Kurzemes Vārds

04:25 Piektdiena, 29. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Kultūra

Kurzemnieces, liepājnieces gleznas Rīgas dievnamā

Indra Imbovica

Rīgā, Svētā Pētera baznīcā, atklāta mūsu mākslinieces SKAIDRĪTES ELKSNĪTES piemiņas izstāde. Tajā eksponētas 59 gleznas: Kurzemes mazo pilsētu ainavas, muzikālais cikls un arī figurālie darbi, portreti. Skaidrītes Elksnītes vietu Latvijas mākslas kopainā raksturo mākslas zinātnieces Ingrīdas Burānes vārdi: "Viņa bija un mākslā joprojām ir vertikalitātes personība. Gan savu gleznu sižetos, to risinājumā, gan iekšējā uzstādījumā, principos. Garīgumā. Vertikalitāte ir Ticības zīme, Ticības apliecinājums."

Māksliniece Skaidrīte Elksnīte dzimusi 1929.gada 5.martā Ventspilī un visai negaidīti mūžībā aizgāja pirms pāris gadiem – 2002.gada 23.aprīlī. Tātad šogad māksliniecei apritētu 75 gadu jubileja. Skaidrīte Elksnīte ilgus gadus strādāja Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā un kopš deviņdesmito gadu vidus – Pedagoģijas akadēmijā. Māksliniece bija autoritāte gan savu daudzo audzēkņu, gan kolēģu starpā, un viņas aiziešanu bija grūti pieņemt un apjaust visiem. Elksnītes radošais mantojums ir liels, un Liepājā vienu pēc otras – pērn rudenī un šogad februārī, Skaidrītes dienā – atklāja piemiņas izstādes galerijā "Rožu laukums", ar kuras vadītāju Ilvu Luteri gleznotājai bija sirsnīga un cieša sadarbība. Ne velti izskanēja doma, ka tagad Liepājas mākslas izstāžu dzīvē pietrūkst Skaidrītes krāsu, jo viņa bija izcila koloriste.

Kā atzina paši mākslinieces Liepājas draugi un kolēģi, kā arī galvaspilsētas vērtētāji, Skaidrītes Elksnītes gleznas ar viņai raksturīgajām kurzemnieciskajām krāsām un tematiku necerēti dabiski iekļāvās Sv.Pētera baznīcas augstajās velvēs un plašumā. Kopš jaunības Elksnītei tuvs bija franču mākslinieks Pols Sezāns, bet līdz mūža galam viņai autoritāte bija un palika latviešu vecmeistars un Elksnītes skolotājs Mākslas akadēmijā, profesors Konrāds Ubāns.

Mākslinieces piemiņas izstādes atklāšanā bija ieradies negaidīti kupls ļaužu pulks, kurā netrūka nopietnu mākslas kritiķu, pazīstamu Rīgas mākslinieku, garīdzniecības pārstāvju un grupa Liepājas kolēģu. Ekspozīcijā bija savākti un atlasīti darbi gan no Elksnītes personiskās kolekcijas, gan no Latvijas muzeju krājumiem, Mākslas fonda un privātīpašumiem. Šo milzīgo darbu paveikusi mākslinieces māsīca un mantiniece Aina Audze, bet personālizstāde tika atklāta ar Liepājas domes, Kultūrkapitāla fonda un Sv.Pētera baznīcas pārvaldes atbalstu.

Izstādē Skaidrītes Elksnītes glezniecību pārstāv vairākas viņas iecienītas tēmas: Kurzemes mazpilsētas, dievnami, mūzika (pati māksliniece spēlēja klavieres, bieži apmeklēja simfoniskos koncertus un bija Liepājas starptautiskā Pianisma zvaigžņu festivāla neiztrūkstoša klausītāja), baloži, zirgi, čigāni jeb romi, īpaši pēdējā laikā daudz gleznotie portreti – gan sabiedrībā pazīstamas personības, gan pašai tuvie cilvēki.

Katra no šīm tēmām tieši pēdējos viņas dzīves gados parādījās personālizstādēs Rīgā, Ventspilī, Talsos, Kuldīgā, Liepājā u.c. Pirms trīs gadiem Ventspilī māksliniece rādīja savas čigānu gleznas, kas atklāja viņas dziļās simpātijas pret šo muzikālo ceļotājtautu. Tēlniekam, kādreizējam Liepājas muzeja direktoram Imantam Lukažam, Pēterbaznīcā apskatot Skaidrītes gleznotos romus, radās doma sarīkot vienas dienas akciju un tikšanos ar čigāniem Sabilē, uzaicinot gleznu modeļus un talantīgo čigānzēnu, bērnu Eirovīzijas zvaigznīti Dzintaru Čīču.

Skaidrīte Elksnīte bija ticīgs cilvēks, bet ne aktīva baznīcā gājēja. Mākslinieces Kurzemes mazpilsētu ainavas nav iedomājamas bez dievnama. Pirms dažiem gadiem uz "Kurzemes Vārda" jautājumu, kādu vietu viņas glezniecībā ieņem baznīca un ko kopējā cilvēka vērtību izpratnē tā nozīmē, Skaidrīte atbildēja: "Baznīca ir vertikāle, garīgums. Ja kādā pagastā nav baznīcas, tad tur nav nekā. Es daudz braukāju pa Latviju, vai tā Kurzeme, vai Vidzeme, vai Latgale – visur ceļš ved uz baznīcu. Talsos, Tukumā, Cēsīs – visur paceļas baznīcu torņi. Kad, piemēram, tuvojos Vecpiebalgai, sirds pilnīgi trīc. Nu, pasakaini."

Šos mākslinieces sirdspukstus tagad var joprojām sajust pat zem Svētā Pētera baznīcas augstajām velvēm. To sajuta daudzi, arī mācītājs Guntis Dišlers: "Šie mākslinieces dievnami nav apgaismoti no ārpuses. Saule un siltums ir tajos iekšā, un šis mirdzums sāk starot uz āru. Te ir kustība, gaisma un uguns." Skaidrītes Elksnītes Liepājas kolēģis Aldis Kļaviņš gleznotājas personību un veikumu mākslā mūža garumā salīdzināja ar Annas Brigaderes vārdiem: "Dievs. Daba. Darbs." Savukārt mākslinieces kādreizējais kursabiedrs Mākslas akadēmijā Juris Ģērmanis raksturoja Elksnīti kā savas zemes patrioti, patiesi latvisku gleznotāju, kura mākslā orientējās uz pasaules vērtībām un kurai nepiemita nereti latviešiem raksturīgā pazemība, jo viņa apzinājās savu vērtību.

Svētā Petera baznīcā savās domās par Skaidrītes mākslu un personību dalījās daudzi rīdzinieki un arī liepājnieki, tostarp mākslinieces labs draugs dzejnieks Olafs Gūtmanis, nolasot speciāli viņai veltītu dzejoli, arī Dzidra Šmite u.c. Sirsnīgus vārdus savai skolotājai veltīja māksliniece Liene Bernāte, kura ir dziļi izpētījusi Skaidrītes Elksnītes mākslu, personību un uzrakstījusi lielisku maģistra darbu. To savulaik atzinīgi novērtēja arī pati māksliniece, un šis maģistra darbs patlaban ir vienīgais šāds nopietnāks pētījums par viņas glezniecību, bet citi vēl ir priekšā.

Paredzēts, ka aprīlī Rīgā, Reiterna namā, atklās arī Skaidrītes Elksnītes pasteļu izstādi.