Kurzemes Vārds

07:51 Svētdiena, 27. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Šās nedēļas norises

Vardarbības straumju plosītā augusta nogale

Edgars Lūsēns

Šodien augusts dodas savā pēdējā darba nedēļā. Neatbildēto jautājumu gan starptautisko norišu orbītā, gan lokālajā politiskajā vidē šajā mēnesī iekrājies tik daudz, ka laika atbilžu sameklēšanai var arī nepietikt. Būtu jau arī naivi cerēt, ja visi procesi pakļautos kādam nebūt kalendāram, tomēr aizvadītajā nedēļā asiņu bijis tik daudz, un vardarbība no terorisma elles katliem šļakstījusies tik iespaidīgām straumēm, ka šonedēļ tomēr gribētos vairāk sagaidīt risinājumu meklējumus attiecību saspīlējumu samazināšanai.

Asinis aizskalo pamiera vārgās dzirkstis

Abi šobrīd pasaules uzmanības centrā esošie karstākie punkti ­ Irāka un Tuvie Austrumi ­ aizvadītajā nedēļā pārsteidza ar šovasar vēl nebijuša apjoma vardarbību, jo kā vienā, tā otrā vietā pēc teroristu rīkotajiem sprādzieniem bojā gāja vairāki desmiti cilvēku, un vismaz pieckārt vairāk bija ievainoto.

Protams, ka vēsturē paliekošākais bija teroristu organizētais sprādziens pie ANO misijas ēkas Bagdādē, kas tūlīt lika ne vien analizēt situāciju Irākā, bet šķirstīt vēstures lappuses un tajās secināt, ka pēdējos desmit gados jau vairāk nekā 200 ANO civilistiem piedalīšanās miera uzturēšanas misijās beigusies letāli. Taču tieši šis sprādziens Irākā bija lielākais uzbrukums ANO civilajam kompleksam visā šās organizācijas pastāvēšanas vēsturē, savukārt terora aktā bojā gājušais brazīliešu diplomāts, ANO īpašais pārstāvis Irākā Vjeira de Mellu ir augstākā organizācijas amatpersona, kas nogalināta terora aktā pēdējā pusgadsimta laikā kopš 1948. gada, kad cionistu radikāļi noslepkavoja zviedru Folki Bernadotu.

Likumsakarīgi, ka notikusī vardarbība radīja ne tikai visai skaļas domstarpības starp ANO pārstāvjiem un ASV, kas uzņēmusies kārtības nodrošināšanu un miera procesa uzturēšanu. Acīmredzami arī tas, ka vismaz šobrīd Irākā esošie 139 tūkstoši karavīru šo miera procesu tāpat kā valsts atjaunošanas darbu raitu ritējumu nespēj nodrošināt. Starptautiskie analītiķi bieži runā par Huseina režīmam lojālo nemiernieku taktikas maiņu, kas it kā paredzot, ka kaujinieki vairs nekoncentrēšot savus spēkus amerikāņu karavīru iznīcināšanu, bet savu enerģiju tērēšot ekonomiski destruktīvai rīcībai, par ko liecināja vairākkārtēja naftas vada aizdedzināšana. Tomēr šķiet, ka visu šo sabotāžas vai vardarbīgas pretošanās aktu izvērtēšanā joprojām dominē situācijas analīze no mūsdienu demokrātiskajā pasaulē pieņemto principu viedokļa ­ vismaz tā to mēģina pasniegt amerikāņu propaganda, bet sekundāra loma tiek pievērsta Irākā valdošajām reliģiskajām un dzīves izpratnes tradīcijām. Tāpēc nākas atzīt, ka par spīti tam, ka amerikāņiem izdevies gāzt totalitāro Huseina režīmu, pašu irākiešu attieksme ne tuvu nav tik pretimnākoši lojāla, kā gribētos tiem, kuri sevi uzskata par atbrīvotājiem, jo šajā valstī valda pavisam cita uzskatu sistēma un funkcionē pavisam citas, demokrātiskā pasaulē dzīvojošajiem cilvēkiem sarežģīti izprotamas vērtību skalas. Izmaiņas domāšanā nav ne dažu dienu, ne dažu mēnešu jautājums, un, ja tādas vispār ir iespējamas, tad tam nepieciešams garāks laika posms, kurā viena no galvenajām vērtībām vēlamā rezultāta panākšanā būs pacietība. Diezin vai šobrīd iespējams prognozēt, cik liela tā būs amerikāņiem un cik daudz naudas viņi būs gatavi tērēt šādai pacietībai, taču šonedēļ ar interesi sekosim, kā tālāk attīstīsies ANO un ASV savstarpējās attiecības. Kā zināms, amerikāņi ir izteikuši lūgumu ANO palīdzēt miera uzturēšanā, taču ASV pati ne par mata tiesu vismaz pagaidām nav gribējusi atteikties no pašpasludinātām tiesībām paturēt galavārdu Irākas pārvaldē, un līdz ar to grūti cerēt, ka Krievija, Francija un Vācija, kas neatbalstīja karadarbības uzsākšanu Irākā, tūlīt varētu balsot par sava militārā kontingenta nosūtīšanu Bagdādes virzienā. Arī ASV cerībām uz musulmaņu valstu atbalstu pagaidām nav iemesla, jo tās savukārt gaida ANO akceptu, bet organizācijas ietekmīgā Drošības padome pagaidām ietur pauzi, kamēr atsevišķi tās pārstāvji, arvien aktīvāk uzdod jautājumus, kad amerikāņi izbeigs Irākas okupāciju, jo viņuprāt Apvienoto nāciju organizācijai vieglāk būtu sadarboties ar pašiem irākiešiem. Tāpēc atliek tikai gaidīt, uz kuru pusi notikumu attīstība svērsies šonedēļ.

