Kurzemes Vārds

08:24 Piektdiena, 10. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

4500. naturalizējies Latvijas pilsonis – liepājnieks

Līvija Leine

Vakar Liepājā 52 cilvēki saņēma Ministru Kabineta lēmuma izrakstus par uzņemšanu Latvijas pilsonībā. Starp viņiem īpašu uzmanību izpelnījās 7.vidusskolas skolēns Aleksandrs Krasovskis, kurš kļuva par 4500. Liepājas iedzīvotāju, kurš ieguvis Latvijas pilsonību naturalizācijas ceļā. Tieši viņa dēļ uz svinīgo pasākumu Pilsētas domē bija ieradusies Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane. Pavisam no šās skolas izrakstu par pilsonības piešķiršanu saņēma seši audzēkņi. No 960 šās skolas skolēniem 300 ir pilsoņi.

Latvijā un arī Liepājā naturalizācijas process rit palēni. Kopš 1995.gada, kad sāka strādāt Liepājas reģiona nodaļa, līdz vakardienai pilsonību ieguvušas 4959 personas, no tiem naturalizācijas kārtībā – 4542. Liepājā ir ap 34 000 nepilsoņu. Taču Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane uzskata, ka satraukumam nav pamata. Stāvoklis naturalizācijas procesā ir stabilizējies. Ik gadu Latvijā tiek saņemti 10 – 11 tūkstoši iesniegumu. Tas, viņasprāt, ir normāls, izlīdzināts temps. Īpaši pozitīvi viņa vērtē to, ka pēdējos gados to nepilsoņu kopa, kuri naturalizējas, kļūst arvien jaunāka. Pašlaik visvairāk Latvijas pilsonību cenšas iegūt cilvēki vecumā no 20 līdz 35 gadiem. To veicina gan viņos izveidojusies piederības izjūta Latvijai, gan vēlme kļūt par Eiropas Savienības pilsoni, tādējādi kvalitatīvāk risināt jautājumus, kas saistās ar viņu izglītību un darbu, uzņēmējdarbību. Eiženija Aldermane arī uzskata, ka tuvākajā laikā naturalizācijas temps pieaugs. Pēdējā pusotra gada laikā nepilsoņi ir gaidījuši Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Tas tāpēc, uzskata Aldermanes kundze, ka atsevišķi politiķi apzināti maldināja sabiedrību, ka neviens Latviju ar tādu nepilsoņu skaitu Eiropas Savienībā neuzņems, ka nāksies izdarīt izmaiņas pilsonības likumā un visus nepilsoņus šā vai tā uzreiz uzņems par pilsoņiem. Taču Eiropas Savienība neizrāda ne mazākās pazīmes, ka tā varētu likt grozīt Latvijas pilsonības likumu. Tas ir starptautiski atzīts. Arī naturalizācijas un pārbaužu procedūra atzīta par ļoti kvalitatīvu, kā arī tas, ka naturalizācija ir Latvijas valsts iekšēja lieta. Tie cilvēki, kas ticēja negodīgajiem politiķiem, tagad ir saņēmuši skaidru atbildi, un viņi beidzot pieņems izšķirošo lēmumu: vai nu arī turpmāk palikt par Latvijas nepilsoņiem, vai iegūt Latvijas, vai arī kādas citas valsts pilsonību. Nepilsoņi tad būs Eiropas Savienības pastāvīgie iedzīvotāji vai trešās valsts pilsoņi. Šā gada jūnijā Briselē tika pieņemta direktīva, kas noteica, ka tie cilvēki, kas vēlēsies kļūt par Eiropas Savienības pastāvīgajiem iedzīvotājiem, par tādiem nekļūs automātiski. Viņiem būs jāpauž sava labā griba, jāpierāda, ka ir legāls iztikas avots, jābūt apdrošinātam utt. Taču Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss viņiem nedos tādas pašas tiesības, kādas Eiropas Savienībā būs Latvijas pilsoņiem.Tāpēc, prognozē Eiženija Aldermane, Latvijas nepilsoņu kopa sadalīsies. Daudzi paliks Latvijas nepilsoņu statusā. No 496 tūkstošiem šodienas nepilsoņu naturalizēties varētu vēlēties no 120 līdz 150 tūkstošiem. Bez tam ap 100 tūkstošiem jauniešu, kuri būs beiguši izglītības iestādes ar latviešu mācību valodu, nebūs jāiziet naturalizācijas process, viņiem būs iespēja vienkārši reģistrēt savu pilsonību. Ap 200 tūkstošiem tā arī paliks par nepilsoņiem. Tie lielākoties būs gados vecāki cilvēki, kuri vairs nav darba tirgū un kuriem pilsonība nav īpaši nepieciešama, jo sociālās garantijas Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem ir vienādas un viņi nav arī īpaši noskaņoti uz ceļošanu. Iespējams, ka daļa no viņiem pieņems Krievijas, Baltkrievijas vai Ukrainas pilsonību. Taču attieksmi pret naturalizāciju neietekmējot protesta vilnis, kas vērojams krievu skolās pret pāreju uz mācībām latviešu valodā. Jaunie cilvēki arī cittautu skolās skaidri apzinās tās priekšrocības, ko viņiem sniegs Eiropas Savienības pilsonība.