Kurzemes Vārds

12:02 Ceturtdiena, 2. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Ar varu neviens mīļš nav kļuvis

Pēteris Jaunzems

Tuvojoties iestājai Eiropas Savienībā, redakcijai aizvien biežāk nākas uzklausīt ar zemes lietām saistītas iedzīvotāju sūdzības. Tas liecina ne tikai par to, ka pamazām sarosās un attīstās pašmāju tirgus, bet arī par ārzemnieku aizvien pieaugošajiem centieniem iegādāties Latvijā auglīgas, ar ķīmiju nesagandētas un tādēļ ļoti iekārojamas zemes platības, kamēr tās vēl iespējams no pašreizējiem īpašniekiem par lētu naudu nopirkt. Turklāt, lai tas notiktu, darbā tiek laisti visrafinētākie paņēmieni. Kaut gan pastāvošā likumdošana piedāvā dažādas iespējas, pie vislabākās gribas ne vienmēr lietā liktos gājienus ir iespējams nosaukt par godīgiem. Tāpēc brīžiem rodas baiss iespaids, ka mūsu valstī zemi īpašniekam ir iespējams pat atņemt ar varu.

Notiek zemes īpašnieku apvārdošana

Aprīļa vidū, kad zemkopji stājās pie sējas darbiem, iznāca paciemoties Durbes novadā. Tur satraukumu par kāda vietēja zemes uzpircēja enerģisko darbību pauda zemnieku saimniecības "Bunči" īpašniece un novada deputāte Iveta Ansone. Viņa bija pārsteigta, ka šī cilvēka rīcībā ir nonākuši gan iedzīvotāju telefonu numuri, gan zemes kartes, gan cita nepieciešamā informācija, ko turpretī zemniekam iegūt esot pilnīgi neiespējami. Durbeniekiem turklāt kļuvis zināms, ka uzpircējs patiesībā darbojoties vācu baronu pēcteča interesēs, kurš finansējot pirkšanu. "Vai paliks maz tuvākajā nākotnē vietējiem lauksaimniekiem zeme, uz kuras strādāt," bažījās zemniece, pastāstot, ka daudzi apkārtnes augkopji ražošanas nostiprināšanas interesēs nomājot zemes platības no tādiem zemes īpašniekiem, kas paši ar lauksaimniecisko ražošanu nenodarbojas un rocības vai prāvās gadu nastas dēļ neplāno to darīt. Tomēr, ja nu īpašniekiem kāds neatlaidīgi piesolīs kārdinošu naudas summiņu, var gadīties, ka, pienācīgi apvārdoti, jo īpaši gados vecie cilvēki no saviem līdzšinējiem līgumiem atsakās un nolemj zemi pārdot. Tas nozīmē, ka arī tie mūsu zemnieki, kuriem, ar lielu piepūli un spītējot zemajām iepirkuma cenām, aizvadītajos gados tomēr ir izdevies kaut cik atsperties, tieši tagad, kad sāk pavērties labākas izredzes realizēt izaudzēto, pat mūsu spēcīgākie zemes apsaimniekotāji var pazaudēt pamatu zem kājām.

Ar notiekošo Latvijas zemes tirgū bija gaužām neapmierināts arī dižzemnieks un deputāts Ēriks Putra, kurš nupat vairs pat nezinot, kādus vārdus izvēlēties, lai zemes īpašniekiem iestāstītu, ka tieši šobrīd ar pārdošanu nevajadzētu steigties, jo tās cenas strauji vēl celsies.

Zemi spiež pārdot, griežoties tiesā

Durbes lauksaimnieku sacīto atcerēties un vēlreiz rūpīgi izanalizēt lika Liepājas metalurga Andra Lindes problēmas. Arī viņš ir zemes īpašnieks, kuram pieder 17 hektāri platību Kalvenes pagasta "Krusātos". 15 no tiem jau 1999.gada 2.aprīlī, noslēdzot attiecīgu līgumu uz desmit gadiem, viņš iznomājis dāņu kopuzņēmumam SIA "Dan Lat Agro", vienojoties, ka nomas maksu nomnieks maksā iznomātajam divreiz gadā vienlīdzīgās daļās un tā tiek nokārtota ne vēlāk kā līdz 1.maijam un 1.novembrim. Divpusējā līgumā pārdomas rosina fakts, ka šī maksa ir noteikta kviešu tonnās, ko ikreiz pārrēķina naudā, ņemot vērā kviešu iepirkuma cenas, kādas tās ir attiecīgā gada 1.oktobrī Liepājā. To pašu var teikt par nosacījumiem, kas paredz meža komerciālas izmantošanas peļņas sadali, īpašniekam atvēlot tikai 15 procentu no tās.

