Kurzemes Vārds

22:39 Svētdiena, 31. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Dienas tēma!

Cenas aug ne pa dienām, bet pa stundām!

Daiga Mikuļska, Sarmīte Pelcmane

Kāda sieviete "Kurzemes Vārdam" tikko atnesa rādīt šokolādes konfekšu kasti, ko viņa veikalā bija pirkusi no rīta un kura maksāja 1,53 latus. Bet vakarā, dodoties mājās, viņa iegājusi tajā pašā veikalā, lai iegādātos par labu atzīto našķi vēlreiz, bet še tev – tā pati kaste jau maksāja 1,93 latus. Vai tad tiešām cenas aug ne tikai pa dienām, bet jau pa stundām? – viņa sašutusi jautāja. Neko mierinošu pircējai teikt nevarējām, jo diemžēl tas ir fakts – cenu virpulis mūsu valstī griežas ar vēl nebijušu spēku.

"Kurzemes Vārds" jau ziņoja, ka pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenas Latvijā šā gada janvārī bija pieaugušas par 1,2 procentiem, salīdzinot ar 2003. gada decembri, un par 3,9 procentiem, salīdzinot ar pērnā gada janvāri. Taču cenu augšupeja ar to nav beigusies, tā tikai palielina apjomus, un jau februārī bijām spiesti konstatēt, ka atkal vesela virkne preču un pakalpojumu kļuvuši dārgāki. Un tas vēl nav viss – tiek prognozēts, ka pēc 1.maija šis process turpināsies vēl straujāk. Vai algas turēs līdzi cenām, vai mūsu maciņi to spēs?

Statistika ir nepielūdzama

Jau otro mēnesi Latvijā vērojams straujš cenu pieaugums. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes Cenu statistikas departamenta sniegtā informācija, februārī patēriņa cenas, salīdzinot ar janvāri, augušas par 0,7 procentiem, kas ir lielākais cenu pieaugums februārī kopš 1996. gada. Arī janvārī bija ievērojams cenu kāpums – par 1,2 procentiem, kas bija lielākais kopš 1998. gada.

Lielākais cenu kāpums bijis pārtikai, kas pēdējos divos mēnešos sadārdzinājusies gandrīz par četriem procentiem, un pārtikas produktu cenu kāpums par vairāk nekā pusotru procentu aizvadītajā mēnesī visbūtiskāk ietekmējis vidējo patēriņu cenu līmeni. Krasi pieaugušas piena un piena produktu cenas. Proti, aizvadītajā mēnesī, salīdzinot ar janvāri, šīs cenas kāpušas par vairāk nekā astoņiem procentiem. Jūtami sadārdzinājies cukurs un sviests. Cenas pieaugušas arī liellopu gaļai (par 2,3 procentiem) un maizei (par 1,8 procentiem). Padārdzinājušies arī medikamenti, degviela, ēdināšanas pakalpojumi, kā arī atsevišķi ar mājokļa uzturēšanu saistītie pakalpojumi. Nedaudz pazeminājušās apģērbu, apavu, bezalkoholisko dzērienu un datortehnikas cenas.

Ažiotāža ap ES

Eksperti uzskata, ka inflāciju visvairāk ietekmējis algu palielinājums vairākām, galvenokārt sabiedriskā sektorā strādājošo kategorijām, kā arī cenu pieaugums gāzei, elektroenerģijai un siltumam, bez tam arī eiro kursa kāpums, kas sadārdzina importu no eiro zonas valstīm, un rezultātā – pārtikas cenu kāpums. Sava nozīme pieaugošajai dārdzībai ir arī ažiotāžai ap gaidāmo Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai. Tiek prognozēts, ka cenu kāpums turpināsies arī turpmāk, taču tas nebūs dramatisks. Pēc Latvijas iestāšanās ES sevišķi strauji varētu pieaugt cenas atsevišķiem sadzīves pakalpojumiem – frizieru, zobārstu, tehnisko profesiju strādnieku pakalpojumiem. Tajā pašā laikā cenu kāpumu ierobežos zemais maksātspējīgais pieprasījums.

Vēl viens viedoklis inflācijas skaidrošanas kontekstā ir tāds, ka pēdējā laikā ievērojami samazinājies nelegālās tirdzniecības apjoms. Līdz ar to samazinās nelegālo tirgotāju spiediens, un legālie tirgotāji var atļauties palielināt cenas. Bez tam daudziem uzņēmumiem, kuri grib iekļauties Eiropas tirgos, nepieciešamas investīcijas sanitāro apstākļu uzlabošanai, un tās iespējams iegūt, palielinot produkcijas cenu.

