Kurzemes Vārds

03:59 Otrdiena, 19. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Šās nedēļas norises

Latvija pirms atgriešanās Eiropas ģimenē

Andžils Remess

Tā jau nu gluži nebūs, ka šonedēļ ļaužu prātus aizņems tikai un vienīgi hokeja drudzis. Šajā nedēļā beidzas aprīlis un sākas maijs, un tas nozīmē, ka no sestdienas Latvija un tātad arī mēs visi atradīsimies jaunā situācijā. Nav runas par to, vai labākā, vai sliktākā, bet citādā pavisam noteikti.

Kā jau tas notiek katru pārmaiņu priekšvakarā, turpinās virmot baumas, mutuļos emocijas, vieni iestāšanos Eiropas Savienībā gaidīs kā brīdi, kad dzīves līmenis pats no sevis kāps augšup, kamēr citi zūdīsies par Latvijas patstāvības zaudēšanu, un taisnības nebūs ne vieniem, ne otriem.

Arī pasaule mums šajā nedēļā pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Uzsvērs Rīgas ļoti straujo attīstību un ārpus galvaspilsētas valdošo nabadzību, Rietumu lielās iespējas ar Latvijas starpniecību tirgoties ar Krieviju un mūsu nesakārtotās attiecības ar šo valsti, Latvijas vētraino vēsturi un tās radītās nepilsoņu problēmas, mūsu atgriešanos Eiropas ģimenē un izdevīgo vidi investīcijām.

Eiropas Savienība jau paziņojusi, ka visas desmit jaunās dalībvalstis atbilst Savienības kritērijiem, to likumdošana principā sakārtota, un paredzams, ka šodien Eiropas Komisija paziņos, ka nevienai no šīm valstīm nav nepieciešama uzraudzība vai arī sankcijas par neizpildītām saistībām. Tiesa, tas nebūt nenozīmē, ka šādas sankcijas nevarētu likt lietā turpmāk, ja kāda valsts sadomās solīto nepildīt.

Šķiet, nekas vairs nevar kavēt rīt parakstīt Eiropas Savienības un Krievijas līgumu, kurā Krievija uz jaunajām dalībvalstīm attiecinās tās pašas saistības, kuras ar vecajām. Jo Maskava saprot, ka tai nepieciešama Eiropas Savienība, tāpat kā Brisele saprot, ka tai vajadzīga Krievija. Tāpēc arī dokuments droši vien būs tāds, kas apmierina abas puses, Eiropas Savienībai aizstāvot visu tās divdesmit piecu valstu intereses un reizē neliekot ciest Krievijas pašcieņai.

Pēdējais šķērslis šā līguma parakstīšanai bija Krievijas prasība, lai Latvija un Igaunija ievēro mazākumtautību tiesības. Bet, tā kā gan Eiropas Savienība, gan citas starptautiskas institūcijas jau neskaitāmas reizes ir uzsvērušas, ka šīs tiesības tiek ievērotas, tad grūti iedomāties, ka tagad Brisele mainītu viedokli un Krievijas prasības iekļautu līgumā. Tā liek domāt dažu Krievijas augsta ranga politiķu gaušanās, ka Eiropas Savienībai, lūk, esot dubulti standarti, ka tā joprojām negribot atzīt Krievijas rūpes, ka Eiropa pret Krieviju joprojām izturoties nevērīgi un Rietumu mērķis kopš pagājušā gadsimta sākuma esot palicis tas pats – atvirzīt Krieviju no Baltijas un Melnās jūras.

Cita lieta, ka Brisele apsolīs Maskavai pievērst uzmanību mazākumtautību problēmām Baltijas valstīs un palīdzēt šīs problēmas atrisināt, un skaidrs, ka to arī darīs, iesakot, bet neuzspiežot risinājumus, kas Latvijas sabiedrības vienai daļai varēs arī nepatikt.

Tikai negribu piekrist daža laba mūsu politiķa uzskatam, ka pašreiz Krievija cenšas no Eiropas Savienības izspiest visu, ko vien var, un pēc 1.maija savas aktivitātes mazinās. Jo kāda augsta ranga Maskavas amatpersona pateica skaidri un gaiši, ka Krievija gatavojot jaunas iniciatīvas attiecībā uz mūsu valsti un Latviju gaidot pārsteigumi, tāpēc arī būs interesanti uzzināt, kādus jautājumus Maskava tagad akcentēs. Un kādā veidā to darīs. Skandināšana par nacisma atdzimšanu jau nodeldējusies, tāpat kā par otrās šķiras pilsoņiem. Pēdējā laikā pavīd nosodījums par latviešu lomu 1917.gada boļševiku apvērsumā Krievijā, bet to uzsvērt nebūtu īsti nopietni. Kas vēl?

Noteikti turpināsies protesta akcijas pret izglītības reformu, kas pēdējā laikā gan nav guvušas pārāk lielu atsaucību, tāpēc arī visai dīvaini bija dzirdēt Krievijas Valsts domes amatpersonas D.Rogozina sacīto, ka gandrīz katru nedēļu Latvijas pilsētu ielās izejot tūkstošiem protestējošu bērnu. Tas bija tas pats, kas pirms pāris nedēļām kādā krievu valodā iznākošā laikrakstā lasīt par vareno protesta akciju 15.aprīlī Liepājā. Lūk, tajā dienā Liepāja atradusies aplenkuma stāvoklī, trīs ielas pilsētas centrā bijušas pārpildītas cilvēkiem, ierēdņi drebējuši bailēs, visus savus spēkus koncentrējusi policija un kaujas gatavībā atradušies Nacionālie bruņotie spēki…