Taču ne par cenām, peļņu un samaksas lielumiem šoreiz ir runa. Andris Linde pastāstīja, ka iznomāto zemi tagad tiekot piespiests pārdot SIA "Dan Lat Agro". Tiesa esot uzdevusi Andrim Lindem noslēgt strīdus pirkuma līgumu. Tāds ir Liepājas tiesas spriedums, ko, izskatot civillietu 2.martā, Latvijas Republikas vārdā pieņēmusi tiesnese Maija Jansone. Kaut gan īpašniekam nekad pat sapņos neesot rādījies zemi kādam pārdot un arī šobrīd viņš to nevēlas, spriedumā tomēr melns uz balta ir ierakstīts teikums, ka Andris Linde "principā piekritis to darīt", taču pieprasot no agrofirmas nesamērīgi lielu samaksu, turpretī sabiedrība ar ierobežotu atbildību un ārzemju investīcijām to piedāvā īpašniekam izpirkt par zemes kadastrālo vērtību.

Spriedumā norādīts, ka zemes īpašniekam ir pienākums savu zemi agrofirmai pārdot, jo viņš, rau, savulaik pats ar savu roku parakstījis tādu nomas līgumu, kura 13.punktā ir sacīts, ka "pēc īpašuma tiesību uz īpašumu nostiprināšanas Zemesgrāmatu nodaļā, nomniekam ir tiesības pirkt nomas objektu sastādošās zemes un meža platības par attiecīgā īpašuma kadastrālo vērtību (zemei apmēram 150 lati par hektāru, mežam pēc tā vērtības)".

Divdomīgi tulkojamie līgumi

Zemes likumīgais saimnieks Andris Linde gan tādam līguma 13.punkta traktējumam nepiekrīt. Viņš uzskata, ka savas īpašuma tiesības ir nostiprinājis, ierakstot zemi zemesgrāmatā jau divus gadus pirms zemes iznomāšanas dāņu kopuzņēmumam. Tāpēc nomas līguma 13.punktā runa nebūt nav par viņu, bet gan par nomniekiem, kuriem tā paša līguma 12.punkts paredz tiesības būvēt nomas objektā nekustamo īpašumu. Ja nomnieki būtu izmantojuši 12.punktā dotās tiesības, tad gan, viņaprāt, it kā būtu pamats uzskatīt, ka dāņi ir nostiprinājuši īpašuma tiesības uz īpašumu un līdz ar to ieguvuši pilnvaras izmantot 13.punktā minētās priekšrocības. Taču uz iznomātās zemes SIA "Dan Lat Agro" lauksaimnieki vismaz līdz šim brīdim neko uzbūvējuši neesot. Jāteic, ka līdzīgi, kā to saprot Andris Linde, 13.punktu skaidroja arī juristi, kuriem lūdzu konsultāciju.

Bez tam Andra Lindes teikto pilnā mērā apstiprina arī Kalvenes Pagasta priekšsēdētājs Henrijs Junkarēns, kurš teica "Kurzemes Vārdam", ka savas saimniekošanas gados sabiedrība "Dan Lat Agro" Kalvenes teritorijā neko uzcēlusi neesot. Viņš pastāstīja, ka svešzemnieku tiekšanās pārņemt auglīgās zemes un arī mežus pagastā sākusies jau iepriekšējā priekšsēdētāja Andra Dēlanda pilnvaru laikā, kurš pats esot privatizējis ļoti daudz zemes un pēc tam uzradušies arī tie dāņi, kuriem drīz vien šīs platības iznomātas.

Savukārt "Kurzemes Vārdam" izdevās noskaidrot, ka bez Andra Lindes ar SIA "Dan Lat Agro" teksta ziņā visai analogus nomas līgumus uz dažādiem periodiem ir noslēdzis ne viens vien zemes īpašnieks. To apstiprināja arī kopuzņēmuma vadītāja Ruta Butkus. Tāpēc, kā uzskata zemes mantiniece Kalvenē Helmīne Deiče, viņus, jādomā, tagad apdraudot tas pats liktenis, kā "Krusātu" īpašnieku, jo arī viņas dēls Harijs ir saņēmis līdzīgu spriedumu Liepājas tiesā. Zinot šos faktus, Henrijs Junkarēns atzina, ka nekad mūžā šādam divdomīgi traktējamam līgumam savu parakstu apakšā nebūtu licis. Tāpat, viņaprāt, piekrišana dot tiesības būvēt uz nomas zemes nekustamo īpašumu esot aplama.

