Kurzemes Vārds

05:30 Ceturtdiena, 14. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Vēl negribas mirt

Kristīne Pastore

Dzirdot diagnozi par vēzi, pirmā vīzija ir – tas ir neārstējams. Tā gan nav gluži taisnība, un tāpēc šobrīd visā valstī vēža slimniekus aicina uz domu apmaiņu par to, kā viņi uzveic šo slimību. Tas ir iespējams tad, ja ir pieejami ārstniecības līdzekļi vai citas ārstnieciskās manipulācijas. Izrādās, ne vienmēr tas tā ir. To piedzīvo arī liepājnieki, kas sirgst ar asins vēzi.

Imants ļoti grib vēl dzīvot

Imantam Štrausam šobrīd ir 62 gadi. Viņš strādā "Liepājas metalurgā". Pirms diviem gadiem vīrieti negaidīti pārsteidza vēsts – slimo ar asins vēzi. Gan viņam pašam, gan arī visiem tuviniekiem tas bija liels pārsteigums, jo vīrietis savā mūžā nekad nopietni nebija slimojis, toties dzīvojis veselīgu un sportisku dzīvi, savulaik pat nodarbojies ar ūdens motosportu. Imants gan atzīst: "Darbs man vienmēr ir bijis smags un kaitīgos apstākļos. Pēc specialitātes esmu katlu kalējs un strādājis gan Metalurgā, gan Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcā, un tagad atkal jau desmito gadu Metalurgā." Imants domā: varbūt kaitīgie darba apstākļi kaut kādā veidā iespaidojuši asins vēža attīstīšanos?

Par savu slimību Imants uzzinājis, veicot ikgadējo veselības pārbaudi, kas ir obligāta prasība rūpnīcā strādājošajiem. Pēc asins analīzēm vīrietis nekavējoties nosūtīts uz ārstu komisiju Onkoloģiskajā poliklīnikā. Tad arī nākusi gaismā diagnoze, kas vēlāk apstiprināta arī slimnīcā "Linezers". Tālākā ārstēšanas šos divus gadus notiek Liepājā ārstes – hematoloģes Maijas Skrodeles uzraudzībā. Līdz pagājušā gada rudenim nekādu problēmu nebija.

Stāstot par savām izjūtām, Imants saka: "Sāpju nekādu nav, par to, ka tuvojas slimības saasinājums, liecina bezspēks, kas kļūst aizvien lielāks, un reiboņi līdz pat tādai stadijai, ka reizēm staigāju kā piedzēries. Tas nozīmē, ka steidzīgi jādodas pie ārsta." Arī šobrīd Imantam ir slimības saasinājums.

Iespējams, ka slimību veicinājusi kāda nopietna problēma, ar kuru šobrīd sastopas visi tie pacienti, kam ir līdzīga diagnoze: lai gan slimniekiem, kas sirgst ar asins vēzi, zāles pienākas bez maksas, kopš pagājušā gada nogales, kad sāka darboties jaunais Ministru kabinets un pie teikšanas tika iepriekšējais veselības ministrs Āris Auders, zāļu vairs nepietiek. Nepietiek arī tagad, kad ministres amatā ir Ingrīda Circene. Viņš un arī citi asins vēža slimnieki tās saņem pa daļām: 20–30 kapsulu, ar ko pietiek dažām dienām, jo ik dienas ir vajadzīgas 4 kapsulas. "Līdz ar to es brīžos, kad ir slimības saasinājumi, katru dienu dzīvoju kā pēdējo," par savām izjūtām stāsta Imants. Viņš ir kaislīgs makšķernieks, labprāt dodas makšķerēt uz molu, taču domā: bet tur man var palikt slikti, es varu iekrist jūrā un noslīkt.

"Es pat īsti nezinu, kāda var būt manas slimības gaita, ja nesaņemu zāles," viņš sacīja. Imants domā, ka varbūt varētu zāles pirkt pats, taču aptiekā tās, kas viņam ir vajadzīgas, nemaz nevarot nopirkt, turklāt viens oriģināls, ar kuru pietiek 25 dienām, maksā dārgi, kā sacīja daktere Maija Skrodele, ap 30 latiem. "To es nevaru atļauties," viņš ir pavisam atklāts. "Taču es vēl gribu dzīvot, tāpēc nezinu, ko darīt."

Kad zāļu visiem nepietiek, ir jādalās

Stāstot par šo problēmu, Liepājas Onkoloģiskās slimnīcas galvenā ārste Anna Krilova un hematoloģe Maija Skrodele daļēji piekrita slimnieka stāstītajam, gan piebilstot, ka arī slimniekiem ir jāsaprot: no veselības aprūpei atvēlētā budžeta absolūti visam naudas nepietiek. Kā viņas stāstīja, zāles, kas nepieciešamas hematoloģiskajiem slimniekiem, tiek iegādātas centralizēti – to dara Valsts hematoloģijas centrs, vadoties no pieprasījuma. "Mums ik gadu to iznāk samazināt," sacīja A.Krilova, "jo naudas visam nepietiek, toties ik gadu pieaug onkoloģiski slimo pacientu skaits. Zāles pasūta, vadoties no iepriekšējā gada slimnieku skaita." M.Skrodele sacīja, ka šobrīd Liepājā ir aptuveni simt hematoloģisko slimnieku, kam regulāri vajadzīgas bezmaksas zāles.

Taču gan A.Krilova, gan arī M.Skrodele sacīja, ka tāpēc slimnieki bez medicīniskās palīdzības nepaliek. "Ir citi medikamenti, kā arī ir pieejama cita veida ārstēšana, piemēram, injekcijas," viņas teica. "Turklāt brīžos, kad medikamentu patiešām nav, ir iespējams saņemt recepti un individuāli pasūtīt zāles, pašam samaksājot."

Kā stāstīja M.Skrodele, līdzīgi kā par citām onkoloģiskajām slimībām, arī šajā gadījumā nav iespējams pateikt konkrētu iemeslu, kāpēc attīstās asins vēzis. Tās ir izmaiņas kaulu smadzenēs, ko var būt provocējuši ļoti dažādi faktori un, protams, viens no tiem varot būt darbs kaitīgos apstākļos un tamlīdzīgi. Turklāt, kā piebilda daktere, liela nozīme ir arī slimnieka dzīves veidam un tam, kā viņš ievēro ārsta ieteiktos piesardzības pasākumus. "Piemēram, cilvēks nedrīkst uzturēties karstā saulē," viņa sacīja. "Bet, ja makšķerēšana ir viņa vaļasprieks, kas viņam palīdz dzīvot, es nevaru to aizliegt, ja, to darot, cilvēks jūtas labāk."

Kā sacīja mediķes, Imants Štrauss nav vienīgais hematoloģijas slimnieks, kas cieš no medikamentu trūkuma. Šobrīd viņš ir nosūtīts uz Valsts hematoloģijas centru, kur slimnieku izmeklēs un piemēros citus medikamentus. "Kad zāļu visiem nepietiek, esam spiesti devas samazināt un vienu zāļu iepakojumu dalīt uz trīs, pat četriem slimniekiem," viņas neslēpa. Turklāt prognozēja, ka turpmāk diezin vai situācija uzlabosies, jo jau šogad no jauna uzskaitē stājušies 14 pirmreizējie slimnieki, kam konstatētas hematoloģiskas problēmas. Tomēr dakteres nepiekrita, ka zāļu trūkums būtu saistāms ar veselības ministriem un to maiņu. Viņuprāt, to var saistīt tikai un vienīgi ar naudas trūkumu veselības aprūpei un straujo slimnieku skaita palielināšanos.