Kurzemes Vārds

07:55 Trešdiena, 8. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Dienas tēma!

Kad vieni grib, bet citi negrib

Sarmīte Pujēna

Ar tādu situāciju, kad viens grib, bet otrs negrib, dzīvē iznāk sastapties bieži. Ir pat anekdotes par šo tēmu – tā, piemēram, esot izmiruši dinozauri. Taču šoreiz runa nav par dinozauriem, bet gan par būvēšanos. Bet, ja runa ir par būvēšanos, tad gandrīz droši var paredzēt, ka būs konflikts. Jo kas vienam šķiet labi, skaisti un pieņemami, tas citam var likties galīgi aplam, nevietā un nelaikā. Tā nu tas diemžēl ir, cilvēks ir emocionāla būtne, kas savas emocijas ne vienmēr patur pie sevis. Tāpēc arī vispārējai lietošanai tiek radīti un pieņemti dažādi likumi, kas mazliet palīdz regulēt emocijas, ieviešot lielāku vai mazāku skaidrību jautājumā, ko un kā drīkst darīt, ko ne. Taču arī tas ne vienmēr visu atrisina.

Šoreiz runa ir par viena uzņēmuma vēlmi būvēt namu Klaipēdas ielā 116a, un par daudzu apkārtējo nevēlēšanos, ka viņiem blakus kāds grib kaut ko būvēt.

"Kam tas ir izdevīgi?"

Redakcija ir saņēmusi vairākas vēstules ar līdzīgu saturu, kurās izklāstīts viens viedoklis – mēs negribam! Otras puses viedokli palūdzām izteikt būvniecības ieceres pieteicēju SIA "Vētra S" direktoru Sergeju Vanceri un projekta skices autoru arhitektu Gundaru Vīksnu. Bet vispirms iepazīstināsim ar iedzīvotāju vēstules saturu (vēstule adresēta Pilsētas domes priekšsēdētājam Uldim Seskam):

"God. Seska kungs!

Šā gada vasaras sākumā Liepājas domes Būvvalde organizēja sabiedrisko apspriešanu par daudzdzīvokļu mājas būvniecību Dienvidrietumu mikrorajonā Klaipēdas ielā 116a. Sabiedriskās apspriešanas laikā tika pieredzēta nebijusi iedzīvotāju aktivitāte – pret iecerēto projektu iestājās vairāk nekā 220 cilvēku, un Liepājas praksē tas ir ievērojams skaits. Pretēji daudzu skeptiķu prognozētajam liepājnieku protesti atrada dzirdīgas ausis – pilsētas Attīstības komiteja būvniecības ierosinājumu noraidīja, uzdodot projekta realizācijai meklēt citu vietu. Uzskatījām, ka šim jautājumam ir pielikts punkts; par savu pašvaldību bijām gandarīti un lepni.

Tomēr aptuveni pirms divām nedēļām mūs pārsteidza ziņa, kas izraisa neviltotu sašutumu. Tajā pašā vietā, tas pats būvētājs SIA "Vētra S" un tas pats arhitekts G.Vīksna ir iecerējuši būvēt jaunu objektu – kotedžu tipa rindu māju. Un Liepājas Būvvalde ir izsludinājusi jaunu sabiedrisko apspriešanu. Bet nav taču mainījušies apstākļi, pret kuriem iedzīvotāji vienu reizi jau aktīvi protestēja. Joprojām paredzēts samazināt rajona zaļo zonu, joprojām tiek plānots izcirst kokus, joprojām palielināsies apbūves blīvums un transporta kustības intensitāte.

Cik reizes līdzīga sabiedriskā apspriešana var tikt izsludināta atkārtoti, nomainot projektā tikai atsevišķas detaļas? Vai tikmēr, kamēr iedzīvotāji nogurs protestēt un bezcerībā padosies, kārtējo reizi vīlušies deputātos, kurus savulaik paši ievēlēja? Pat, ja likums to tieši neregulē, jebkura lēmuma pieņemšanā vajadzīga politiskā atbildība un īsta pilsētas saimnieka rīcība.

Zeme, uz kuras iecerēta būvniecība, pieder pašvaldībai. Kāpēc tā jāiznomā šādiem projektiem, nevis jāsaglabā kā pilsētas zaļais ietērps. Pat mūsu pilsētas nosaukumā ir liepas vārds. Bet galvenais, kāpēc rajons, kura izbūve pabeigta jau vairāk nekā pirms 25 gadiem, šodien jāpieblīvē ar jaunām betona un mūra kastītēm? Vai pilsētā trūkst vietas, kuras būtu jāsakārto vai kuras būtu brīvas attīstībai? Un, vai uzbūvējot sešas jaunas privātmājas, kaut daļēji var tikt atrisināta dzīvokļu trūkuma problēma?

