Kurzemes Vārds

08:57 Piektdiena, 10. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Metalurgi savos svētkos var priecāties

Sarmīte Pelcmane

Šis gads lielākajam pilsētas ražotājam, akciju sabiedrībai "Liepājas metalurgs" nav bijis viegls – gada sākumā tam nācās atteikties no SEZ uzņēmuma statusa, līdz ar to zaudējot dažādus nodokļu atvieglojumus, bez tam ir problēmas ar lūžņu iepirkšanu, jo valstī nav izstrādāta sava politika šajā jautājumā. Paralēli tam nepārtraukti jāmodernizē ražošana, kas prasa lielus ieguldījumus. Taču Metalurgu dienas priekšvakarā, sagaidot uzņēmuma 121. gadskārtu, akciju sabiedrības vadošie darbinieki bija priecīgi paziņot – šajā gadā par spīti visam rezultāti, šķiet, būs pat labāki nekā iepriekšējos gados.

Uzlabojies vispārējais finansiālais stāvoklis

Kā "Kurzemes Vārdam" pastāstīja uzņēmuma galvenā ekonomiste Benita Imbovica, ja salīdzina rūpnīcas saimniecisko darbību pērn un šajā gadā, tad ražošanas apjomi ir palielinājušies nedaudz, jo uzņēmums jau tā strādā ar pilnu jaudu un iespējas pieaugumam nav tik lielas. "Bet naudas izteiksmē, domāju, mēs šogad izskatāmies labāk. Ja pērn visu gadu beidzām ar 1,1 miljonu latu peļņu, tad šogad nebūs sliktāk, es pat prognozēju, ka būs labāk. Un tas ir tādēļ, ka mūsu ražošanas izdevumi ir palielinājušies, jo izejvielām ir pieaugušas cenas, arī iekārtas uzturēšanai vairāk izlietoti līdzekļi, bet līdz ar to arī mazliet augstāka ir mūsu pārdotās produkcijas cena. Savus ražojumus lielākoties realizējam Eiropā, tagad arī atsākām Amerikā, un cenas tur ir nosacīti labākas," sacīja galvenā ekonomiste.

Nodokļos akciju sabiedrība ik gadu samaksā ap 4 miljoniem latu, pērn summa sasniedza jau 4,5 miljonus latu, bet šogad, domājams, ka nodokļos aizies jau 5 miljoni latu.

Bez tam, salīdzinot ar pagājušo gadu, "Liepājas metalurgā" ir nedaudz palielinājies darba vietu skaits, pašreiz strādā nepilni 2900 cilvēku, un arī darba alga ir pieaugusi.

"Nevaram lielīties, ka tas būtu ļoti straujš kāpums, tomēr pašreiz vidējā alga rūpnīcā ir virs 260 latiem. Lai arī nedaudz, tomēr vairāk nekā pagājušajā gadā," priecājas B.Imbovica. Viņa piebilst, ka uzņēmums arī mazliet samazinājis savas kreditorsaistības, tā nu kopumā uzlabojies vispārējais finansiālais stāvoklis.

"Un manā skatījumā akciju sabiedrība strādā ļoti veiksmīgi, ļoti ritmiski un stabili, varbūt pat vislabāk pēdējos 15 gados."

Tēraudražošanas apjoms – lielākais uzņēmuma vēsturē

Apmierināts ar šogad paveikto ir arī akciju sabiedrības "Liepājas metalurgs" izpilddirektors Leons Ptičkins. "Es paredzu, ka šajā gadā mums būs jūtams ražošanas apjomu palielinājums, īpaši svarīgi, ka gaidāms tieši velmējumu ražošanas pieaugums. Daudz kas Metalurgā ekonomiskajā ziņā ir atkarīgs no tēraudražošanas apjomiem. Tā ir mūsu specifika. Mēs šajā gadā pietuvosimies un, šķiet, pat sasniegsim vai pārsniegsim apjomu, kas ir lielākais Liepājas tēraudražošanas vēsturē," norāda izpilddirektors.

