgrozāmo līdzekļu nav, visa peļņa aiziet nomas maksai un ikdienas vajadzībām.

Turklāt cehos vajadzētu jaunas iekārtas, joprojām tiek strādāts ar vecajām. Visvajadzīgākie būtu speciālie zāģi, ar ko griezt laminātu, kāda jauna frēze. Rokas instrumenti gan jāmaina regulāri, tie ātri nolietojas. Kaut arī līdzekļu nav daudz, uzņēmumā tomēr domā par iespēju iegādāties kādu modernāku aparātu, jo tas ir garants, ka darbs veiksies ātrāk un ražojums varēs būt lētāks," – tādi nākotnes plāni ir "Būvgaldniekā".