Kurzemes Vārds

05:02 Otrdiena, 19. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Kad vasara vairs nav aiz kalniem

Daina Meistere

Šodien sākas iesniegumu pieņemšana no skolēniem, kuri vēlas vasarā strādāt un piedalīties projektā "Skolēnu nodarbinātība vasarā". Līdz ar to ar domes atbalstu atkal būs iespēja iepazīt darbu un nopelnīt naudu 250 skolēniem. Iesniegumus pieņems skolās, un tieši mācību iestādes izvērtēs, kuram no zēniem un meitenēm būs dota šī iespēja. Jo iepriekšējo gadu pieredze ir parādījusi, ka strādāt gribētāju vienmēr ir bijis vairāk, nekā vietu. Tāpēc šajā projektā skatās un izvērtē arī nepieciešamību pēc skolēnu nopelnītās naudiņas, priekšroku dodot maznodrošināto ģimeņu atvasēm.

Protams, ka pastāv vēl citi veidi, kā skolēnam tikt pie darba vasaras brīvlaikā, taču ir skaidrs, ka uzņemties atbildību par tādu bērnu un viņa stādātneprasmi nevienu nevar piespiest. Jo darbs nav izprieca, tas ir jāpaveic godam, un reti kuram nopietnam darba darītājam ir laika ierādīt uzdevumus un sekot, kā tos izpilda.

Taču tas, ka bērni jau sāk pieteikties darbam, kuru veiks brīvdienās, liecina, ka strauji tuvojas vasara. Un, kaut gan vēl pašlaik visa lietu kārtība ir skaidra – bērni iet skolā, viņiem ir savi pienākumi – mācības, ārpusskolas nodarbības, treniņi un tā tālāk, vecākiem jau jāsāk domāt, ko dēls vai meita darīs, kad mācību gads būs beidzies un skolas durvis būs aizvērušās. Par iespējām bērniem saturīgi pavadīt vasaru, rūpējas arī izglītības speciālisti. Jau laikus ir domāts par dažādām nometnēm, to rīkotāji pašlaik iesniedz Izglītības pārvaldē savus plānus, kā nodarbināt pa ziemu nogurušos skolēnus un ļaut viņiem saturīgi atpūsties.

To, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais, liecina kaut vai tas, ka aizvien lielāku popularitāti iegūst darba un atpūtas nometnes. Tas parāda, ka bērniem nav nemaz tik interesanti, ja viņi tikai un vienīgi laiskojas. Pašreizējā situācija ir tāda, ka nometņu rīkotāji ir padomājuši gan par atpūtas veidu dažādošanu, gan par to, lai kopā sanāktu tādi dalībnieki, kurus vieno kopīgas intereses, darbošanās veids un saturs. Tas ir – sava nozīme ir ne tikai tādām nometnēm, kuru pirmais uzdevums ir bērnu pieskatīšana, bet arī iespējai pilnveidoties un bagātināties.

Bērni grib darboties. Tāpēc tieši vasaras nometnes un projekti, kas paredz darbu vai darbu kopā ar atpūtu, ir lieliska iespēja, kā ieaudzināt atbildību. Jo darbs, ja reiz iesākts, ir jāpabeidz. Šobrīd ir tā, ka skolēni lieliski zina savas tiesības, prot tās aizstāvēt un pastāvēt par sevi. Bet kā ar pienākumu, kā ar pilnīgi saprotamu cieņu pret citiem, arī pret pieaugušajiem? Skolēni tagad vairs nekaunas paust savu viedokli, un tas labi, tas ir apsveicami. Bet bērni nekaunas pārņemt arī demagoģiskas metodes savas taisnības pierādīšanai, tāpat kā aizstāvēties ar rupjībām, neskatoties, kas viņiem stāv pretī, nerespektējot dzimumu, vecumu un dzīves pieredzi.

Nometņu neformālā gaisotne ir lieliska vieta izpratnes un pienākuma apziņas audzināšanai. Tāpat kā kopējs darbs, kas parāda, ka nedrīkst roku galam attiekties pret uzticēto pienākumu, ka tas ir līdz galam jāpaveic. Vēl iedarbīga audzināšanas metode ir pašu vienaudžu attieksme pret tiem, kuri, kā mēdz teikt – ar muti Rīgā, bet ar darbiem aizkrāsnē. Jo, ja tu nepaveiksi uzticēto līdz galam, tas būs jāizdara kādam citam.

Iepriekšējās vasaras ir parādījušas, ka skolēni rautin raujas pēc iespējas strādāt. Nenoliedzami, ka galvenais dzinulis ir iespēja nopelnīt pašam savu naudiņu. Dažam tā ir nepieciešama ne jau, lai piepildītu vēlmes, kurām pretojas vecāki, bet ģimenes budžeta papildināšanai. Tāpēc jau ierobežoto darba vietu dēļ izraudzījās tādus strādātājus, kuriem bērnu nopelnītie latiņi ir atspaids. Taču, lai nopelnītu, ir jāstrādā. Un tad nu sākas rakstura atklāsmes. Tie, kuri sekoja bērnu darbam, kuri ierādīja, kas jāveic, pārliecinājās, kā tad ir ar darba sparu. Ne visi bija tik aktīvi darbībā, kā vārdos. Bija bērni, kuri ar lielu prieku krāsoja un tīrīja, un bija gandarīti, ka spēj savām rokām kaut ko paliekošu paveikt. Tam bija audzinoša nozīme, jo tie zēni, kuri, piemēram, piedalījās bērnu rotaļu laukumu sakopšanā, pēc tam daudz saudzīgāk izturējās pret citu darbu, jo saprata, ko nozīmē, ja pašu rokām veikto saposta un salauž. Taču tāda attieksme pret darbu nebija visiem. Kāda no meitenēm tā arī pateica: "Es jau neiešu zālīti ielas malā ravēt, kad visi skatās!" Tāpat nācās uz pirkstiem skatīties arī citiem bērniem, lai darbs netiktu pamests pusceļā.

Taču, lai nopelnītu vairāk, zēni un meitenes labprāt strādātu ilgāku laika posmu, nevis tās divas nedēļas, kas paredzētas projektā, tāpat viņi izteikuši vēlēšanos arī pēc darbu dažādības. Vēl jau vasaras ieceres tikai sāk iezīmēties, vēl jau būs piedāvājumi, bet tiem, kuri organizē šos darba projektus, ir vēl viens vēlējums – lai paši skolēni izrāda iniciatīvu, domājot par savu vasaru.