Pēc L.Ptičkina domām, panākumiem uzņēmuma iepriekšējā darbības periodā un tagad ir dažādi iemesli. "Iepriekšējā pārvaldes sistēmā bija vieglāk, jo bija zināms nodrošinājums visā, kas bija nepieciešams. Šobrīd mēs to esam sasnieguši, pateicoties citam: ar saspringtu darbu materiālu un izejvielu sagādē, ar tehniskajiem jauninājumiem, kas ir veikti pēdējo sešu septiņu gadu laikā, un ar panākumiem komerciālajā ziņā. Ja iepriekš vissvarīgākais bija apjoms, otrajā plānā paliekot ekonomiskajiem rādītājiem, tad šodien ekonomika ir prioritāte, tajā pašā laikā neaizmirstot arī par apjomiem. Mēs panākam arī pašizmaksas samazināšanos, tas ir nesaraujami saistīts un obligāts priekšnoteikums produkcijas noietam, kuru, man šķiet, šajā gadā izdodas pietiekoši veiksmīgi turēt stabilu un pārliecinošu," vērtē L.Ptičkins.

Kā vienu no darbietilpīgākajiem un dārgākajiem pēdējos gados veiktajiem pasākumiem izpilddirektors min aizpagājušajā gada nogalē pabeigto metodiskās krāsns modernizāciju un rekonstrukciju. Šajā procesā tika ieguldīti 650 000 latu, un šajā mēnesī ieguldījumi jau ir atpelnīti.

"Ar tehniskiem un komerciāliem pasākumiem panākot pozitīvu ekonomisko rezultātu – tādā veidā mēs radām iespēju ekonomiski konkurēt, tas ir viens no priekšnoteikumiem, lai būtu tirgū. Otrs ir produkcijas kvalitāte, līgumizpildes kvalitāte, disciplīna," saka izpilddirektors.

Nepārtraukta modernizācija

Lielus ieguldījumus "Liepājas metalurgam" prasa nemitīga iekārtu un ražošanas procesa modernizācija. Kā uzsver uzņēmuma speciālisti, metālražošana ir tāda nozare, ka iekārtas vienmēr ir jāremontē un jāuztur, vienalga, vai tās ir vecas vai jaunas. Tehnoloģiskais cikls nemitīgi jāpapildina ar jauninājumiem. Iekārtu uzturēšanai gadā tiek izlietoti vidēji 8 līdz 9 miljoni latu, bet to atjaunošanai un modernizēšanai jau septīto gadu tiek ieguldīti 4 līdz 5 miljoni latu gadā.

Kā norāda uzņēmuma galvenais inženieris Egils Kupšis, nav iespējams strikti atdalīt projektus citu no cita, daudzi no tiem norit paralēli, viens otru papildina un ir saistīti. Pēdējais no daudzajiem modernizācijas veikumiem ir saņemtā jaunā frēzēšanas iekārta, kuras uzstādīšana tikko pabeigta. Tas ir kārtējais solis gatavās produkcijas kvalitātes uzlabošanai. Šī projekta izmaksas ir tuvu pie 400 000 eiro. Velmētavā savukārt turpinās elektroiekārtas atsevišķi lokāli uzlabojumi, un arī te ieguldītas ne mazas summas. Joprojām turpinās martena krāšņu modernizācija. "Mūsu tehnoloģija ir pietiekami novecojusi, šodien jau mēs varam teikt, ka tās ir vienīgās martena krāsnis Eiropā. Un galvenais uzdevums pašlaik ir savu tehnoloģiju pielāgot un nodrošināt tām prasībām, kādas ir Eiropas līmenī. Te runa ir par vides aizsardzības problēmām, un mūsu speciālisti jau strādā pie ekoloģiskās programmas," skaidro galvenais inženieris. Pašlaik tiek risināts jautājums par martena sārņu pārstrādi, ir uzaicināti iekārtu piegādātāji, tiek konkretizētas šā projekta aprises.

"Šādas tehnoloģas Eiropā vairs nav, un mēs ar šo tehnoloģiju esam ambiciozi plānojuši turpināt attīstīties un strādāt. Paralēli, protams, domājot par citu tehnoloģiju – elektrometalurģiju, bet reāli nākamgad mēs turpināsim ar martena krāsnīm ražot tēraudu," tā E.Kupšis.