Vai ir pamats satraukumam?

Saistībā ar dzīves apstākļu maiņu, sabiedrības lielākajā daļā šobrīd jūtama pat mērena panika. Dzirdami tādi saukļi kā: "Iepirksim zāles, kamēr vēl varam!", vai atkal "Salabojiet pēdējo zobu, kamēr vēl neesam ES, tad to vairs nevarēsit!" Cik pamatoti ir šie nervozie uzsaukumi, laiks rādīs, bet fakts ir tāds, ka vismaz par zobārstu pakalpojumiem cenas privātārstu sektorā tik tiešām ir dramatiski cēlušās. Bez tam ir pat ģimenes, ka šobrīd intensīvi iepērk miltus, putraimus un konservus, gatavojoties lielajām pārmaiņām pēc iestāšanās ES.

Speciālisti gan mierina, ka cenu straujajam kāpumam nav tik liela saistība ar ES tuvošanos, bet gan no tās neatkarīgi apstākļi – eiro kursa kāpums pret latu, kas izskaidro, kāpēc Igaunijā inflācija ir daudz zemāka un Lietuvā cenas pat krīt — šīs valstis valūtu piesaistījušas tieši eiro. Bez tam liela ietekme uz visu ekonomiku ir dažādu pakalpojumu regulējamo tarifu paaugstināšanai (ūdenim, siltumam, elektroenerģijai), bet degvielas cenas kāpj visā pasaulē un augstāko līmeni sasniegušas kopš Irākas krīzes laikiem pērnā gada sākumā.

Taču eksperti arī mierina: pieaugot investīciju īpatsvaram, kas būs nepieciešams dažādo ES prasību un standartu izpildīšanai, ienākumu augšana var būt lēnāka par IK pieaugumu, taču labums tiks gūts citā — tīrākas vides un drošākas pārtikas — veidā.

Atliek vien pielāgoties

Katra diena mums nes ko jaunu. Sākot ar notikumiem, kas katru no mums skar personiski, un notikumiem, parādībām, kas katra cilvēka dzīvi ietekmē bez viņa paša ziņas. Piemēram, valdības maiņa, inflācija, cenu paaugstināšana. Taču pieredze liecina, ka cilvēks ir izdzīvot un pielāgoties spējīga būtne. Lai arī ne vienmēr šajā pielāgošanās procesā jūtas komfortabli tieši iztikas līdzekļu trūkuma dēļ.

Pensionārs Aleksandrs Jakovļevs dzīvo ar sievu. Bērnu, kas palīdzētu, viņiem nav. A.Jakovļevs: – Vairāk nekā trīsdesmit gadu esmu braucis ar kuģiem jūrā un strādājis smagu darbu. Pirms pensijas vecuma sasniegšanas pēdējos trīs gadus gandrīz nemaz mājās nebiju, jo strādāju ar domu, lai pēc iespējas vairāk sapelnītu pensijai. Galu galā pensiju man aprēķināja 59 latus. Sievai pensija piecdesmit latu, un no šīs naudiņas dzīvojam. Vispirms samaksājam visus komunālos maksājumus par savu vienistabas dzīvokli, jo tā ir goda lieta. Ikmēneša maksājumi ir vairāk nekā 40 latu, un, protams, jūtams tas, ka palielinājusies īres maksa, cena par elektrību. Pārējais paliek ēšanai, zālēm un dažādām citām vajadzībām. Ļoti vajadzētu zobus salabot, bet nesanāk, nekādi nevaram ietaupīt. Tas ir tik smagi, ka jāskaita katra kapeika. Cenas mainās, un stabilitātes laikam vēl ilgi nebūs.

Kredīts un divi bērni

Inita K., strādā privātā uzņēmumā par biroja vadītāju: – Domājot par savas ģimenes budžetu, skaidri zinu, ka dzīvojam izdzīvošanas režīmā. Bet dzīvot gribas, nevis izdzīvot! Situācija būtiski mainījās, kad bankā uz desmit gadiem paņēmām kredītu mājas pirkšanai. Tagad kredīta atmaksa prasa vairāk nekā trešo daļu no mūsu ikmēneša ieņēmumiem, un visu laiku jādomā, ko padarīt, kā vairāk nopelnīt. Jā, var jau teikt, ka bez mājas varēja iztikt, ka tā ir lieka greznība un tā tālāk, bet tas tomēr mūsu īpašums un paliks bērniem. Tad vēl savu situāciju salīdzinu ar to, kā dzīvo tētis, kurš ir atraitnis un mitinās vienistabas dzīvoklī. Divdesmit latu viņš katru mēnesi maksā tikai par apkuri, bet mēs par visu savu māju janvārī, kad bija visaukstāks, par gāzi maksājām tikai 45 latus. Neskatoties uz to, ka ar gāzes apkuri apsildām telpas, sildām ūdeni un ir arī gāzes pavards. Mierinām sevi ar domu, ka tie desmit gadi paies un kredīta summu atdosim. Jācer, ka tā netiks paaugstināta, kā var notikt ar dažādiem citiem maksājumiem.