Paplašinās, ražo un izdangā ceļus

Patlaban, kā teica pagasta vadītājs, Kalvenē darbojoties tikai viens ārzemju kopuzņēmums, taču apsaimniekojamās platības tas neatlaidīgi ar katru gadu palielinot. "No viena nopērk, no otra nomā. Mums taču neviens neko nesaka. Tikai pēc tam pamanām, ka jaunais saimnieks jau platības apstrādā," teica priekšsēdētājs, piebilstot, ka neapmierināto par svešzemnieku ienākšanu pagastā esot ļoti daudz un tie Kalvenē netiekot mīlēti. Kā te lai neatceras populāro ziņģi par to, ka ar varu neviens mīļš nav kļuvis. Pērn deputāti pat sasaukuši vienu padomes sēdi, kurā izskatījuši iedzīvotāju sūdzību par to, ka dāņu kopuzņēmums nežēlīgi izdangā pagasta ceļus, bet labot tos nepalīdz. Lai kaut kā pasargātu brauktuves, šogad pašvaldība plānojusi izlikt braukšanas ātrumu ierobežojošas zīmes, taču Henrijs Junkarēns saprot, ka tādējādi problēmu atrisināt deputātiem neizdošoties, jo dāņu lauksaimniecības tehnika pat bez kravas sverot vairāk nekā 20 tonnu.

Objektivitātes labad piebildīšu, ka savu viedokli par zemes pārdošanas lietām svešzemniekiem mūsu laikrakstā vēlēšanos izteikt pauda Andris Dēlands. Tomēr, kad labprāt piekritu atspoguļot viņa domas, bijušais priekšsēdētājs nekādi nespēja atrast brīvu brīdi, lai tās izteiktu.

Pirkšana un pārdošana ir pavisam cits darījums

Taču atgriezīsimies atkal pie Andra Lindes nepatikšanām. Vairāki juristi, kurus paguvu iepazīstināt ar zemes īpašnieka un SIA "Dan Lat Agro" abpusēji parakstīto līgumu, uzskata, ka šis dokuments, kurā bez šaubām ir daudz nepilnību un juridiska rakstura neskaidrību, tomēr nekādi nevarot piespiest zemi nomniekam pārdot. Pirkšanas un pārdošanas darījums ir pavisam cita rakstura divu pušu vienošanās. Tur nepieciešams, lai starp abiem valdītu saskaņa. Ar to, ka viens vēlas pirkt, bet otrs negrib pārdot, nekas vēl nav atrisināts. Iespējams, ka arī SIA "Dan Lat Agro" vadītāji to itin labi saprot. Tāpēc jau, kā domā Andris Linde, atsakoties maksāt nomas maksu, viņi ir veicinājuši domstarpības ar zemes īpašniekiem, novedot lietu līdz tiesai, kas lēma viņiem par labu.

Kad SIA "Dan Lat Agro" vadītājai Rutai Butkus vaicāju, ko firma gribējusi panākt, griežoties ar prasību tiesā, un kāpēc tika pārtraukts maksāt nomas maksu, saņēmu atbildi, ka viņa nevarot to pasacīt, pirms neesot sazinājusies ar firmas galveno vadītāju Dānijā. Vēlāk, kad atļauja runāt ar presi no ārzemēm bija saņemta, viņa laipni pastāstīja, ka tiesā griezušies, kad zemes īpašnieks neesot pildījis līguma prasības. To viņš atsacījies darīt, kad agrofirma nolēmusi zemi no īpašnieka nopirkt. Taču nomas maksājumus SIA "Dan Agro Lat" iznomātājiem neesot pārtraukusi. Patlaban kopuzņēmumam esot 10 zemes iznomātāji un firma apsaimniekojot ap 1000 hektāru.

Gribu piebilst, ka spriedums līdzīgi kā nomas līgums ir diezgan samudžināts un tamdēļ grūti saprotams. Arī tiesnese Maija Jansone piekrita "Kurzemes Vārdam", ka līguma 13.punktu iespējams divējādi tulkot un ja lieta nonākšot apelācijā, ļoti iespējams, ka tad tā tulkojums varētu būt citādāks. Vai tas nozīmē, ka katram ir sava taisnība, kas jāizcīna? Tiesnese gan teica, ka runa te vairāk varot būt par mūsu juridisko neizglītotību, taču likums nepārprotami nosakot, ka nezināšana cilvēku neatbrīvo no atbildības.

"Ne katrs var tiesāties. Tas man stipri dārgi izmaksā. Ja arī otro kārtu zaudēšu, iespējams, ka tālāk vairs neiešu," teica Andris Linde, runājot par apelācijas sūdzību, ko jau iesniedzis Kurzemes Apgabaltiesas civillietu tiesas kolēģijai. Pilnībā piekrītot viņam šinī atziņā, gribu teikt, ka arī zemes uzpircēji šo patiesību zina un izmanto savās interesēs. Tāpēc jau tik svarīgi pirms līguma noslēgšanas sadzirdēt Durbes zemnieka Ērika Putras pausto aicinājumu nepārdot savu zemi, tāpat kā rīkojas vairums zemes īpašnieku ārzemēs, kas zemi cenšas nodot mantojumā no paaudzes uz paaudzi. Bet nomas un citas vienošanās slēdzot, vajag desmit un vienu reizi izlasīt piedāvātajā tekstā ne tikai katru teikumu un vārdu, bet pat burtu. Citādi var iznākt tā, ka parakstāt sev ne tikai zemes atņemšanas, bet pat iznīcības līgumu.