Redzot projekta ierosinātāju nekaunību, mēs šajā sabiedriskajā apspriešanā varam sagaidīt arī daudzu projekta atbalstītāju viedokli. Jau varējām lasīt kāda dendrologa spekulatīvos un absurdos atzinumus, ka iecerētās apbūves vietā nav reti aizsargājami augi, tāpēc varot veikt koku izciršanu. Pēc šādas loģikas būtu jānoasfaltē visi pilsētas zālāji, jo parasts zālājs taču arī nav ierakstīts Sarkanajā grāmatā.

Joprojām saglabājam cerības uz mūsu pilsētas tēvu godaprātu un spēju risināt pilsētas attīstības jautājumus kompleksi.

Ar cieņu, mēs, apakšā parakstījušies Liepājas iedzīvotāji un Liepājas domes vēlētāji."

Šo vēstuli parakstījuši desmit cilvēki. Otru vēstuli ar gandrīz identisku saturu parakstījuši Klaipēdas ielas 98, 110, 102a, 116, 118 simtu deviņpadsmit iedzīvotāji, kā arī Klaipēdas ielas 112. un 114.mājas simtu septiņi dzīvokļu īpašnieki.

Vides standarts celsies

Uz redakcijas jautājumiem atbild Sergejs Vanceris, SIA "Vētra S" direktors:

– Kas ir "Vētra S"?

– Tā ir zvejniecības firma, es esmu direktors un īpašnieks, mans vietnieks ir Māris Stankēvičs. Firma pastāv jau deviņus gadus. Galvenokārt nodarbojamies ar zvejniecību, arī zivju pārstrādi.

– Pats esat liepājnieks?

– Dzīvoju Liepājā, trīsistabu dzīvoklī Ezerkrastā.

– Kā nonācāt līdz idejai par dzīvojamās mājas būvniecību?

– Pilsētā tiek īstenoti daudzi būvniecības projekti, bet tie lielākoties saistīti ar apkalpojošo sfēru – biroji, veikali utt. Taču, izņemot privātmājas, netiek būvēti nekādi citi mājokļi. It kā esam pārkāpuši jaunas tūkstošgades slieksni, bet dzīvojam tajos pašos vecajos apstākļos. Katrs autobraucējs sapņo par jaunu, laikam atbilstošu mašīnu, tāpat tie, kas dzīvo piecdesmitajos, sešdesmitajos, septiņdesmitajos un varbūt pat vēl senākos laikos celtās mājās, sapņo par jaunu mājokli, kura celtniecībā būtu izmantoti vismodernākie, ekoloģiski tīri materiāli.

– Taču savu projektu jūs nepiedāvājāt tikai tāpēc, lai Liepājā būtu par vienu modernu, skaistu māju vairāk?

– Ikviens projekts ir bizness. Tas, ko mēs piedāvājām vispirms – daudzstāvu dzīvojamā ēka, no biznesa viedokļa bija daudz labāks. Arī dzīvokļu tur būtu bijis vairāk nekā šajā kotedžu projektā. Taču, tā kā pret to bija iebildumi – daudzstāvu nams, palielināsies automašīnu skaits u.tml., tad mēs savu ieceri bijām spiesti koriģēt. Bet principā tas ir bizness.

– Jau pirmajā sabiedriskās apspriešanas reizē bija skaidrs, ka cilvēki protestē ne tikai pret konkrēto projektu, bet tieši pret vietas izvēli. Vai nav iespējama alternatīva vieta būvniecībai, tāda, kur jūsu projektu varbūt sagaidītu atplestām rokām?

– Sākot kaut kādu celtniecību, ir jābūt pārliecībai, ka rezultātā tā nesīs kaut nelielu, bet tomēr plusu. Var subsidēt baznīcu, bērnunamu, bet, ja runa ir par biznesu, tad tas nevar būt ar mīnuszīmi. Vieta, ko mēs izvēlējāmies, ir tāda, kas zināmā mērā garantē, ka projekts nebūs ar mīnuszīmi. Esam apskatījuši arī dažas alternatīvas vietas, taču tās visas saistītas ar juridiskām neskaidrībām.

– Bet kā jūs pārliecināsit cilvēkus, kas iebilst pret celtniecību šajā vietā, ka tā viņiem nenodarīs nekādus zaudējumus?

– Ir ļoti daudz cilvēku, kuri mūsu projektu atbalsta. Arī no kaimiņos esošajām mājām. Kas attiecas uz zaļo zonu, par ko uztraucas iedzīvotāji, tad varu apliecināt, ka dendrologs apskatīja katru koku, kas tur aug, un viņa atzinums ir, ka šī vieta ir degradēta. Starp citu, kad mēs ar ekspertu, Dendrologu biedrības prezidentu Andreju Svilānu tur bijām, nāca klāt cilvēki un lūdza, vai nevar nozāģēt to vai citu koku, jo dzīvoklī esot tumšs un mitrs, brīžiem esot sajūta, ka koks uzgāzīsies mājai. Lai kompensētu izcirstos kokus, mēs esam apņēmušies iestādīt vietā vērtīgas koku šķirnes – priedes u.c.

