Kurzemes Vārds

05:39 Otrdiena, 19. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Kad ai kjū aizgājis brīvdienās

Aizvadītās nedēļas nogalē Jaunliepājā notikusī un visu Latviju pāršalkusī vērienīgā autoavārija, kas radīja lielākus vai mazākus veselības sarežģījumus desmit cilvēkiem, jautājumus neizraisa, bet vairāk liek noplātīt rokas. Šopavasar aktīvāk un asprātīgāk nekā citus gadus satiksmes drošības pārzinātāji aicina autovadītājus ievērot savu un citu cilvēku drošību. Šopavasar mūspusē Ceļu policijas pārstāvji arvien aktīvāk iesaistās satiksmes uzraudzīšanā, un, vismaz pēc maniem subjektīvajiem novērojumiem, civilizētā virzienā attīstījusies šīs struktūras attieksme pret satiksmes dalībniekiem, jo, lai arī pakāpeniski, tā no kategoriskās sodītkāres vēršas disciplināri uzraugošā.

Diemžēl, bet tas nepalīdz gadījumos, ja cilvēkiem ai kjū ir aizskalojies kopā ar attiecīga šķidruma daudzumu vai tāda nav vispār, un aizvadītā nedēļa apliecināja, ka mūspusē šī problēma nav nemaz tik reta parādība, kā varētu šķist, jo, atcerēsimies, divas dienas pēc kārtas transportlīdzekļu vadītāji mēģināja neatļauti šķērsot dzelzceļa pārbrauktuves, un, ja daiļā dzimuma šoferīte tika cauri ar izbīli, tad traktoristam šī pārgalvība beidzās letāli.

Jāpiebilst, ka satiksme nav vienīgā joma, kur liktenīgais ai kjū devies brīvdienās. Katru vai, labākajā gadījumā, katru otro dienu negadījumu hronikas liecina par vieglprātīgu apiešanos ar uguni, un tāpat regulāras ir vēstis, ka atkal kādam indivīdam radusies vēlme padauzīt stiklus vai pamētāties ar tiem. Ja mēģināsit apelēt pie šo cilvēku veselā saprāta, tad man allaž nāk prātā kāda no manām bijušajām daudzdzīvokļu mājas kaimiņienēm, kas pa savu logu pāris reižu nedēļā izšļāca apstāvējušas zivis, kas, gadījās, nolija blakus pagalmu tobrīd šķērsojošajiem cilvēkiem vai viņu automašīnām. Kad reiz intereses pēc pavaicāju, vai viņa nevēlas tomēr pašrocīgi pabarot klaiņojošos kaķus, kundze lepni attrauca, ka viņa taču ir gados un dzīvnieki grib ēst tūlīt, turklāt tas taču nav speciāli. Tas man lika saprast, ka loģikas ir dažādas. Tāpēc arī šai slejai nebūs ai kjū atjaunošanas receptes, jo tādas, manuprāt, nepastāv. Vienīgi pašu drošības labad jāatceras un arī jārēķinās ar to, ka ētikas un morāles līmeņi mūsu sabiedrībā, gluži tāpat kā uzvedības normas, ir krasi atšķirīgi.

Edgars Lūsēns