Kurzemes Vārds

17:18 Sestdiena, 4. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Saruna

"Galvenais – atdot cilvēkam ticību nākotnei"

Atbrīvoties no blēņām

Igors Bobrovs

Tik ļoti gribētu sākt ar kalamburu. Daudzi plašsaziņas līdzekļu pārstāvji centās intervēt HELĒNU GERILOVIČU – ķirurgu un cilvēku. Bezcerīgi. Bet viss bija ļoti vienkārši: vajadzēja vienīgi apsolīt, ka par medicīnu nebūs ne vārda. Tikai nav pasaulē tāda žurnālista, kurš spētu šādā situācijā turēt vārdu. Tāpat nav arī tādas sievietes, kura nebildīs ne pušplēsta vārda par iecienīto nodarbošanos. Vai par mīļoto? Un kas vispār ir mīlestība? Vai tā ir tā vērta? Vai mums spriest par labo un ļauno?

– Helēna, kā tev šķiet, kāda ir varbūtība, ka pēc minūtes tavā tasītē var iekrist meteorīts?

– Piecdesmit procentu – vai nu iekritīs, vai ne.

Ievirzīsim mūsu sarunu mazliet filozofiskā gultnē. Parunāsim, piemēram, par dvēseli. Vai tā ir? Tu neesi kareivīga ateiste, kā to varētu domāt, spriežot pēc profesijas.

– Uz šo jautājumu, šķiet, vēl neviens nav argumentēti atbildējis. Pat baznīca operē ar visai miglainiem jēdzieniem. Taču piemēru no dzīves varu minēt. Reiz man, toreiz ne visai pieredzējušai ķirurģei, atgādāja kādu jaunu cilvēku. Šis jaunietis bija novēlies no ļoti augsta jumta. Tikko elpoja. Ķermenis kopumā formu saglabāja, taču pat diletantam bija skaidrs, ka iekšā ir viena vienīga putra. Nenogurdināšu ar terminiem, īsāk sakot, tiek atvērts vēdera dobums, pārzāģēts krūšu kurvis. Skatos, kas tur, un uzreiz kļūst skaidrs: tādā stāvoklī cilvēks pat teorētiski dzīvot nevar.

Paga, paga, mēs taču runājam par nemirstīgo dvēseli