Paralēli pamatražošanai uzņēmumā veikti ievērojami ieguldījumi infrastruktūras tālākā attīstībā, tas vairāk saistīts ar tehniskā ūdens un saspiestā gaisa apgādi.

"Vēl mēs lepojamies ar savu testēšanas laboratoriju, un kārtējais jaunu iekārtu papildinājums ir arī šajā nozarē. Līdz ar to var pildīt partneru prasības un nodrošināt mūsdienīgu līmeni gatavās produkcijas pārbaudei," saka E.Kupšis.

Bez tam šā gada laikā "Liepājas metalurgā" turpina pamatfonda, ražošanas ēku renovāciju, kā arī teritorijas labiekārtošanu, ko vislabāk var novērtēt paši rūpnīcā strādājošie. Tāpat plānveidīgi dažādos cehos tiek remontētas sadzīves telpas, lai tās sakārtotu atbilstoši mūsdienu prasībām.

Tirgus arvien paplašinās

Neskatoties uz to, ka tādas tehnoloģijas kā "Liepājas metalurgā" Eiropā šodien vairs nav, mūsu pilsētas ražotāji uzsver – viņi ir spējīgi ražot Eiropā atzītu produkciju. "Tas liecina par to, ka tiek nopietni strādāts, lai produkcija nekādā ziņā neatpaliktu no tiem standartiem, kas ir pieņemti Eiropā, kā arī dažos aspektos mēs esam arī pārāki. Rūpnīca neapmierinās ar to, kas ir, visu laiku attīstās un darbojas," norāda uzņēmuma sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ilana Ivanova.

"Liepājas metalurga" velmējumi, naglas, stieples caur Liepājas ostu, pa ceļiem un dzelzceļiem pašlaik tiek sūtīti uz gandrīz vai 20 valstīm – Zviedriju, Somiju, Vāciju, Apvienoto Karalisti, Holandi, Portugāli, Panamu, Gvatemalu, Šveici u.c. Bez tam pamazām atsākas produkcijas eksports uz ASV, kaut arī darbs pie pilnvērtīgas atgriešanās izdevīgajā tirgū vēl turpinās. Kā uzsver L.Ptičkins: "Šajā procesā ir ieguldīts milzīgs darbs. Tas, ko paveica darba grupa uzņēmuma galvenās ekonomistes Benitas Imbovicas vadībā, ir milzīgs, strādājot kopā gan ar pārbaudītājiem, gan mūsu partneriem, iztirzājot darbības noteikumus, realizācijas noteikumus ASV."

"Darbs bija tiešām ārkārtīgi liels. Lai šo procesu virzītu un pierādītu mūsu taisnību, uzņēmumā bija iesaistīti ap 100 cilvēku vesela gada garumā, kuri veica šos pienākumus papildu ikdienas darbam. Bija smagi, taču daudz ko no tā arī mācījāmies un ieguvām neatsveramu pieredzi," pieredzētajā dalās B.Imbovica.

No Eiropas Savienības nebaidās

Tā kā Latvija tikko oficiāli piekritusi dalībai Eiropas Savienībā, aktuāls kļuvis jautājums, kāda būs mūsu pilsētas lielākā uzņēmuma nākotne jaunajā situācijā. Kā izrādās – "Liepājas metalurgā" no tā nebaidās, jo uzskata, ka nekas daudz uzņēmuma darbībā nemainīsies.

Kā norādīja B.Imbovica: "Domāju, ka iestāja ES mūs īpaši neskars, jau pirms oficiālās nobalsošanas taču darbojās likumi par ievedmuitām, izvedmuitām, par PVN utt. Ja nu vienīgi var aktualizēties jautājums par kādu kvotu limitēšanu dažiem mūsu izejmateriāliem."

