Kurzemes Vārds

05:52 Ceturtdiena, 14. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Vecāku zīme alkohola iegādei

Daina Meistere

Kādu vakaru manu pilngadīgo dēlu paaicināja iznākt sētā mazais kaimiņu puišelis. Viņam ir gadu vienpadsmit, bet izskatās vēl jaunāks. Kad vēlāk jautājām, ko mazais vēlējās, kas noticis, dēls atbildēja, ka kaimiņu bērns lūdzis uzrakstīt zīmīti, lai viņam veikalā iedod alu. Tā teikt, lai pārdevēja nodomā, ka bērneli pēc vieglā alkohola atsūtījis tētis. Mūsu mājās viņš tādu atļauju, protams, nedabūja, bet piedzīvotais liek domāt, ka zināma pieredze sētas puikām iegūta un ka viņi ne vienreiz vien to īstenojuši.

Nezin kāpēc neiedomājās paši šādu zīmīti uzrakstīt, varbūt, ka ar to rakstīšanu tā pašvaki... Bet arī skolēnu vidū veiktās aptaujas rāda, ka pastāv dažādas metodes, lai nepilngadīgie – pusaudži un pat bērni – varētu tikt pie alkohola, cigaretēm un citām atkarību izraisošām vielām. Mācību laikā skolēnus iepazīstina ar atkarību veicinošam vielām un māca viņiem, kā pateikt dažādiem kārdinātājiem. Lai apzinātu situāciju, notiek aptaujas, kurās uz anketas jautājumiem atbild 5.–12. klašu zēni un meitenes. Aptauja ir anonīma, skolēniem nav jāuzrāda savs vārds un uzvārds, pat ne skola, kurā mācās. Līdz ar to atbildes, jādomā, ir atklātas un visai ticamas. Tātad, kur viņi, skolēni, dabū alkoholu? Atklājas, ka mūsu bērni gluži labi zina, kur un kā pie šīs mantas var tikt, viņu atbildes norāda, ka alu, cigaretes, arī stiprākus alkoholiskos dzērienus, neskatoties uz visiem reidiem un policijas pārbaudēm, var visai brīvi nopirkt nelielos veikaliņos, kioskos. Praktiski neiespējami to izdarīt lielveikalos. Bērni atzinušies vēl vienā pieredzē, bilstot, ka pēdējā laikā viņiem aptiekās vairs nedodot zāles. Varētu jautāt, kādas? Ja bija dzirdēts, ka kādreiz veci dzērāji pirka sirds pilienus, lai ar tiem pastiprinātu alu, tad tagad šo pieredzi pārņēmuši skolēni. Viss atkal atkarīgs no pieaugušo – ne tikai veikalu, bet arī aptieku pārdevēju – godaprāta un sirdsapziņas.

Katram cilvēkam ir savs stāsts par to, kur un kādos apstākļos viņš iepazinies ar to, vai tā saldā pudele tiešām ir tik salda, kā par to stāsta. Te nu atklājas, ka nebūt ne maza ietekme ir vecākiem, ģimenei, tieši tai videi, kurai būtu jārada negatīvā attieksme pret alkohola lietošanu, pret smēķēšanu. Taču skolēni atklāti pastāsta, ka pirmā pieredze saistās ar mājām, ar savējiem, ar savu tuvinieku un visbiežāk ar paša dzimšanas dienu, kad, pat negribēdami un šaubīdamies, viņi pierunāti nobaudīt savā mūžā pirmo alkohola malku. Par šādu pieredzi stāsta ne tikai vidusskolēni, bet pat piektās un sestās klases skolēni.

Pedagogi vēlreiz un vēlreiz uzsver vecāku un ģimenes lomu, apelējot pie to atbildības par saviem bērniem, par nākotnes veselību un skaidro saprātu. Veikali pamazām sāk pierast pie tā, ka labāk ir pildīt noteikumus, nekā iedzīvoties nepatikšanās, pārdodot alkoholu nepilngadīgajiem, un visai strikti prasa jaunajiem cilvēkiem uzrādīt dokumentus, kuros norādīts vecums. Toties nesen pārliecinājos, ka kafejnīcā zēni un meitenes visai brīvi nobauda spirtotos dzērienus, un piedevām vēl savas mammas klātbūtnē. Katram no saviem nepilngadīgajiem bērniem (droši varu apgalvot, jo mammu pazinu) viņa ar devīgu roku nopirka pa glāzītei konjaka. Ja oficiants no skata nevarēja noteikt, ka šiem brašajiem jauniešiem nav vēl ne tuvu nav astoņpadsmit gadu, viņu mamma taču to zināja.

Speciālisti noskaidrojuši, ka agri nomēģināts alkohols ātrāk izraisa atkarību, un piedevām vēl spēcīgāku iespaidu tas atstāj uz meitenēm. Ja meitene agri iesāk smēķēt un iedzert alkoholu, viņai ir daudz grūtāk tikt no šī nelāgā paraduma vaļā nekā zēniem. Vēl viens apstāklis, kas mudina iedzert pat tad, kad pašam varbūt nemaz negribas, ir tad, kad apkārt draugu, paziņu vai gluži vienkārši vienaudžu bariņš.