Īpaši jūtams, ka ar šā gada sākumu ievērojami cēlās pārtikas cenas, un šī starpība ir tā, ko agrāk varējām atļauties tērēt izklaidei, koncerta, teātra apmeklējumiem. Man ir divi bērni un, ja kopā ar vīru visi gribam aiziet uz kādu sarīkojumu, summa veidojas iespaidīga. Jārēķinās vismaz ar desmit latiem.

Man visnesaprotamākais šķiet tas, ka ļoti daudzi cilvēki, it īpaši privātās firmās, strādā vairāk par noteiktajām darba stundām, bet saņem maz, neatbilstoši maz. Trakāk, ja palīdzība vajadzīga jaunam un darbotiesspējīgam cilvēkam, jo viņš nevar dabūt labi apmaksātu darbu. Man nav stabilitātes sajūtas attiecībā par naudas lietām. Ik pēc laika cenas mainās atkal un atkal, un, protams, uz augšu.

Veikalos pērk tikpat, cik pirkuši

Sazinoties ar vairāku veikalu vadītājiem, "Kurzemes Vārds" uzzināja, ka, lai arī cenas atsevišķām pārtikas produktu grupām palielinās, nav būtiski jūtams, ka pircēju veikalos būtu mazāk un viņi iepirktos par mazākām naudas summām. Par to liecina arī garās rindas pie veikalu kasēm kā darba dienās, tā brīvdienās. "Tie, kas ir turīgi, uz cenām īpaši neskatās un iegādājas visu, ko kāro. Vidējais un mazturīgais slānis rēķina vairāk un iegādājas tādus produktus, no kuriem gatavo mājās paši, atsakoties no kulinārijas izstrādājumiem un pusfabrikātiem," zināja teikt kāda lielveikala pārdevēja.

Tirgotāji skaidro, ka pārtikas produktu cenas palielinās tikai tādēļ, ka lielākas kļūst iepirkumu cenas. Cenu paaugstināšana neesot veikalu iniciatīva.

Pašvaldība mēģina palīdzēt

Lai palīdzētu saviem trūcīgākajiem iedzīvotājiem pārdzīvot straujo dzīves padārdzināšanos, Liepājas pašvaldība šobrīd izstrādā jaunus noteikumus pabalstu piešķiršanai. Liepājas domes Sociālajam dienestam uzdots līdz šā gada 1.jūnijam izstrādāt kritērijus Sociālajā dienestā un domes Sociālo lietu komisijā piešķiramajiem pabalstiem, lai varētu sniegt plašāku palīdzību tiem Liepājas iedzīvotājiem, kuru ienākumi ir zemāki par valstī noteikto iztikas minimumu. Arī līdz šim iedzīvotāju sociālā nodrošināšanas jomā ir bijusi soli priekšā citām pašvaldībām, spējot nodrošināt trūcīgajām ģimenēm garantēto iztikas minimumu 21 lata apmērā cilvēkam valsts noteikto 15 un 18 latu vietā, uzsvēra Sociālā dienesta vadītāja Aija Barča. Šogad Sociālo lietu komisija plāno sociālajai palīdzībai maznodrošinātajiem iedzīvotājiem izlietot 55 000 latu, bet Sociālais dienests – 677 000 latu.

Liepājas domes Sociālo lietu komisijā pērn saņemti 4227 iedzīvotāju iesniegumi, informēja komisijas priekšsēdētāja Brigita Dreiže. Visvairāk Sociālo lietu komisijā pēc palīdzības vēršas vientuļie cilvēki – pensionāri un invalīdi, kuru pensija tikai par dažiem latiem pārsniedz Sociālajā dienestā noteiktos kritērijus. Vēl tiek piešķirti pabalsti ūdens skaitītāju uzstādīšanai maznodrošinātajiem, bezdarbniekiem ar maziem bērniem, kā arī neparedzēti pabalsti tuvinieku bēru izdevumu segšanai.