Gundars Vīksna:

– Kompensācijas mehānisms šādiem gadījumiem pastāv. Kokus var stādīt arī citā vietā pilsētā, jo tieši konkrētajā vietā koku koncentrācija zaļajā zonā ir visai liela. Es vēl gribētu piebilst, ka nav pareizi runāt par krasta kāpu aizsargjoslu, tā nav taisnība! Mazais pleķītis, kur mēs gribam būvēt, atrodas pilsētas apbūves zonā, nevis aizsargzonā – kāpu aizsargjosla iet aiz mājām. Mēs negrasāmies iziet ārpus esošās apbūves līnijas.

– Vai jūs kā arhitekts varētu komentēt, ko nozīmē būvēties šajā vietā?

– Manuprāt, tas ir saprātīgākais risinājums, kādu var iedomāties. Es brīnos, kā tā vieta ir palikusi neaizbūvēta, jo nav nekādu apstākļu, kas liecinātu par to, ka tur nevar atrasties māja. Māja, māja, tukšums un atkal māja, māja. Gluži normāli būtu, ja šo tukšumu aizbūvētu. Es domāju, ka tas vienkārši ir negadījums, ka savā laikā šeit māja nav iebūvēta.

Apbūves blīvuma un intensitātes parametri pilsētā ir definēti ar apbūves noteikumiem, tā saukto zaļo grāmatiņu, un sasniegt šajā rajonā pieļaujamos 50 procentus apbūves blīvuma nav nekāds pārkāpums. Runa ir tikai par to, ka cilvēkiem, kas dzīvo kaimiņos šai teritorijai un ir pieraduši, ka tā stāv tukša, ir emocionāla pretreakcija pret to, ka kāds vēlas šo teritoriju kaut kā izmantot, kaut arī tā ir paredzēta izmantošanai.

Izlasot šo vēstuli un arī iepriekšējo, var redzēt, ka iniciators ir bijis viens cilvēks. Šajā vēstulē nav neviena racionāla pretargumenta, argumenti ir tikai emocionāli. Vieta mājas būvniecībai ir piemērota! Un ikviena šāda iniciatīva būtu atbalstāma un apsveicama, jo, ņemot vērā mūsu pilsētas iespējas, tā ir uz riska robežas. Es domāju, ka jaunas, modernas ēkas būvniecība tikai cels šīs teritorijas vides standartu, kurš šobrīd vairāk atbilst XX gadsimta trešajam ceturksnim, nevis XXI gadsimtam. Parādoties šādam objektam, arī apkārtējo prasības augs gan pret gružu izvešanu, gan zaļo zonu un taciņām, kas ved uz jūru. Vide tiks sakārtota.

– Cilvēki uztraucas, ka vecās mājas sabruks, ja to tuvumā sāksies intensīvi būvniecības darbi.

– Būvniecības tehnoloģijas var izvēlēties atbilstoši vietai. Tas notiek būvprojekta izstrādes gaitā, kad tiek veikta grunts inženierģeoloģiskā izpēte.

Dendrologa atzinums

Latvijas Dendrologu biedrības prezidents Andrejs Svilāns sniedzis savu izvērstu atzinumu par teritoriju Klaipēdas ielā 116a. Publicējam fragmentus no secinājumu daļas:

"Vieta, kur tiek plānota celtniecība, ir uzskatāma par degradētu, ne tikai spriežot pēc piesārņojuma (sadzīves atkritumi), bet arī no dabisko biotopu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas viedokļa. (..) Ēkas celtniecība neradīs tādus vides traucējumus vai bojājumus, kuri nebūtu pieļaujami no bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas aspekta. (..) Pilsētas apstādījumiem nodarītos zaudējumus šajā gadījumā ir iespējams kompensēt ar jau degradēto teritoriju sakopšanas pasākumiem un jaunu stādījumu ierīkošanu. (..) Par reālu zaudējumu dabai un pilsētas zaļajai zonai uzskatāma veselīgāko melnalkšņu nociršana ēkas būvniecības zonā. Kā kompensējošus pasākumus šajā gadījumā ieteicams noteikt ēkai blakus esošās teritorijas sakopšanu, kā arī jaunu stādījumu ierīkošanu adekvāti reljefa un mitruma režīma īpatnībām."

Redakcija cer, ka tai izdevies parādīt abu ieinteresēto pušu viedokļus un argumentus. Kurā pusē nostāties, ir katra paša ziņā. Bet lēmums, kā jau to laikraksta 2.lappusē atgādina Būvvaldes speciāliste L.Ločmele, būs jāpieņem deputātiem.