Kurzemes Vārds

03:53 Piektdiena, 29. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Cik gudrs un prestižs ir mednieka draugs?

Pēteris Jaunzems

Netālu no Rīgas Latvijas Mednieku kinoloģiskā apvienība sarīkoja ziemas laiku šķirnes medību suņu izstādi. Teicamus rezultātus tur uzrādīja medzenieka, zemnieku saimniecības "Akmentiņi" īpašnieka Haralda Šulca četrus gadus vecā kucīte Rega un kalvenieka Elmāra Vallesa suns Romis. Sacensības suņu ringos un gūtie panākumi raisījuši entuziastos pārdomas par to, ka šajā jomā turpmāk ir nepieciešams piestrādāt daudz rūpīgāk.

Tā nav izrādīšanās

"To darīt mūs mudina arī prestiža jautājums," ir pārliecināts Haralds Šulcs. Tagad viņš uzņēmies pildīt Latvijas Mednieku kinoloģiskās apvienības kuratora pienākumus Lejaskurzemē. Līdz šim medību suņu izvēles un audzēšanas jomā viss noticis, tā sacīt, pašdarbības līmenī. Daži mednieki aizņemtības dēļ neesot nokārtojuši pat savam mīlulim nepieciešamos ciltsrakstus. Tomēr nākotnē domāts situāciju labot. To darīt liek ne tikai izmaiņas, kas ieviestas "Medību likumā", bet arī iestāšanās fakts Eiropas Savienībā. "Tā nebūs izrādīšanās. Mums ir jāpacenšas kaut vai tāpēc, lai spētu konkurēt un sadarboties ar kolēģiem no Rietumvalstīm," sacīja Regas saimnieks. Jāņem vērā arī fakts, ka interesi par medību suņiem izrāda mūsu kaimiņvalstīs. Kaut gan, risinot šīs problēmas, nevarot, protams, nerēķināties arī ar mednieku iespējām un maciņa biezumu.

Lai lasītāji saprot Haraldu Šulcu pareizi. Viņam neesot nekādu aizspriedumu pret krancīšiem. Labi apmācīti, tie spēj būt uzticami palīgi medniekam un dažkārt patiešām paveic mežā brīnumu lietas. Arī pats medzenieks ilgus gadus izmantojis šādu bezsugas suni. Tomēr kopš brīža, kad iegādājies Krievu-Eiropas laikas sugas palīgu, sapratis, cik tomēr būtiska ir atšķirība starp jaukteni un tīrasiņu šķirnes lolojumu. Tēlaini izsakoties, Haralds bezšķirnes suņus pielīdzināja asinskārajiem malumedniekiem. Viņaprāt, arī viens otrs no tiem esot iemanījies šaut veiklāk par profesionāļiem, taču tāpēc vien tiem tūlīt nepiedosim pastrādātās nelikumības.

Laikas, žiglie takši un spaneļi

Piemīlīgā un augumā nelielā Rega pirms četriem gadiem atvesta uz "Akmentiņiem" no Baltkrievijā populārās Borisjonokas audzētavas. Četros gados, pārī ar ļoti saderīgo Kalvenes Romi, tā esot devusi jau desmit pēcnācēju. Tomēr noticis tā, ka lielākā daļa tīrasiņu kucēnu aizceļojusi uz Latgali, kur atradusi mājvietu Krāslavas, Daugavpils, Preiļu un Madonas rajonā, jo mūsu pusē mednieki nav izteikuši pēc tiem vēlēšanos. Tikai viens no Regas dēliem palicis Lejaskurzemē. Tā saimnieks ir Vērgales mežsargs Artūrs Brikmanis, kurš arī esot uzfanojies šajā lietā un jūtoties gandarīts par savu izvēli. Arī viņa izaudzētais Reksis jau ticis pie vairākām medaļām. Tomēr Artūra kolēģis Egils Lapinskis no Pāvilostas priekšroku devis takšiem. Viņa īpašumā ir varen kustīgie Teris un Topsis, kas uzkrājuši jau arī labu medību pieredzi. Bet firmas "Hidrolats" direktors Ainis Pujēns medībās doties atzīstot par lielisku savu spanielu.

Haralds pastāstīja, ka medību suņu audzēšana nav viņa bizness, bet gan tikai aizraušanās, jo saskatot šajā vaļaspriekā arī lielu jēgu. Par vienu divus mēnešus vecu tīrasiņu laikas kucīti viņš nopelnot 60 latu, bet par suni – 70. Zināmā mērā tas palīdzot segt ar šķirnes suņa turēšanu saistītos izdevumus. Izstāde Rīgas pievārtē, kur piedalījušies mednieki ar saviem mīluļiem no visas Latvijas, parādījusi, ko spēj paveikt tīrasiņu suņi. Tā lielā mērā uzmundrinājusi arī suņu īpašniekus, viešot pārliecību par izvēles pareizību. Vispirms jau viņu mīluļiem nācies pierādīt savas spējas tā dēvētajā lauku pārbaudē, kas izpaudusies tā, ka veicīgajām laikām trīs līdz 4 hektārus lielā aplokā vajadzējis atrast un apriet mežacūkas. Īpaša ekspertu komisija tad nosacījusi, cik mednieka palīgs ir neatlaidīgs, drošs un mērķtiecīgs, kāds ir tā balss tonis, cik veiksmīgi tiek apliecinātas darba īpašības.

Nākamreiz gaida tikšanās ar lāci

Atsevišķos aplokos sacentušās Krievu-Eiropas laikas, kā arī Rietumsibīrijas, Austrumsibīrijas un somu laiku sugu suņi. Haralds piebilda, ka citu medību suņu sugu sacensības tiekot rīkotas vasarā, taču laikas tajā laikā izskatoties neglītas un noplukušas, jo metot vilnu, tāpēc tām spēkošanās notiek, medību sezonai beidzoties. Otrajā sacensību posmā vērtēts mednieku palīgu eksterjers, sakodiena īpašības, acu krāsa, ausu forma un garums, kā arī citas pazīmes. Latvijas laiku čempionātam beidzoties, Mednieku kinoloģiskās apvienības vadītājs Mintauts Kalniņš apsolījis, ka uz nākamajām sacensībām atvedīs īstu lāci, lai sunīši varētu izmēģināt savu uzdrīkstēšanos, lencot un aprejot to.

"Ir dūšīgi jātrenējas, ja grib sasniegt labus rezultātus," teica Haralds. "Medību suņiem ir jāprot ne tikai sameklēt un dzīt meža dzīvniekus, tie nedrīkst izbīties no šāviena trokšņa, bet dažu sugu pārstāvjiem jāprot cīnīties ar pretinieku pat bebru un lapsu alās. Viņš pastāstīja, ka izstādē šopavasar nav piedalījušies četri medību suņi, kas pērn guva labus panākumus. Tie gājuši bojā nupat aizvadītajā medību sezonā. Izrādās, ka suņus aizstāvoties nogalinājuši aļņi. Šie augumā prāvākie mūsu mežu iemītnieki ar priekškāju sperot aši un negaidīti, izšaujot to uz priekšu gluži kā bultu no loka.