Kurzemes Vārds

04:30 Otrdiena, 15. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pakāpieni

Megabaita draudzene

Igors Bobrovs

Vizītkarte
NATĀLIJA ZAICEVA
Dzimusi Liepājā pirms mazliet vairāk nekā 20 gadiem grāmatvedes un jurista ģimenē, Ūdensvīra zīmē.
Naturalizējās kā LR pilsone.
Absolvējusi Pedagoģijas akadēmiju.
Mācās Baltijas Krievu institūtā.
Mīļākā filma – "Vējiem līdzi".
Smēķēšana un iedzeršana – pat nedomājiet!
Prioritārais mājdzīvnieks: papagailis, kas skumst pēc suņa.

Šobrīd datorsalonu savairojies tik daudz kā dubļu pavasarī. Bet nopietni pastrādāt ar solīdu mašīnu ne jau visur izdodas: administrators, kas seko bērneļu spēlēm tīklā, bieži vien pats ir vakardienas skolnieks, taču gadās pat pensionāre, kurai ar grūtībām izprast taustiņa "Enter" nozīmi. Sacītais nekādā ziņā nav attiecināms uz Natāliju Zaicevu, firmas "Baltic Holding Company" Informatīvo tehnoloģiju centra direktori.
Tikko pārkāpjot divdesmit gadu slieksni, kļūt par pirmo personu lielā un cienījamā kompānijā – vai nav lieliska karjera? Ne jau velti kā savu mīļāko grāmatu Natālija minēja "Grāfs Monte Kristo". Dantess, kā zināms, ja arī iesāka ne īpaši veiksmīgi, toties sasniedza – dod Dievs katram. Taču Natašas literārā aizraušanās neaprobežojas tikai ar Dimā, tēvu. Nesen labākais draugs uzdāvināja viņai plašu popularitāti iemantojušo "Hariju Poteru", ar ko izraisīja sirdsdāmā neaprakstāmu sajūsmu. Varētu šķist – polāri pretēji darbi. Paskaidrojumi izgaisināja visas šaubas – jo ilgāk pieaugušie nešķiras no bērnības, jo, pēc Natašas domām, labāk. Un šādam viedoklim šo rindu autors kopā ar daudziem saviem biedriem pilnībā pievienojas. Zīmīgi, ka krievu valoda un literatūra nākamajai direktorei nekad nav bijuši mīļākie priekšmeti. Uzdrošināšos teikt, ka pat pretēji, taču šo priekšmetu skolotāju vārdi viņai iespiedušies dziļi atmiņā. Gan 4., gan 2. vidusskolā.
Direktores attiecības ar pretējo dzimumu droši vien pelnījušas vienīgi atzinību: Natālija ar pēdējiem spēkiem pretojas precībām, taču šī pretestība, ja tāda bijusi, ar katru dienu kļūst vājāka. Un ne jau velti, jo pagadījies pārāk uzstājīgs kavalieris, ja jau mācējis ieinteresēt lietišķu sievieti. Bet prasības pret vīriešiem viņai vienlaikus ir gan sentimentālas, gan bažas raisošas: viņam jābūt gudram un skaistam. Kaut gan mūsu laikos vīriešu intelekta cienītājas sastapt negadās bieži, un attiecībā uz skaistumu šajos juku laikos priekšroku dod maciņam. Topošajai jaunajai ģimenei nav nekas iebilstams pret daudziem bērniem nākotnē… Lai tikai viņi nekļūtu par traucēkli citām interesēm.
Tagad karjeras sākumu visās niansēs nemaz vairs nevar atcerēties, tāpat kā no atmiņu apcirkņiem nevar vairs izcelt, no šolaiku viedokļa, senlaicīgā datora nosaukumu, kuru reiz bija atstiepis mājās Natašas tēvs. Bet meitene uzreiz pieņēma lēmumu: tas ir mans! Ir acīm redzama dāmas viltība, jo pēc skolas beigšanas stājās uzreiz divās augstskolās. Un tika abās! Taču izvēle neizbēgama, un Nataša, atsakoties no Rīgas Tehniskās universitātes, priekšroku deva Pedagoģijas akadēmijai, kurā kļuva par diplomētu datorspeciālisti. Šeit varētu piebilst, ka Nataša augusi humanitārā ģimenē: māte – grāmatvede, tēvs – jurists. Un tieši viņš noteikti arī virzīja meitu uz nākamo augstāko izglītību, protams, juridisko, lai būtu pa prātam tēvam, un Natālija Zaiceva šodien to apgūst Baltijas Krievu institūta trešajā kursā. Bet dators kā bija pirmā mīlestība, tā arī palika.
