Kurzemes Vārds

16:03 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Uz dziedāšanu neviens nav jāmudina

Durbes novadā. Tadaiķu Kultūras namā notika jau tradicionālais vokālo ansambļu koncerts "Dziesma pavasara ziedu virpulī". Pavisam koncertā īsu programmu pavasarīgās noskaņās bija sagatavojuši desmit ansambļi.

Sarīkojums iesākās ar Mēles (Daiga Ozola) un Auss (Dzintra Cāle) jautrošanos un vēlmi kaut ko izdziedāt. Bet tā kā viņu mēģinājums bija visai neveiksmīgs, tad nācās uzstāties sabraukušiem vokālo ansambļu dalībniekiem. Kā pirmās savu dziedāšanas prasmi rādīja liepājnieces no ansambļa "W W W".

Katrs kolektīvs bija sagatavojis programmu pavasarīgās noskaņās – dziesmas par sauli, ziediem un pavasari. Sarīkojumā varēja priecāties par Gaviezes pagasta sieviešu vokālā ansambļa priekšnesumu, Bārtas sieviešu vokālā ansambļa "Naktsvijoles" sniegumu, Kalvenes pagasta sieviešu vokālā ansambļa un kvarteta izpildījumu. Tāpat vakara vadītāja Gita Johansone pieteica arī Medzes pagasta dziedātājus, viesus no Kuldīgas rajona Vārmes pagasta, kā arī Skrundas Kultūras nama jaukto vokālo ansambli. Protams, neizpalika arī mājinieki – ansambļi "Tonus" un "Sonāte".

Lai pasākums izdotos īpaši sirsnīgs, Kultūras nama vadītāja Dzintra Cāle lūdza katram iepriekš sagatavot kādu novēlējumu klātesošiem. Jauks pārsteigums bija jauktā vokālā ansambļa "Sonāte" vadītāja Valda Aivara speciāli sarīkojumam komponētā dziesma "Kā saule un vējš", kas šajā vakarā bija pirmatskaņojums.

Kad dziesmu kamols bija izritināts, sekoja pēdējā kopdziesma "Septītajās debesīs". Īpaši saviļņojošs brīdis dalībniekiem un pārējiem apmeklētājiem bija koncerta izskaņa, kad dzirksteļoja salūts uz katra pagasta ansambļiem dāvinātiem kliņģeriem.

Gaviezes dziedošās meitenes Amanda, Anda un Marika, kas pirms koncerta pie spoguļa vēl piekārtoja matu cirtas, atzina, ka kopā sanākšanās ne tikai ar interesi var paskatīties, ko sagatavojuši citi kolektīvi, bet arī to, kādas jaunas modes tendences var pamanīt citu pagasta ļaužu tērpos. Meitenes arī atzīst, ka sākušas dziedāt, lai būtu kāda nodarbe pēc skolas vienmuļās dzīves.

Ansambļa "Sonāte" vadītājs Valdis Aivars novērojis, ka kolektīviem visiecienītākās ir Raimonda Paula radītās un mūsdienu populāru izpildītāju dziesmas. Lai bieži skandētās dziesmas klausītājiem neapniktu, vadītājs pats tās aranžē.

V.Aivars ir arī vīru kora "Dziedonis" vadītājs, tāpēc "Kurzemes Vārds" izmantoja izdevību pajautāt, kāpēc starp dziedātāju rindām var pamanīt tik maz vīriešu kārtas pārstāvju. "Vīriešu dziedātāju trūkums tik tiešām ir liela problēma ne tikai Liepājas rajonā, bet visas valsts mērogā. Tagad korī dzied 25 vīri, bet kādreiz "Dziedonis" varēja lepoties pat ar 100 stiprā dzimuma pārstāvjiem," zināja teikt V.Aivars. Vienu no iemesliem vadītājs min to, ka vīriešiem kā ģimenes galvām jāpelna iztika ģimenei, tāpēc viņiem neatliek laika sadziedāties ar domubiedriem. Savukārt jauniem puišiem ar laiku rodas citas, viņuprāt, labākas nodarbes. "Tomēr tie vīri, kas dzied, tie tad arī dzied pa visiem pārējiem," smaida V.Aivars.

Viņš arī piebilda, ka nevienu nevajagot īpaši mudināt uz dziedāšanu, ja cilvēkam būs tāds dvēseles stāvoklis, ka vēlēsies dziedāt, tad arī atradīs, kur un ar ko to darīt. "Ir ļoti jauki, ka latviešiem ir tādas tradīcijas, ka kopā pulcējas dziedātāji, domāju, ka tās tik drīz neiznīks," optimistiski noskaņots ansambļu vadītājs.

Bet to, ka ciemiņi un mājinieki tik tiešām nav mudināmi uz dziedāšanu, bet arī uz dancošanu, apliecināja balle kopā ar Vaiņodes muzikantiem, kura ilga līdz pat pirmajiem gaiļiem.