Panikai nav pamata

Hipotēku bankas Kurzemes reģiona vadītāja Jura Spāģa viedoklis: – Ir atsevišķas preču kategorijas, kurām cenas, sākot no šā gada janvāra, palielinājušās. Manuprāt, to dara atsevišķu nozaru uzņēmēji, gaidot pievienošanos Eiropas Savienībai. Šobrīd tas paaugstina inflācijas procentu, kas šobrīd Latvijā lielākais pēdējā gada laikā. Paaugstinājušās arī resursu cenas, t.i. gāze, degviela, elektroenerģija, taču tās nav paaugstinājušās tik ļoti, cik šobrīd jau palielinājušās cenas pārtikai.

Cik zinu, pamazām samaksa par pakalpojumiem palielinās apkalpojošajā sfērā, piemēram, frizētavās, kur klientus pamazām pieradina pie pārmaiņām. Šis process turpināsies, jo visu laiku Eiropā bijis tā, ka meistaru roku darbs, pakalpojumi tiek novērtēti ar atbilstošu cenu. Man, braukājot pa Eiropu un salīdzinot virkni dažādu cenu, jāsecina, ka ir preces, kas nebūt nav dārgākas kā šobrīd pie mums. Uz tā pamata vien, ka esam iestājušies Eiropas Savienībā, cenai vēl nevajadzētu augt. Prognozēju, ka jūtami palielināsies maksas pakalpojumu sfērā un par energoresursiem.

Īpašumi, īpašumi

J.Spāģis: – Uzskatu, ka cenas nekustamajam īpašumam diezgan sakāpinātas un varētu būt sasniegts pat kulminācijas punkts. Liela daļa īpašumu, kas nopirkti ar domu pēc laika pārdot dārgāk, tagad atrodas iesaldētā stadijā, jo šobrīd nav īpaši labvēlīgi tirgus apstākļi. Pārdevējiem atliek tikai turpināt turēt savus īpašumus un cerēt, ka pārmaiņas kādu brīdi būs viņiem labvēlīgas. Salīdzinot situāciju pie mums un Viduseiropas valstīs, cenas vidusmēra īpašumiem nemaz tik ievērojami neatšķiras. Protams, cita lieta ekskluzīvie īpašumi. Nu jau arī Latvijā dzīvojamās mājas būvniecības izmaksas ir tādas kā vidēji Eiropā, un neredzu būtiskus iemeslus, lai šajā jomā vēl notiktu sadārdzināšanās. Nevaru pateikt, cik tālu šobrīd ticis likumprojekts par PVN pievienošanu darījumiem ar zemes un nekustamo īpašumu. Bet, ja tas tiks realizēts, šajā jomā sadārdzināšanās būs.

Pozitīvas pārmaiņas var sagaidīt potenciālie kredīta ņēmēji, jo tagad Eiropā kredītresursu cenas nedaudz lētākas nekā pie mums. Atbalstu Latvijas ekonomikai dos Eiropas strukturālie fondi, kas varētu īstenoties investīciju ieguldīšanā uzņēmumos, taču jau tagad tirgus visai piesātināts, ir darba spēka pārpalikums un daudzu jaunu uzņēmumu atvēršanu būtu naivi prognozēt. Konkurence darbaspēka jomā būs nopietna.

Jāgaida jauni nodokļi

– Aizvadīto gadu laikā Latvijā tirgus ekonomika attīstījās pietiekami strauji, un acīm redzami pieauga arī dzīves līmenis. Šī dinamika saglabāsies, bet, manuprāt, visātrāk redzamais vizuālais efekts no iestāšanās Eiropas Savienībā būs infrastruktūras uzlabošanās, – ceļi, apkārtējā vide. Kāds būs mūsu dzīves līmenis, vērtējot pēc izpeļņas? Noteikti ne tik straujš un ar inflāciju jārēķinās. Lai nodrošinātu pensionārus un maznodrošinātos, vajadzīgi līdzekļi valsts budžetā. Eiropa mums tos nedos, un jārēķinās tikai ar pašu nodokļiem. Tie savukārt tiek ņemti no uzņēmējiem. Varētu būt jauni nodokļi, nodevas, arī akcīzes nodoklis. Eiropā šobrīd aktuāls dabas resursu nodoklis, kas pie mums līdz šim vēl nav tik apgūts, bet būs tas jādara... Plus mūsu uzņēmējiem jārēķinās ar jaunajiem konkurentiem no Eiropas. Vēl svarīgi – mēs kā pircēji atbalstīsim savus ražotājus un viņu produkciju vai ne.