Kurzemes Vārds

03:41 Otrdiena, 7. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Ko vajag jauniešiem – nedēļu vai 24 stundas?

Edgars Džiguns

Pavisam nesen, jau trešo gadu pēc kārtas mūsu pilsētā notika Pilsētas domes Jaunatnes lietu komisijas rīkotais projekts "Jauniešu nedēļa Liepājā". Šās akcijas mērķis, kā pauž paši organizatori, ir veicināt jauniešu iesaistīšanos dažādos sabiedriski aktīvos procesos.

"Mēs necenšamies nevienam neko pierādīt, mūsu mērķis ir sagādāt jauniešiem dažādas iespējas, kā pavadīt brīvo laiku," apmēram tā vēl pirms "Jauniešu nedēļas" sākuma definēja organizatori. Ja, godīgi sakot, abus iepriekšējos gadus es šajās rindās pieminētajai akcijai gandrīz vai nepievērsu uzmanību vispār, tad šogad centos, cik nu bija iespējams, pavērot, kā šā nedēļa norit. Un vienu izteikti spilgtu kontrastu izdevās ieraudzīt. Proti, es tagad saprotu, kas patiešām jaunatnei kopumā, lai būtu vēl precīzāk – lielākajam vairumam cilvēku vecumā no 14 līdz 25, Liepājā (un droši vien arī citviet mūsu platuma grādos) ir nepieciešams. Zinu, ka modernā māksla, konferences, semināri, erudīcijas konkursi tie nav, jo tikai pieminētā projekta pēdējā (noslēguma) pasākumā nebija šaubu, ka ikviens ir apmierināts ar redzamo, dzirdamo, jūtamo un baudāmo. Pēdējais no sarīkojumiem "Jauniešu nedēļā" notika mūzikas klubā "Pablo", jeb sauciet to arī par Latvijas 1.rokkafejnīcu, un, nebūsim naivi, tas lielākoties saistījās ar dziesmām, meitenēm un (deg)vīnu. Negribu izsvērt, labi tas ir vai nav, taču viens ir saprotams, rīkojot "Jauniešu nedēļu" pēc šāda modeļa – viss un visiem, nekas ļoti kolorīts un kvalitatīvs nesanāk. Vismaz ne tagad un ne šajā vietā. Protams, tas ir demokrātiski, jo nevienam nekas netiek uzspiests, un teorētiski var būt tā, ka pēkšņi daudzi, jo daudzi jaunieši sāk interesēties arī par mākslu, konkursiem, izstādēm, taču praktiski tas tā nenotiek. Dzīvē viss, kā vienmēr, ir citādāk – uzaiciniet iespējami vairāk grupu (lai tusiņš būtu ilgāks), samaziniet alus cenu, pasakiet policistam pie ieejas, ka šovakar pēc pulksten 23 sarīkojumu var apmeklēt arī tie, kuri vēl nevar lepoties ar 18 gadu pieredzi šajā saulē, un viss notiek – ļaudis ir apmierināti, laimīgi un pieminēs organizatorus ar labu vārdu. Viss pārējais līdz tam "Jauniešu nedēļā" notikušais nav vajadzīgs. Ne jau visiem, protams.

Ļoti negribētos mēģināt spriedelēt par to, kā vajadzētu rīkot "Jauniešu nedēļu", jo nevaru lepoties ar lielu praktisku pieredzi šādu sarīkojumu veidošanā, taču vienu acīmredzamu paralēli novilkšu. Proti, tās pašas Liepājas domes, tikai Sporta pārvalde vairākus gadus nenogurusi pilsētā rīkoja sporta nedēļu, kurā zināmu laika periodu ikvienam bija iespēja apmeklēt daudzas sporta bāzes, sportot un priecāties par veselīgu dzīvesveidu. Pavaicājiet, piemēram, Sporta pārvaldes šefam Artim Lagzdiņam, cik plašu popularitāti šī sportiskā akcija, kas bija izmētāta pa visu pilsētu, iemantoja. Uzreiz pēc tam palūdziet, lai viņš pastāsta jums par šogad notikušo Olimpisko skrējēju dienu, kad visi resursi tika koncentrēti vienam, bet lielāka mēroga notikumam. Un jūs redzēsit, ka kvantitāte nebūt nav tas pats, kas kvalitāte, ne tikai teorētiski, bet arī praktiski.

Domāju, ka arī "Jauniešu nedēļai" jākļūst, piemēram, par "Jauniešu 24 stundām", jo tad ir lielākas iespējas izšaut tā, lai ikviens to sadzird. Varbūt var ļaut cilvēkiem izvēlēties, ko viņi grib redzēt un just (teiksim, sarīkojot skolās un augstskolās pa kādai sabiedriskai aptaujai), vēl pirms tiek ieguldīti līdzekļi, darbs un nervi, lai apmierinātu tautas vēlmes? Jebkurā gadījumā, ļoti gribētos, lai aizvadītā "Jauniešu nedēļa" tiek pamatīgi un kritiski izvērtēta, jo es ticu, ka, sameklējot un saliekot kopā visas tās pērlītes, kas šajā nedēļā bija atrodamas, izdotos izveidot vienu, bet pašu skaistāko rotu pasaulē.