Citādāk "Liepājas metalurgam" kā tēraudražotājam un lielam produkcijas eksportētājam ES nekādiem sarežģījumiem nevajadzētu rasties, uzskata galvenā ekonomiste. Jau no šā gada janvāra uzņēmums strādā bez SEZ statusa un vairs negūst nekādus atvieglojumus nodokļu ziņā, bet apjomi un peļņa nav samazinājušies.

"Protams, ES sadārdzināsies degviela, elektrība, gāze," piekrīt B.Imbovica. "Bet būs tirgus sadalījums citādāks, un cenas attiecīgi arī būs augstākas. Tāpat kā izejmateriāliem Eiropā, būs arī cenu pieaugums mūsu produkcijai. Tā kā tā ir kvalitatīva, laba prece, klientu samazināšanās netiek prognozēta."

Runājot par valūtas svārstībām, kas varētu Latviju sagaidīt, mainot naudas vienības, B.Imbovica norāda, ka tik lielam eskportētājam kā "Liepājas metalurgs" tas nav nekas jauns: "Šī problēma vienmēr ietekmē ražotājus. Piemēram, pērn mums bija kādi 2,5 miljoni latu ieņēmumi no valūtas kursa svārstībām un 1,2 miljoni latu zaudējumi. Tas nozīmē, ka valūtas kursa svārstības mums radīja peļņu uz papīra 1,3 miljoni latu apmērā."

Turklāt "Liepājas metalurga" galvenā ekonomiste uzskata, ka, tieši pārejot uz eiro, šī problēma samazināsies, vismaz Eiropā, kuras lielākajā daļā būs vienota valūta.

No ražošanas procesa viedokļa uzņēmumā tomēr būs nepieciešamas zināmas pārmaiņas, īpaši jomā, kas saistīta ar ekoloģiju. Taču, kā uzsver galvenais inženieris E.Kupšis: "Ir prasības, kas jau labu laiku zināmas visiem uzņēmumiem Latvijā, arī A kategorijas atļauja darbībām ar izmešiem. Mēs pie tā strādājam."

Panākumu ķīla – saliedēts kolektīvs

"Tā nu tas ir," atzīst "Liepājas metalurga" izpilddirektors L.Ptičkins. "Liela, sazarota, tik sarežģītas sfēras kā metālražošana uzņēmuma ikdienā netrūkst problēmu. Ir jādomā par produkcijas noietu, par ražošanas attīstību, jāseko tā brīža situācijai visās jomās. Taču problēmas ir tāpēc, lai tās risinātu. Ik rītu tās ir jaunas, un mēs ar tām tiekam galā."

Metalurgu dienas priekšvakarā, kas sakrīt ar uzņēmuma 121. gadskārtu, izpilddirektors atgādina, ka visu panākumu ķīla ir saliedētais kolektīvs. "Metalurgā ir kolektīvs darbs, tur, kur vienam beidzas darbs, otram sākas, visi ir cits no cita atkarīgi, lai process nepārtrūktu un veiksmīgi turpinātos. Tāpēc mūsu svētkos gribu teikt lielu paldies "Liepājas metalurga" darbiniekiem visās struktūrās. Gribu publiski pateikties par to uzticību, kas šeit jūtama katru dienu visos stāvos, visos posmos, sākot no pārvaldes darbiniekiem un beidzot ar katru ražotni."

To, ka "Liepājas metalurgs" domā par nākotni, apliecina darbinieku izglītošanas programmas, kam tiek atvēlēti uzņēmuma līdzekļi. "Šobrīd pāri par 40 cilvēku papildina savu izglītību dažādos līmeņos daudzās augstskolās gan mūsu valstī, gan aiz tās robežām. Tas nozīmē, ka esam pārliecināti: mums arī turpmāk būs vajadzīgi tēraudkausētāji, velmētāji, ekonomisti un visi pārējie speciālisti."

Tātad uzņēmumā domā par pespektīvu. Lai tā būtu daudzsološa un bagātīga – to Liepājas lielākajam uzņēmumam svētkos neapšaubāmi vēl arī katrs liepājnieks, apzinoties, cik liela nozīme pilsētas dzīvē ir šī rūpniecības flagmaņa veiksmīgai darbībai.