Taču, ja Irākā vēl ir skaidri saskatāmi varianti turpmākajai notikumu attīstībai, kur būtībā miera uzturēšanai vai nu jāpalielina ASV spēki, vai jāpiekrīt ANO lomas paplašināšanai, tad diezin vai kāds eksperts uzņemsies pilnīgi droši prognozēt, kā situācija attīstīsies Tuvos Austrumos, kur Izraēlas un palestīniešu reliģijā un vēsturiskajā situācijā sakņotajā konfliktā jau gadiem ikviens starptautiskās sabiedrības dažādiem ceļiem meklētais pamiers ikreiz cieš asiņainu krahu. Un, ja vēl pirms nedēļas cerējām, ka abu konfliktējošo pušu amatpersonas sapratīs, ka viņu sanaidošanas mēģinājumi ar demokrātiskajai pasaulei neizprotami nežēlīgiem, bet šim reģionam tipiski raksturīgiem terorisma dzēlieniem ir nekas cits kā ekstrēmistu kvēla vēlēšanās pārtraukt turpat divus mēnešu ilgušo pamieru, tad pēc aizvadītās nedēļas sākumā notikušā sprādziena Izraēlā, kur bojā gāja civiliedzīvotāji un bērni, bija skaidrs, ka no pamiera vairs palikušas tikai atmiņas, jo bija skaidrs, ka atbildes solis būs vairs tikai laika jautājums, un palestīniešu radikāļu organizācijas "Hamas" politiskā līdera nogalināšana kā Izraēlas vendeta lika šā grupējuma atbalstītājiem vienoties simts tūkstošu cilvēku iespaidīgā bēru ceremonijā, kur tradicionāli tika piesaukts svētais karš, un ar bažām var gaidīt, kas Tuvajos Austrumos notiks šonedēļ, kur cerības uz miera sarunu atjaunošanu šobrīd izskatās, maigi izsakoties, simboliskas.

Kamēr starptautiskās sabiedrības uzmanība galvenokārt pievērsta diviem apskatītajiem karstajiem punktiem, novērotāji bažījas par saspīlējuma veidošanos šovasar relatīvi it kā mierīgajā Afganistānā. Zeme, kur miera nav bijis jau gadu desmitiem, pēdējās nedēļas laikā pieaug no varas atstumto grupējuma "Taleban" radikāļu uzbrukumi ASV atbalstītās valdības spēkiem. Šobrīd vairāk nekā 17 tūkstoši amerikāņu un starptautisko spēku karavīru rūpējas par miera uzturēšanu un bēdīgi slaveno talibu un organizācijas "Al Qaeda" karotāju neitralizēšanu, taču notikumu attīstības gaita rādā, ka šo uzdevumu izdodas izpildīt tikai daļēji. Pēc NATO amatpersonu domām (teorētiski alianse apsver iespēju vēl šogad ņemt miera uzturēšanas procesu savās rokās) kārtības nodrošināšanai nepieciešami vēl 10 tūkstoši vīru, taču šādu Afganistānai atvēlamu resursu NATO rīcībā šobrīd nav, un tas liecina, ka miers šajā valstī arī ir ar jautājuma zīmi.

Saprāts uzvarējis politiskās pieredzes trūkumu

Uz starptautisko aktualitāšu fona mazāku vērību guva lokālās politikas norises, kas gan nenozīmē, ka varas gaiteņos valdītu garlaicība. Politologi un masu saziņas līdzekļi cītīgi analizēja Valsts prezidentes valdībai veltīto kritiku, cenšoties izlobīt, vai ar sacīto valsts galvenā amatpersona centusies kārtējo reizi uzsvērt, ka nesaista sevi ar lokālās politikas neveiksmēm, tomēr šķiet, ka primārais šajā uzrunā patiešām bija aģitācija par Eiropas savienību. Noteikti, ka tieši aģitācijas intensitātes pieaugums būs viena no lokālās politikas galvenajām iezīmēm arī šās nedēļas norisēs, un pagaidām varam tikai secināt, ka valsts amatpersonas beidzot sāk apzināties jautājuma nopietnību, nu beidzot pavīd arī pa konstruktīvākas rīcības pazīmei.