Cilvēkiem, kas saistījušies datoriem, lai tas būtu programmētājs vai visparastākais lietotājs, uz jautājumu par hobiju atbildes ir apbrīnojami vienveidīgas: viņi visi ar galvas mājienu rāda uz monitoru. Nekam citam vairs neatliekot laika. To viņi saka diktofonā, bet domā un rīkojas patiesībā pavisam savādāk. Natašai vēl šausmīgi patīk basām kājām skraidīt pa pludmali, un figūra to atļauj. Vai arī ar draugiem patusēties. Ak, kā viņai nepatīk šis vārds! Tāpat kā svešvārds menedžeris.
Tusiņš ir tusiņš, bet tas netraucē pelnīt arī jaunajai sievietei. Pat rodas bažas: nekompetenti jaunieši klimst bez darba, bet darba devēji nespēj rast sirdsmieru, meklējot vajadzīgo speciālistu. Tā arī Natālijas CV pēc neilgiem centieniem realizēt sevi vietās, kas nav ievērības cienīgas, pateicoties draugu padomam, nonāca vajadzīgā laikā uz vajadzīgā galda. Kas tas ir? Vistīrākā sagadīšanās? Lūk, tā arī uzlēca direktores zvaigzne.
Kā jau iepriekš sacīts, IT centrs nemaz neizskatās pēc plaši izplatītiem spēļu skudru pūžņiem. Ne jau tam ir domāts, kaut gan tīneidžeriem pēc sirds patikas paskraidīt un pašaudīt onlainā nemaz nav aizliegts. Tas, kas uzvelts Natālijas un viņas kolēģu pleciem, lielā mērā attiecas uz izglītību. Mācību programmu IT centrā ir bezgala daudz. Bet tas, ko tu māci, vispirms jāzina pašai. Tādēļ Natašas pilnveidošanās robežas diez vai kaut kur beidzas. Visiem zināms, ka programmēšanu skolās nemāca, ja nu vienīgi fakultatīvās nodarbībās. Bet pieprasījums, ja arī nav milzīgs, tomēr stabils. Natašas vadībā pat Balzaka vecuma dāmas paklausīgi apgūst kaut kādas muļķības no "Microsoft". Citādi no darba atlaidīs.
Natālija pat nebija jāprovocē, uz jautājumu par datorspēlēm viņa izsmeļoši atbildēja: "Esmu grēkojusi! Spēlēju, bet tikai stratēģijā, tur, kaut arī minimāla, tomēr ir barība smadzenēm." Un pilnīgi no slepeniem avotiem kļuva zināms, ka Natālija nevairījās no forumu apmeklējumiem un pļāpāšanas čatos. Ar to ir domāts internets. Vīriešu valodā to sauc par iztrakošanos. Bet sieviete ņēma un otrreiz saslima ar datoru. Vislabākajā šī vārda nozīmē.
Te nu varētu pavaicāt darba devējiem, kā tad jūsu jauniete tiek galā ar saviem pienākumiem? Noteikti sāks slavēt. Bet pati Natālija par to tikai priecājas, ja bosi pēc iespējas retāk cenšas rādīties ar datoriem aprīkotajā zālē. Jo tieši Zaicevas kundze tur ir gan karaliene, gan dieviete, gan priekšniece. Nebija uzdots jautājums par konkurentiem, taču atbilde peldēja turpat vien virspusē: eksistē taču gan mūsu IT centrs, gan visi pārējie saloni. Un tas arvien vairāk izskatās pēc patiesības.
Teicami, bet kā ar visu pārējo, kā ar kraukļiem Līvas kapsētā, ar putekļiem uz tramvaja sliedēm, ko darīt ar grambainajām ielām, vai tik tiešām pēc iestāšanās Eiropas Savienībā pie mums netirgos vakardienas maizi… Vai pie mums tik tiešām par prezidentu ievēlēta sieviete?
Redzot Natašas smaidu, pat aizmirstas jautājumi. It īpaši, dzirdot jau daudzkārt teikto: "Vai varu jums kaut kā palīdzēt?"