Kurzemes Vārds

05:20 Trešdiena, 8. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Jāmācās protestēt

Kristīne Pastore

Iespējamās izmaiņas veselības aprūpes finansējumā, kas nākamajā gadā var stāties spēkā, ir sāpīgi aizskārušas ļoti daudzus. Lai gan vēl neviens nav apgalvojis, ka turpmāk par ģimenes ārsta mājas vizīti maksāsim 4 latus, par speciālistu konsultācijām – 2 latus un tā tālāk, nevienam nav noslēpums, ka, ja reiz par to ir sākts runāt, tad agrāk vai vēlāk tā arī būs. Kad sirds ir pilna, cilvēki zvana uz redakciju vai raksta vēstules. Uz redakciju tāpēc, ka "jūs taču par to rakstījāt, jums labāk zināms". Šajā reizē, atklāti sakot, pagaidām arī mums vēl nekas nav zināms, tomēr citēšu vienu vēstuli.

Tā sākas ar vārdiem "manai pacietībai ir pienācis gals", un seko izklāsts par ierasto tēmu: cik īsti šobrīd jāmaksā par ārsta vizīti mājās? Rakstītāja saka: visur – televīzijā, radio un arī jūsu laikrakstā – reklamē, ka tās maksā divus latus, taču sen tā vairs nav. Par mājas vizītēm jau sen prasa trīs latus, bet ir pat ģimenes ārste (vēstulē minēts arī viņas vārds un uzvārds), kura par šo pakalpojumu jau tagad iekasē četrus latus. Uz jautājumu, kāpēc trīs vai vairāk, nevis divus latus, kāda slimniece saņēmusi atbildi, "tāpēc, ka mēs tā nolēmām". Kas ir tie mēs, tas gan nav pateikts.

Lasot vēstulē rakstīto, cilvēks, kas seko līdzi veselības aprūpē notiekošajam, nojauš, ka atkal ir runa par papildu samaksu, kas tiek iekasēta virs noteiktajiem diviem latiem un nosaukta par transporta pakalpojumu. Un atceras arī to, ka skaidrojums šai problēmais ir bijis daudz reižu: transporta pakalpojumu apmaksai ir jābūt iekļautai līgumā, kurā pacients un ģimenes ārsts vienojas par turpmāko sadarbību. Ja tajā nekas par transporta pakalpojumiem nav minēts, tad arī nav nekāda pamata ne šādu samaksu prasīt, ne arī to maksāt. Kā skaidro VOAVA Kurzemes nodaļas vadītājas vietniece Marina Čerņakova, kamēr pacienti to nesapratīs un maksās, nekas arī nemainīsies. Tāpat kā nemainīsies arī tad, ja neapmierinātība paliks tikai un vienīgi anonīmu vēstuļu vai anonīmu telefonzvanu veidā. Taču, kā raksta vēstules autore, ja "mana ārste uzzinās, ka esmu žēlojusies par tiem trīs latiem, citreiz mani vispār izsviedīs pa durvīm". Negribētu gan ticēt, ka tā var notikt, taču, lai šo problēmu risinātu, acīmredzot ir jāmācās protestēt un atklāti runāt par to, kas nomāc. Tas gan nav viegli, bet ir jāmācās. Starp citu, arī tagad daudzi baidās, vai pie plānotajiem četriem latiem nenāksies maksāt klāt vēl latu transportam. Dzīvosim – redzēsi.

Nav šaubu par to, ka jāmācās civilizēti un atklāti protestēt pret mums nepieņemamiem un ar reālo situāciju nesamērojamiem noteikumiem arī daudzos citos gadījumos. Uz šādu soli, laižot atklātībā jaunā veselības aprūpes finansējuma priekšlikumus, ir aicinājusi pat veselības ministre Ingrīda Circene. Tas gan izskatās stipri dīvaini, jo ministre pati ir piedalījusies šo priekšlikumu izstrādē, turklāt viņa nav no tiem ierēdņu tipa cilvēkiem, kas visu savu darba mūžu nosēdējuši kabinetos, kuros ar reālo dzīvi nav nekādas saskares. Gluži pretēji – Ingrīda Circene bija mūsu rajonā ļoti iecienīta ārste, kas lieliski pārzina, kādos apstākļos dzīvo cilvēki, ka laukos lielākā daļa nespēs samaksāt iecerēto summu un galu galā, strādājot par ārsti, viņa jau agrāk ļoti daudzus ir ārstējusi pilnīgi bez samaksas. Tāpēc jo dīvaināk ir redzēt, ka vispirms līdzekļus plāno ekonomēt uz pacientu rēķina.

Aicinājums protestēt pret plānoto priekšlikumu ieviešanu reālajā dzīvē pirmām kārtām izskanēja no mediķu profesionālajām asociācijām. Taču, kā zinām, mediķiem un pacientiem ļoti bieži viedokļi ir atšķirīgi. Bet tikpat labi šis aicinājums var attiekties gan uz slimnieku un viņu piederīgo biedrībām un asociācijām, kas katra, pamatojoties uz savu pieredzi un problēmām, pilnīgi nešauboties spēj sniegt pamatotus un argumentētus iebildumus, kāpēc jaunā iecere ir nederīga, gan arī uz ikvienu Latvijas iedzīvotāju, kuram plānotā iecere šķiet nepareiza. Jo kurš gan vēl labāk kā slimais cilvēks pats vai viņa piederīgie zina to, kā, piemēram, no nelielas pensijas samaksāt visus komunālos maksājumus, paēst un vēl apmaksāt medicīniskos pakalpojumus un zāles. Un galu galā iespēja izteikt savu viedokli – tā ir arī civilizētas un demokrātiskas valsts pazīme. Tāpat kā šo viedokļu ņemšana vērā, varas gaiteņos pieņemot likumus un lēmumus.

Tomēr var pilnīgi piekrist, ka medicīna maksā, ka veselība mums ir pats dārgākais un ka par to ir jārūpējas. Tikai tādā gadījumā jāpiekrīt tiem daudzajiem cilvēkiem, kas, zvanot uz redakciju, sacīja: sāciet ar ienākumu sakārtošanu, lai cilvēks, kurš visu mūžu ir godīgi strādājis, pensijas gados nebūtu spiests badoties, lai izsauktu ārstu. Lai tā nebūtu, ir jāmācās protestēt. Ja mēs to nedarīsim, viss paliks tāpat, kā līdz šim, ka brīdī, kad uzzinām, ka atkal būs kārtējā cenu celšanās, klusībā gan nopukojamies, taču reāli nekādu protestu nav, vai tie ir tik niecīgi, ka augšās esošajiem ir skaidrs – tauta papukstēs un nomierināsies. Un saņems kārtējo cenu paaugstinājumu – apkurei, elektrībai, gāzei, veselības pakalpojumiem un citam, jo nevienam taču pret to nav nekādu iebildumu.