Kurzemes Vārds

03:48 Otrdiena, 2. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Marta veiksmju pali un misēkļu straumes

Edgars Lūsēns

Lai arī cik notikumiem bagāti vai norisēm skopi būtu janvāris un februāris, marts Liepājai tradicionāli piegādā bagātīgu aktualitāšu ražu, un sūrākais uzdevums, to izvētījot, bijis nevis atlasīt graudus no pelavām, bet gan atlasīt no lielākiem graudiem pavisam lielos.

Jo, lai cik bieži Latvijā mainītos valdības, katru mēnesi šis process tomēr akurāt nenotiek, un pēdējā laikā mūspusē valdības maiņas tiek vērtētas no lokālām pozīcijām, kas šoreiz teorētiski rādās itin cerīgas. Abi Liepājas skartie brāļi ministri vismaz pilsētas dzimšanas dienas svinībās neizskatījās, ka būtu savu dzimto pusi aizmirsuši, un arī Ministru prezidents no simboliskās vēju pilsētas pilsoņa pases neatteicās, kas liecina, ka sadarbība varētu būt cerīga, ja vien šo vārdu vispār var attiecināt uz mazākuma valdību.

Ja reiz par minēto pilsētas dzimšanas dienu, kas nu jau vairākus gadus Liepājā ir viena no galvenajām marta asociācijām, tad jāteic, ka no parādes puses svētki šķita vairāk nekā pārliecinoši. Jaunas atzinības "Goda liepājnieks" iedibināšana un titula "Gada liepājnieks" restaurēšana kopā ar seriāla "Liepājas blūzs" pirmizrādēm Liepājā un Rīgā lika šo rindu autoram padomāt, kura pilsēta vēl ar šādu vērienu ik gadus atceras savas dzimšanas dienas, un Latvijas mērogā neviens līdzvērtīgs analogs tā arī neuzausa. Tomēr gribu vērst uzmanību, ka uz šā sabiedrības krējumgala lustēšanās fona tautas balss visnotaļ skaļi paģērēja savu kliņģera daļu, un, lai gan marta vidus pēc meteoroloģiskiem apstākļiem nav pats pateicīgākais laiks vērienīgu sarīkojumu organizēšanai, tomēr šī ir nianse, par kuru, šķiet, vajadzētu padomāt nākamgad pilsētas apaļāka skaitļa godināšanas reizē.

Atšķirīgāk nekā citus gadus šoreiz tika vērtēts viens no Liepājas lepnumiem – Pianisma zvaigžņu festivāls. Šoreiz kopā ar slavinātāju kori ieskanējās arī pa kritikas tonim. Imantam Resnim lojālie spēki šos akordus saistīja ar slēptu konkurenci, kāda izvēršoties starp Liepāju un Rīgu iespējamās koncertzāles potenciālās būvniecības sakarībā, tomēr, manuprāt, sazvērestības teoriju šifrēšana nav pati lietderīgākā nodarbošanās, jo ikviens festivāls taču ir muzikologu darba lauks. Jebkurā gadījumā festivāla organizatori pelnījuši labu vārdu par vēlmi mukt no rutīnas, mēģinot piešķirt sarīkojumu ciklam dažādus jaunus vaibstus. Tālākais jau ir variācijas. Man, piemēram, šķiet, ka festivāls tikai iegūtu, ja kādā no savām niansēm pakāptos vienu pakāpienu zemāk par augsto mākslu un paspertu soli tuvāk vienkāršajam klausītājam, un šeit nekādi nevaru atbrīvoties no asociācijas ar Dziesmu svētkiem, kas viņvasar bija tikai ieguvēji, atļaujoties starp tradicionālajām vērtībām ievirzīt jauniešu koncertu.

Diemžēl marts bija piesātināts ne jau tikai pārdomām, kā labāk atpūsties vai baudīt mākslas. Liepājas lokālajā mērogā būtiskākais notikums bija jezga ap maksātnespējas procesa administratora nomaiņu akciju sabiedrībā "Liepājas siltums", kur no šā posteņa aizejošās amatpersonas attiecības ar pilsētas pašvaldību bija kritiskākas par kaķa sadzīvošanu ar suni. Iznākumā pilsēta dzīvoja gandrīz vai kā uz pulvera mucas, kur par dzirksteli gādāja dažādi draudi. Grūti prognozēt, kā risināsies pašvaldības attiecības ar jauniecelto ierēdni, lai gan gribas domāt, ka sliktāk, kā bijis, taču vienkārši nevarētu būt.

Tikmēr ikdienas skaudrākā liepājnieku sāpe martā bija eirošoka garaiņi. Un, ja attiecībā uz sāls izpirkšanu šis process vairāk balstās uz to, cik dzīvotspējīgas katram indivīdam atsevišķi ir atmiņas par deficītu un ticību baumām, tad cenu paaugstinājumu taustāmi sajuta liepājnieku vairākums. Bēdīgākais šajā norisē ir tas, ka nav pārliecības, kur tad ir šā procesa griesti un kādi tie īsti ir, taču varen jau nu kārotos, lai pamalē vīdošais pavasaris tomēr nepārvērstos par kreņķu biezputru.

5 mūspuses aktuālākās marta norises laikraksta "Kurzemes Vārds'' versijā

\ Pirmo reizi tiek godināts pilsētas Goda liepājnieks, par kuru kļūst leģendārais matemātiķis Jānis Mencis.

\ Kaislības ap skandalozās maksātnespējīgās akciju sabiedrības "Liepājas siltums" amatpersonu iecelšanu.

\ Mūspusē daļa sabiedrības iesaistās eirošoka baudīšanā, intensīvi izpērkot sāli.

\ Liepājas skartie brāļi Radzēviči kļūst par šomēnes apstiprinātās Emša valdības ministriem.

\ Pilsētas 379.dzimšanas diena tiek sagaidīta ar seriāla "Liepājas blūzs" pirmizrādi.