Tostarp viņnedēļ savulaik kopīgi ietā Baltijas ceļa sakarībā izskanēja lozungs par triju valstu vienoto ceļu uz Eiropu, un lai gan idejai pašai par sevi, protams, nav ne vainas, skaidrs, ka reālā dzīvē situācijas niansēs tomēr ir atšķirīgas, un pagājušonedēļ tam apliecinājums bija luterāņu baznīcu atšķirīgās nostājas, kur Igaunijas garīgās dzīves vadītāji vienojās kopīgā aicinājumā, bet Latvijas teologi paziņoja, ka vienotas deklarācijas nebūs.

Šonedēļ beidzot būtu jārodas skaidrībai vai vismaz virzībai saistībā ar bēdīgi slaveno ciparu televīzijas līguma skandālu, kur Satiksmes ministrijai jāizlemj un valdībai jānospriež, kā būt. Atšķetinoties kombinācijām, redzam, ka vienkāršai sabiedrībai mistiskā projekta būtībā nekā mistiska nav ­ ierēdņu nemācēšanas vai savtīgas ieinteresētības rezultātā tapis valstij un šajā gadījumā mums ­ nodokļu maksātājiem ­ galīgi neizdevīgs projekts, kurš turklāt pēc būtības nav nekāda debesmanna, bet gan piedāvā pakalpojumu, kas gan ir moderns un, iespējams, nākotnē kļūs tikpat pašsaprotams kā mobilais telefons, bet ko pagaidām lielākā daļa par saviem līdzekļiem nevar atļauties.

Lai kā negribētos vienā maisā mest ierēdņus, bet aizvadītā nedēļa parādīja, ka atsevišķu ministriju paspārnē patiešām valda diezgan pamatīgs haoss, jo vai gan savādāk izglītības un zinātnes ministram būtu uz nākamo gadu jāatceļ nu jau divus gadus gatavotā reforma pamatskolās. Ja vēl atceramies nebūt ne senos skandālus ar valsts centralizētajiem eksāmeniem, tad šķiet, šīs ministrijas ierēdniecība, iespējams, varētu būt vieta, kur jauno laiku tīrīšanas slota nebūtu lieka.

Bet par nedēļas galveno notikumu noteikti uzskatāms valdības koalīcijas pieņemtais lēmums palielināt nākamā gada ieņēmuma budžeta prognozi. Lai gan iecerēts, ka 25 miljoni tiks dalīti šodien, tomēr skaidrs, ka tēriņi vispirms būs vērsti uz to, lai nodrošinātu iedzīvotāju labklājību un nepasliktinātu sociālo situāciju. Gan jau, ka ministrijas savā starpā vēl paplēsīsies, un lai jau vēstures noslēpumu grāmatā paliek neatminētais, kāpēc vismaz pusvasaras garumā pretēji daudzu ekonomistu atzinumiem un prognozēm, valdība uzturēja un pat veicināja sociālo spriedzi sabiedrībā, stāstot par grūtajiem laikiem, kas mūs sagaida, draudot ar drakoniskiem taupības pasākumiem un aizmirstot, ka Eiropas savienībai mēs ne tikai dosim, bet arī ņemsim. Jo šobrīd galvenais ir tas, ka saprāts ir uzvarējis politiskās pieredzes trūkumu, un cerēsim, ka šāds pavērsiens nebūs tikai vienreizēji patīkams izņēmums jaunos laikus nesošās valdības darbībā.

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi Latvijā

x Valdības koalīcija palielina nākamā gada budžeta ienākumu prognozes.

x Izglītības un zinātnes ministrs atceļ plānoto izglītības reformu.

x Turpinās kaislības ap Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata pretendentu izvēli.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā Latvijā

Valsts prezidente Vaira Vīķe ­ Freiberga aktīvi un intesīvi iesaistījusies sabiedrības aģitācijā par Eiropas savienību.

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi pasaulē

x Asiņains terors pārtrauc trauslo pamieru Tuvos Austrumos.

x ANO un ASV turpina meklēt kompromisu pretrunīgajos uzskatos par miera uzturēšanu Irākā.

x Arvien aktīvāki kļūst nemiernieku uzbrukumi valdības karaspēkam Afganistānā.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā pasaulē

Terora akts Bagdādē izrādījās liktenīgs vienam no mūsdienu prasmīgākajiem Apvienoto Nāciju Organizācijas diplomātiem, ANO misijas vadītājam Irākā Seržiu Vjeiram de Mellu, par kura lielāko panākumu tika uzskatīta neatkarības nostiprināšana Austrumtimorā.