Kurzemes Vārds

16:48 Ceturtdiena, 9. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Vai Liepāja būs Baltijas kopāsaucēja?

Līvija Leine

"Ja Eiroparlaments atrodas Strasbūrā, tad kāpēc Baltijas valstu Ministru padome nevarētu atrasties Liepājā?" Ar šādu jautājumu organizācijas "Eiropas kustība Latvijā" prezidents Ainārs Dimants noslēdza konferenci "No dziesmotās revolūcijas līdz "Baltijas ceļam" uz Eiropas savienību".

Tāpat kā pirms 14 gadiem, atkal kopā bija sanākuši latvieši, lietuvieši un igauņi, savu valstu Eiropas kustību līderi un aktīvisti, lai atcerētos Latvijas un citām Baltijas tautām tik nozīmīgo datumu – 23.augustu, dienu, kura pēc "Eiropas kustības Latvijā" valdes locekļa, bijušā premjera Andra Bērziņa vārdiem, 1939.gadā mūs šķīra no Eiropas, bet kura 1989.gadā "Baltijas ceļā" aizsāka mūsu valstu neatkarības atgūšanu un atpakaļceļu uz Eiropu. Taču nu, kad esam gandrīz pie mērķa, izrādās, Baltijas ceļa būvētajā vienotībā ikdiena ienes plaisas. Par to ritēja arī galvenās konferences diskusijas.

Andris Bērziņš bija pārliecināts, ka sadarbībai jāturpinās, ka tikai, kopā liekot politisko spēku, intelektuālo kapitālu, koordinējot ekonomiku, visām Baltijas valstīm, Eiropā esot, būs iespējams visvairāk dot savu valstu un savu cilvēku labā. Viņš rosināja visām Baltijas valstīm vienoties par liberālāku politiku attiecībā vienam pret otru dažādās dzīves jomās. Igaunijas parlamenta gados jaunais deputāts Silvers Meikars savā uzrunā viņu atbalstīja, rosināja plecu pie pleca strādāt Eiropas komisijā, kopā celt jauno Eiropu, bet diskusiju gaitā atzina, ka vairs nav tik vienojoša spēka, vienojoša mērķa, kopēju interešu, kā cīnoties par neatkarību.

Diskusijas gaitā izvērtās dažādas koncepcijas par sadarbības prioritātēm. Tāda, piemēram, varētu būt izglītības joma, bet, atzina lietuviete Renata Ruzgaite, mums ir dažādas skolu un augstskolu administrēšanas sistēmas, kas traucē to darīt. Partijas "Jaunais laiks" pārstāvis Andis Geižāns savukārt domāja, ka visām trim valstīm vairāk jāsadarbojas politiskajos jautājumos. Bet igaunis Meikars iebilda, ka vienota politika nozīmētu vai nu vienotu konstitūciju, vai vienotu attieksmi pret Krieviju. Sarunu vibrējumā pavīdēja pat latviska aizvainojuma nots: Baltijas valsts ir tikai Latvija, jo Igaunija sevi piesaka kā Ziemeļvalsti, bet Lietuva, kā Centrāleiropai piederīgu.

Taču šīs diskusijas netraucēja būt vienotiem, kad bija jārunā par iestāšanos Eiropas savienībā. Latvijas un Igaunijas referendumiem labu vēlot, organizācijas "Eiropas kustība Lietuvā" biedre Audrone Trilikauskīte sacīja, ka Lietuvas labais rezultāts balsojumā par iestāšanos Eiropas savienībā panākts ar to, ka informācijas kampaņas galvenais akcents likts uz bērniem. Skolās nepārtraukti stāstīts par Eiropas savienību, notikušas viktorīnas, konkursi, uzvarētāji saņēmuši ceļazīmes uz Eiropas valstīm, vecāko klašu skolēniem izdalīti neskaitāmi prospekti par iespējām mācīties un strādāt Eiropā, par viņu nākotnes iespējām. Otra joma – zemnieki. Lektori entuziasti no Zemkopības ministrijas braukuši pa laukiem, apstājušies pat vismazākajos ciemos un runājuši ar zemniekiem par viņu vietu un iespējām, Eiropā esot. Nevis rīkojuši sapulces, bet gājuši zemnieku sētās. Atsevišķa komanda strādājusi ar pensionāriem, tiem rīkoti festivāli, dziesmu vakari, bet līdzās stāstīts, kā dzīvo pensionāri Eiropā, kas sagaida Lietuvas vecos cilvēkus. Informatīvie izdevumi par Eiropas savienību bijuši pieejami ikvienam – tie bija atrodami bankās, pasta nodaļās, veikalos, visās iestādēs, kur vien iegriežas cilvēki.

Igaunijai referendums ir vēl tikai priekšā. Bet igauņi satraukušies par tā rezultātiem nelikās. Sarunā Valdu Tomla sacīja, ka pēc viņa domām par nobalsos ap 65 procentiem igauņu. Par iestāšanos Eiropas savienībā esot arī krievu minoritāte. Viņi zina, ka pēc iestāšanās Eiropas savienībā varēs atrast darbu ārpus Igaunijas, Eiropā. Tāpēc Igaunijas krievi, sevišķi jaunieši, ārkārtīgi centīgi apgūst angļu valodu, ko, protams, nevar sacīt par igauņu valodu. Valdu arī nesatrauc Edgara Savisāra, kādreizējā Igaunijas tautas frontes līdera vadītās Centra partijas paziņojums, ka tā ir pret iestāšanos Eiropas savienībā. Viņš to uzskata par spēli popularitātes iegūšanai. Pēdējās dienās Igaunijā sarosījusies arī kustība "Nē Eiropai". Lietuvā tādas nebija. Tajā apvienojušies padomju laika vidusmēra priekšnieciņi, kas nu palikuši bez viņu uztverē cienījamā darba, un pensionāri. Taču Valdu domā, ka arī šai kustībai nav perspektīvas, ka igauņu cilvēki saprot, ka citas alternatīvas Igaunijai nav. Tāpat kā tās nav Latvijai.