Nav jau tik svarīgi, vai protestētājiem apniks skandēt vienus un tos pašus saukļus, vai arī, sākoties siltākam laikam, akcijas pieņemsies spēkā. Un arī tas nav galvenais, cik liela ir Maskavas loma – vai tiešām tas viss tiek rīkots par Krievijas naudu, vai tikai ar kaimiņvalsts polittehnologu palīdzību. Taču skaidrs, ka šis jautājums valdībai būs jāatrisina. Arī tāpēc, ka nu jau tai tiek draudēts ar gāšanu. Tautas saskaņas partija atgādinājusi, ka tā palīdzējusi apstiprināt Induļa Emša valdību, tagad esot pēdējais laiks šo avansu atlīdzināt, un izteikusi ultimātu: ja valdība nemainīs izglītības likumu, tā kritīs. Tātad ārējais politiskais spiediens saplūdis ar iekšējo politisko spiedienu.

Jācer, ka Ministru kabinets ar to tiks galā, un ne jau tikai uzbūvējot aizsargmūri un noslēpjoties aiz tā, bet arī meklējot iespēju rast visiem pieņemamu risinājumu. Jo iepriekšējām valdībām gan šajā, gan citos jautājumos kļūdu bijis pietiekami daudz, lai no tām mācītos būt gudrākiem. Un vēl. Šķiet, ka pēc Latvijas iekļaušanās NATO un Eiropas Savienībā valdība kļuvusi drošāka un pārliecinošāka. Tā liek domāt vairāki pēdējo dienu lēmumi.

Piemēram, Krievijas diplomāta izraidīšana par spiegošanu. Starptautiskā praksē šādus gadījumus neuzskata par ārkārtējiem, jo būtu naivi domāt, ka diplomāti nodarbojas tikai ar to, kas atbilst viņu oficiālajiem pienākumiem. Un tomēr šajā reizē bija jābūt stingram mugurkaulam, lai izšķirtos par šādu risinājumu. Vai arī Latvijas izteiktais aicinājums Krievijai nepieļaut naida kurināšanu, vērsties pret rasismu, antisemītismu un citām ekstrēmisma izpausmēm savā valstī, kas nevar nesatraukt kaimiņvalsti Latviju. Arī nupat šādu piketu nacistu vadoņa Ādolfa Hitlera 115.dzimšanas dienā pie Latvijas konsulāta Pleskavā sarīkoja Krievijas neonacisti.

Var piekrist kāda Krievijas politiķa ieteikumam Latvijai paiet solīti pretī Maskavai. Lūk, krievi galvenokārt balstoties uz emocijām, tāpēc arī pēc šāda Latvijas soļa Maskavai būtu vieglāk paiet pretī Latvijai, un iegūtu abi. Tomēr visam ir sava robeža, un nereaģēšana uz dažādiem izlēcieniem tikai mīļā miera labad var vienīgi bruģēt ceļu jaunām necienīgām un kroplīgām izpausmēm.

Tas nu būtu par norisēm, kas saistītas ar mums. Taču pasaulē notiek arī daudz kas cits nozīmīgs un uzmanības vērts.

Joprojām aktuāls ir terorisms, ar ko visvairāk tiek biedētas Savienotās Valstis un Lielbritānija, un draudi ir reāli. Piemēram, Britu salās novērsts šāds vardarbības akts, kas bijis paredzēts Anglijas premjerlīgas spēlē futbolā, kad skatītāju tribīnēs spridzekļus iedarbinātu desmit pašnāvnieku.

Pēc palestīniešu radikālā grupējuma līdera nogalināšanas jauns terora vilnis iespējams Izraēlā. Telaviva uzsvērusi savas tiesības aizstāvēties pret teroristiem, likvidējot viņu vadītājus un tagad jau arī Jasiru Arafatu. Ja Izraēla to tiešām izdara, nav grūti iedomāties arābu pasaules reakciju un palestīniešu atriebību, tāpēc arī ASV cenšas atturēt Telavivu no šāda mēģinājuma.

Pats karstākais punkts joprojām ir un vēl ilgi paliks Irāka, kur grūti novilkt robežu starp pretošanos koalīcijas spēkiem, etnisko grupējumu savstarpējo cīņu un terorismu. Tāpat nav vienkārši pateikt, vai kādas valsts lēmums izvest no Irākas savu karaspēku ir pareizs vai nepareizs. Var saprast Spānijas valdības lēmumu atsaukt karavīrus, ja tādā veidā var aizsargāt savas valsts iedzīvotājus pret terora uzbrukumiem, kāds Madridē jau notika. Taču nav noliedzams arī tas, ka šāda piekāpšanās teroristu prasībām tikai iedrošina viņus arvien vairāk diktēt savus noteikumus pasaulei.

Tik nedrošā, tik pretrunīgā situācijā tuvojas viens no būtiskākajiem notikumiem mūsu kontinenta un arī mūsu valsts vēsturē – Eiropas Savienības paplašināšana.

Latvijā

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

\ Sākas lielais hokeja drudzis.

\ Pirmo reizi no Latvijas par spiegošanu izraidīts ārvalstu diplomāts.

\ Saeima ierobežo alus pārdošanu.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

Latvijas Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans joprojām dažādu viedokļu krustugunīs sakarā ar Rīgā paredzēto pasaules hokeja čempionātu.

Pasaulē

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

\ Simtiem bojāgājušo un tūkstošiem ievainoto vilcienu sadursmē Ziemeļkorejā.

\ Vairākas valstis nolemj atsaukt savus karavīrus no Irākas.

\ Neveiksmi cieš mēģinājums apvienot Kipru.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

Palestīniešu līderis Jasirs Arafats vairs nav pasargāts no fiziskas iznīcināšanas.