Kurzemes Vārds

13:47 Pirmdiena, 14. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Lieldienas manī un tevī

Līvija Leine

Lieldienu laiks. Dienas, ko katrs no mums uztver citādi. Daži tikai kā jaukas papildu brīvdienas, kas piešķirtas pavasara pusē, kurās var atpūsties, ieraduma vai nez kādas īsti nesaprotamas tradīcijas pēc nokrāsot kādu olu, varbūt, ja gadās, pašūpoties, bet vispirms – atpūsties. Kāda nu katram rocība atļauj un kādas vēlmes šajās dienās rodas. Liela daļa, protams, ļaujas merkantiliem jampadračiem, tā gūdami saujiņu cilvēciska prieka.

Tie, kam Lieldienu izpratne ir dziļāka, tās svin atbilstoši savai pārliecībai. Vieni – kā mūsu sensenči to darījuši, proti, kā dabas atdzimšanas svētkus, Lieldienu rituālus piepildot ar apzinātu jēgu. Citi – pieminot un sevī pārdzīvojot tos notikumus, kas pirms vairāk nekā diviem gadu tūkstošiem notika tālajā jūdu zemē. Salīdzinot tos ar savu dzīvi, savu sirdsapziņu. Ar visu, kas notiek apkārt. Un svin šos svētkus kā tā ceļa apliecinājumu, kas ļauj tikt pāri nāves aizai. Ticēdami, ka šo ceļu viņiem pavēris Jēzus Kristus, pats mirdams krusta nāvē.

Pēdējās dienās pasauli satricinājusi amerikāņu aktiera un režisora Mela Gibsona jaunā filma "Kristus ciešanas". Filma nežēlīgā skarbumā runā par Jēzus Kristus dzīves pēdējām divpadsmit stundām. Kopš vakardienas to izrāda arī Liepājas kinoteātris "Balle". Kā to uztvert? Tikai kā hiperšausmu gabalu, kas domāts naudas pelnīšanai? Varbūt kā mēģinājumu šodienas sabiedrībai atgādināt: toreiz bija? Ja var ticēt reklamētājiem, filmā attēlotā patiesīgumu esot akceptējis pats Romas katoļu pāvests Jānis Pāvils II.

Kā uztvert to, kas notika toreiz? Kā Izraēlas okupantu romiešu nevēlēšanos iegūt spēcīgu politiķi, kas var vadīt atbrīvošanās kustību? Lai arī pats Jēzus apgalvoja, ka viņa valstība nav no šās pasaules, Pilāts liek pie krusta piestiprināt uzrakstu "Jēzus Nācarietis, jūdu ķēniņš". Profesors Visvaldis Varnesis Klīve atgādina, ka to, ka Dieva valstība nav no šās pasaules, tas ir, tā nav jaunas politiskas valdības nodibināšana, nav sapratuši pat daži no viņa sekotājiem, nerunājot nemaz par tiem jūdaisma sludinātājiem, kuri viņā saskatīja bīstamu sāncensi.

Kā to tālo dienu gaismā vērtēt to, kas notiek tagad – mūsu mājās, mūsu darbavietās, sabiedrībā, Liepājā, Latvijā, pasaulē? Cik dziļi Lieldienas ir mūsos? Un kā cilvēkos ir vairāk? Mīlestības, spējas ticēt gaišajam, labajam, svētajam? Vai varbūt vēlmes otru sist krustā, mocīt? Pat īsti neizpētot, vai nodarījums patiešām atbilst patiesībai. Un, ja to nenodarām paši, tad nav par daudz to reižu, kad neliešus atbalstām vai nu ar vārdiem, vai neiejaucoties, ļaujot pārestībai notikt. Cik pamatota mūsos ir pārliecība, ka esam tiesīgi to darīt?

Piemēri?

Vai tas, ko valstī šodien ar pensiju sistēmu nodara vecajiem ļaudīm, nav krustā sišana? Par ko? Par to, ka viņi nespēj būt jauni? Kā vērtēt to, ka medicīnas iestādes praktiski nav pieejamas bez naudas vai pazīšanās? Arī tad, kad naktī klausies tuva cilvēka sirdspukstos, domādams, vai viņš sagaidīs rindu uz pieņemšanu pēc pusgada. Vai krustā sišana nav tas, ka daudzi cilvēki vairs nevar samaksāt par dzīvošanu normālā dzīvoklī? Un uzņēmēju visatļautība pret darbiniekiem? Alga par mazu, gribi sociālās garantijas? Re, tur ir durvis! Un pasaulē? Mēs varam tikai nojaust, kas īstenībā notiek Irākā. Tāpat, kā to, kas tajā pašā Izraēlā, kurā reiz piedzima Dieva dēls, lai mācītu citam citu mīlēt, paļāvību un uzticību Dievam.

Ir cilvēki, ka saka, ka Lieldienas ir viņu gaišākie svētki, kad sirds izgavilē prieku par Jēzus Kristus augšāmcelšanos, par apsolījumu mūžīgai dzīvei, ticēdami, ka Dievs savā žēlastībā viņus izglābs. Tie ir laimīgi cilvēki.

Lai arī tas jau reiz šajā laikrakstā sacīts, atkal gribu atgādināt domu, ko reiz intervijā pirms kādām Lieldienām pauda Svētās Annas draudzes mācītājs Jānis Bitāns: iedomājieties, ka Jēzu Kristu ved sist krustā pa Liepājas ielām. Ko jūs darītu? Būtu starp romiešu kareivjiem? Starp tiem, kas met ar akmeņiem? Notiekošo vērotu, slēpušies aiz savas mājas aizkariem?

Bet varbūt mūsos vairāk ir ticības, cerības, mīlestības? Lai tā būtu! Priecīgas Lieldienas!