Kurzemes Vārds

06:50 Ceturtdiena, 14. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Senču aicinājums

Daina Meistere

Pašā vasaras svelmē Liepāju apciemoja slavenā arhitekta Paula Makša Berči mazmazdēls Pēters Berči ar savu kuplo ģimeni: sievu, bērniem un mazbērniem – divus gadus veco Mariusu un piecus gadus veco Lūkasu. Tā savas dzimtas saknes apzina jau Pētera Breči ģimenes trešā paaudze.

Gadu gaitā Berči dinastijas pārstāvim izveidojušies kontakti ar liepājniekiem – ar Jaunliepājas bibliotēkas vadītāju Ilgu Auzu, ar Vācu un latviešu tikšanās centra vadītāju Taisiju Hristoļubovu, ar Sv.Annas baznīcas draudzes locekļiem.

Pēters Berči atceras, kā viņš pirmo reizi Liepājā paspējis apstāties uz vienu stundu. Bet, tās doto impulsu vadīts, nākamgad atbrauca jau uz ilgāku laiku, jo sapratis, ka šeit tur godā vēsturisko mantojumu. Viņš ir bijis arī Liepājas muzejā, izpētījis tur atrodošos materiālus par abu arhitektu Paula Makša Berči un viņa dēla Maksa Berči devumu. Mūsu pilsēta vācu arhitektu pēcteci saista ar to, ka te ir saglabājusies vecā arhitektūra, viņš uzsvēra, ka pilsētā viss mainās uz labo pusi, ēkas tiek atjaunotas, cilvēki kļuvuši tādi kā smaidīgāki, pretimnākošāki.

P.Berči ar savu ģimeni dzīvo Northeimā, kaut gan pats nav saistīts ar celtniecību un arhitektūru, ir tās Būvnieku ložas pārstāvis un dod savu devumu latviešu un vāciešu sadarbības popularizēšanā. Arī viņa sievas Karīnas dzimtas saknes iesniedzas Latvijā, viņas senči dzīvojuši Jelgavā, bet tur nekas daudz nav saglabājies no vecās apbūves, kas nopostīta Otrā pasaules kara laikā. Dēls Uds un meita Hilke tāpat ir gandarīti, ka mūsu pilsētā glabā un atjauno vēsturiskās celtnes, jaunie cilvēki atzīst, ka Liepājai un tās pludmalei ir lielas perspektīvas un nākotnē tā varētu būt starptautiskā tūrisma vieta. Viņi izteica novēlējumu Liepājai – saglabāt savu, tā teikt, seju, kas to atšķirtu no visiem citiem pasaules kūrortiem.